Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Timurs Subhankulovs

Sešgadniekus uz skolu vēl nedzīs 9

Likumprojekts, kas liktu bērniem mācīties 1. klasē jau sešu gadu vecumā, netiks pieņemts steigā. Ministri, ņemot vērā valdības vadītāja Māra Kučinska viedokli, vakar nolēma, ka šis likumprojekts nav iekļaujams tā sauktajā valsts budžeta paketē, kas parasti cauri valdībai un Saeimai tiek izdzīta lielā ātrumā, skatot dokumentus tikai divos lasījumos. Premjers ieteica Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) šos grozījumus Vispārējās izglītības likumā virzīt “parastajā kārtībā”.

Reklāma
Reklāma
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Lasīt citas ziņas

Pret strauju likumprojekta virzīšanu iebilda gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, tātad skolu direktori, kuri uzskata, ka par šo ieceri vispirms vajadzējis diskutēt. Iebildumus izteikusi arī Latvijas Pašvaldību savienība.

Sešgadnieki – jau valdības rīcības plānā

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāpiebilst gan, ka ideja par sešgadnieku sūtīšanu skolā nav jauna. Jau 2009. gadā IZM bija apņēmusies 1. klasē sūtīt sešgadniekus. Tika pat izstrādāta attiecīga izglītības programma un izmēģināta vairākos bērnudārzos un skolās. Tika secināts, ka sešgadniekiem var mācīt 1. klases vielu, taču pietrūka politiskās gribas īstenot šādu reformu.

Pakāpeniski ieviest mācības 1. klasē no sešu gadu vecuma paredzēts arī šīs valdības rīcības plānā. Ja pedagogu organizācijas vēlējās diskutēt par šo tēmu, tās to varēja darīt visu gadu. Agrāks skolas sākšanas vecums tiek saistīts ar jauno izglītības saturu, ko plānots pakāpeniski ieviest no 2018. gada 1. septembra. To veidos tā, lai 1. klases mācību vielu varētu apgūt arī sešgadnieki un nākotnē jaunieši skolu varētu absolvēt 18, nevis 19 gadu vecumā, kā tas ir pašreiz. Turklāt IZM tapušie grozījumi likumā paredz, ka skolas vadītājs 1. un 2. klasei brīvi varētu noteikt mācību stundas garumu. Patlaban likums skaidri nosaka, mācību stunda nedrīkst būt īsāka par 40 minūtēm.

Saīsināt uz 11 klasēm nevar

Jāņem gan vērā, ka bērna labsajūta skolā nav atkarīga tikai no mācību vielas un mācību metodēm. Svarīga arī ir izglītības iestādes vide. Lielākajā daļā skolu telpas un mācību organizācija diez vai ir piemērota sešgadniekiem. IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa skaidro, ka pagaidām plānots: visiem sešgadniekiem pēc 2018. gada nenāksies iet uz skolu. Ja bērns skolas gaitām gatavosies bērnudārzā, tad tur varēs mācīties arī 1. klasē. Jau tagad daļa bērnu apmeklē pirmsskolas sagatavošanas grupas skolā, un šie bērni 1. klasē ietu skolā.

Jāpiebilst, ka IZM iecerētās izmaiņas likumā ļautu tomēr bērniem arī turpmāk skolas gaitas uzsākt septiņos gados, ja ir attiecīga ģimenes ārsta vai psihologa izziņa.

Sabiedrībā izskan arī jautājums: ja IZM vēlas, lai skolēni mācības pabeigtu agrāk, kāpēc nevar izravēt no izglītības satura lieko un noteikt, ka vidējā izglītība iegūstama nevis 12, bet 11 gados? Izrādās, tādā gadījumā mūsu izglītības sistēma neatbilstu citu Eiropas valstu sistēmai un Latvijā izsniegti vidējās izglītības dokumenti citviet Eiropā varētu vairs netikt atzīti.

Reklāma
Reklāma

Arī par mācību gada ilgumu

Sabiedrībā līdz šim vislielākais uztraukums ir par agrākām skolas gaitām, taču valdībā apturētajā likumprojektā ir runa arī par citām būtiskām pārmaiņām mācību procesā. Piemēram, tas nosaka, ka līdz 2017. gada 31. augustam valdībai jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojekts par mācību gada ilgumu, kā arī mācību stundu skaitu nedēļā un dienā. Jāatgādina, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis izteicis pieļāvumu, ka mācību gads varētu tikt pagarināts. Likumprojekta anotācijā pieļauts arī, ka sākumskolā varētu tikt palielināts mācību stundu skaits, vairāk mācot valodas, matemātiku un dabaszinātnes. IZM uzsver: Latvijā ir viena no zemākajām mācību stundu slodzēm Eiropā.

Tāpat likumprojekts paredz, ka ar laiku valsts ģimnāzijām, kuru dibinātājas šobrīd ir pašvaldības, jāpāriet valsts pārziņā. Saskaņā ar IZM ieceri pašvaldībām no 2019. gada nogales līdz 2024. gada martam būtu pašām jāpieņem lēmums par šo ģimnāziju reorganizāciju un nodošanu valstij. Ministru kabinets tad nodotu šīs valsts ģimnāzijas IZM padotībā. K. Šadurskis izteicies, ka valsts ģimnāziju tīklu veidotu pārdomātāk, nekā to dara pašvaldības. Turklāt šobrīd valsts ģimnāziju darbība pārāk maz vērsta uz izcilību, tās neesot pietiekami kritiskas ģimnāzistu atlasē.

Stingrāk kontrolēs direktorus

Vakardienas valdības sēdes darba kārtībā bija arī iekļautas izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz noteikt stingrāku valsts kontroli pār skolu direktoriem. IZM vēlas, lai likumā tiktu noteikts pašvaldību pienākums nekavējoties atlaist skolu direktorus, kuru darbība novērtēta kā neapmierinoša vai kuri nav lojāli Latvijas valstij. Likumprojekts arī paredz noteikt, ka valsts no 2018. gada vairs neuztur internātskolas. Šo grozījumu izskatīšana atlikta tikai uz nedēļu, tāpēc šis likumprojekts tomēr varētu tikt virzīts kopā ar citiem budžeta paketē iekļautajiem normatīvajiem aktiem.

Kaut arī izskatīšanai valdībā IZM bija iesniegusi tik būtiskus likumprojektus, ministrs K. Šadurskis valdības sēdē nemaz nepiedalījās. Viņš devies uz Izraēlu, lai piedalītos globālās izglītības industrijas samitā “Izglītība inovācijai un inovācijas izglītībā”.

Viedokļi

Kāpēc likumprojektus, kas paredz konceptuālas pārmaiņas, bija iecerēts virzīt steigā, kopā ar valsts budžeta likumprojektu paketi?

Līga Lejiņa, IZM valsts sekretāre: “Izglītības likumā paredzētās pārmaiņas lielā mērā saistītas ar jūlijā pieņemto pedagogu algu reformu. Tā ka tam ir nepastarpināta saistība ar budžeta paketi. Kas attiecas uz Vispārējās izglītības likumu, arī tajā iecerētās izmaiņas ir tiešā saistībā ar valsts finansējuma efektīvu izlietošanu. Budžeta pakete nav vērtējama ļoti šauri, skatoties tikai fiskāli, vai saņemam vai atdodam kaut kādu naudu. Likumā plānots iestrādāt izmaiņas, kas nestājas spēkā uzreiz. Tiek dota ziņa, ka gaidāmas pārmaiņas, bet par to detaļām vēl var diskutēt.”

Kā vērtējat IZM plānotās izmaiņas?

Ināra Dundure, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos: “Vispirms ir jāizdiskutē detaļas un tikai pēc tam var pieņemt izmaiņas likumos. Ja runājam par sešgadniekiem, tad jābūt gatavām izglītības programmām, jābūt skaidram, kur bērni mācīsies, kāda būs ietekme uz bērniem utt. Tikai pēc tam var pieņemt galīgo lēmumu. Izmaiņām Vispārējās izglītības likumā nav nekāda sakara ar budžetu, tāpēc tās var virzīt vispārējā kārtībā. Bijām ļoti pārsteigti, ka tik strauji, bez nopietnas analīzes virza šādas izmaiņas. Tas pats atteicas uz ideju pārņemt valsts pārziņā valsts ģimnāzijas. Šādi lēmumi noteikti jāsaskaņo ar sociālajiem partneriem. Valsts ģimnāzijās izglītības kvalitāte jau tagad ir laba un pašvaldības ļoti gādā par šīm ģimnāzijām.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.