Foto – Aigars Prūsis

Sesks paliks trasē
 0

Ir viena no pēdējām Liepājas pilsētas domes sēdēm pirms pašvaldību vēlēšanām. Pilsētas mērs Uldis Sesks sēž galda galā un rimti vada darbu. Brīvi un nepiespiesti. Krekla augšējā podziņa atrauta vaļā. Divu stundu garumā gandrīz nekādu emociju.

Reklāma
Reklāma

 

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
ASV izsludina ārkārtas stāvokli pirms Saules aptumsuma – paredz cilvēku masu bojāeju 12
Lasīt citas ziņas

Tikai tad, kad neveiksmīgais īpašumu attīstītājs nacionāļu deputāts Ivars Kesenfelds aizraujas jautājumā par kādu 50 kvadrātmetru zemesgabalu, Sesks nenoturas un piedāvā deputātam pašam papildināt savu nekustamo īpašumu sarakstu. Tāds ļauns joks par cilvēku, kurš ekonomiskās krīzes laikā pazaudējis vairākus desmitus namu.

 

Visādi citādi Sesks atstāj ļoti pārliecinātu iespaidu, iespējams, arī pašpārliecinātu. Vai tur ir arī noguruma, rutīnas pazīmes? Kāds Liepājas politikas eksperts vēlāk man teiks, ka Sesks, kā jau sportists, domes sēdē sevi trenē ignorances mākslā (agrāk esot gadījies arī sist ar dūri pa galdu). Tā viņam nepieciešama, lai izturētu to pašu I. Kesenfeldu, no Osipova partijas ievēlēto Elitu Kosaku un neatkarīgo deputātu Stēnu Lorencu, ko vairāk pazīst ar skatuves vārdu – Fonteins – un kurš tieši šajā laikā devies divu mēnešu un 30 koncertu tūrē pa Eiropu. Jāatzīst, ka Sesks Liepājā ir un arī jūtas vismaz kārtu augstāk par pārējiem pilsētas mēra kandidātiem. Bet tā, protams, nav bijis visu laiku.

 

Pacēlās uz drupām

CITI ŠOBRĪD LASA

Sesks uz politikas skatuves nokļuva 1997. gadā Liepājas drupu fonā. Pilsētai pirmie neatkarības gadi bija ekonomiski smagi. Uzņēmumu bankroti, neapmierināti iedzīvotāji, bezdarbs, padomju militārisms, nolietota pilsētas infrastruktūra, tumšas ielas, zāle parkos līdz ceļiem. Un šajos depresijas apstākļos parādījās trīs partiju – Kristīgo demokrātu savienības, “Latvijas ceļa”, Tautas partijas – Liepājas apvienotais saraksts. Tajā bija vairāki veiksmīgi un spējīgi uzņēmēji, piemēram, Pīlēns, Rūsiņa, arī autosportists un autobiznesa cilvēks Sesks, kurš tolaik, apaļīgs un omulīgs 35 gadus vecs vīrietis, noteikti nebija pirmās vijoles spēlētājs. Taču neviens no to laiku līderiem par mēru nav vēlējies kļūt, un izvēle kritusi uz Sesku, kurš, nodrošinājies ar spēcīgu personību atbalstu, arī sācis savu politiķa veiksmes stāstu.

“Mēs bijām uzņēmēju saraksts. Toreiz domājām: kas tad vēl, ja ne mēs? 90. gadu vidū Liepājā patiešām bija krīze, uzņēmēji bankrotēja katru mēnesi. No 15 deputātu vietām dabūjam deviņas. Kādam no mums vajadzēja uzņemties pilsētas vadību,” atceras U. Sesks.

Tiesa, ne jau viss, ko darīja iepriekšējo sasaukumu deputāti, bija noniecināms. Piemēram, idejai par speciālo ekonomisko zonu Seskam vajadzēja tikai pielikt punktu un sākt veiksmīgu tās darbu. Pamazām tika kārtoti arī citi lielpilsētas dzīvei svarīgi jautājumi, varbūt ne vienmēr ātri pamanāmi, bet ar to virzību ieturētie un pacietīgie kurzemnieki kopumā bija apmierināti. Citādi jau visus šos gadus Sesks nebūtu varējis noturēties mēra krēslā. Liepājnieki viņu, emocijas gan skaļi nepaužot, pieņēmuši par savu līderi. Arī pats Sesks darījis daudz, lai tas notiktu. Korupcijas un privātas dzīves skeletu ēnas viņam slīdējušas pāri. Kundze Inta vada laukos vīratēva izveidoto piena muzeju, vecākā meita Baiba audzina divas meitiņas, jaunākā Anete studē un strādā par treneri, dēls Mārtiņš mācās sākumskolā un aizraujas ar kartingu.

Kandidēt uz Saeimu no Latvijā valdošām partijām viņš atteicies, bet par savu krēslu vienmēr juties drošs. Opozīcija nekad nav bijusi stipra, ar to mācējis sadzīvot. Piemēram, tagadējie deputāti saskaņieši Miloslavskis un Vorobeičiks strādā pašvaldības iestādēs.

Reklāma
Reklāma

Deputāts, kandidāts uz mēra krēslu Reformu partijas saraksta līderis Vilnītis nebaidās teikt, ka Sesks ir aizsēdējies rutīnā savā krēslā, bet tas viņam netraucē ieņemt speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu.

Deputāts, “Vienotības” pirmais numurs Ivars Ķervis pārmet Seskam atrautību no iedzīvotājiem, bet pats mierīgi ieņem valdes locekļa amatu pašvaldības kapitālsabiedrībā SIA “Liepājas autostāvvietas”.

Kad jautāju Seskam, vai nav tā, ka daži viņa kolēģi ēd no tās pašas bļodiņas, kurā spļauj, atbildi pēc būtības nesaņemu. Tikpat politiski ieturētu nekonkrētu atbildi saņemu uz atbildi, vai viņš būtu gatavs domē strādāt, arī nebūdams mērs: tas neesot svarīgi, galvenais, lai iedzīvotāji novērtētu viņa komandas darbu.

 

Sapnis par kūrortpilsētu

Runājot par darbu domē, Sesks atgādina, ka savulaik bijis garo distanču skrējējs un autorallists. Tāpēc darbā mēģina būt izturīgs un pacietīgs kā staieris, bet kā rallists sasniegt mērķi pa īsāko ceļu ar vismazākajiem zaudējumiem. Liepāju salīdzina ar lielu kuģi, ap kuru daudz šļakatu, tajā skaitā atsevišķi deputāti, kas sarunās divatā mēdzot būt konstruktīvi, bet publiski izrādās kā šovmeņi. Liepājai kā lielam kuģim arī grūtāk izlīdzināt gaitu pēc ekonomiskām vētrām, bet Sesks to joprojām redz kā rūpniecības pilsētu un tādu saskata arī tās nākotni, taču ne tikai. Liepājai ir neizmantotas perspektīvas tūrisma jomā, tas esot Seska tuvāko gadu mērķis, pēc kura piepildīšanas viņš varētu arī atteikties no pilsētas vadīšanas.

“Vienu brīdi nopietni domāju, vai kandidēt pašvaldību vēlēšanās, bet iedzīvotāju aptaujas rāda, ka man uzticas, novērtē, ka pilsētā sakārtotas daudzas lietas – siltumapgāde, tranzīta ielas, ūdensapgāde, osta, biznesa parks, nosiltinātas visas skolas un bērnudārzi,” atklāts ir U. Sesks, Liepājas partijas saraksta pirmais numurs.

Jautājums par “Liepājas metalurgu” ir lieks. Liepājnieki nepiedotu, ja Sesks par to neiestātos.

 

 

Citi Liepājas līderi

Ambiciozākais

Neapšaubāmi ambiciozākais un reālākais kandidāts uz Seska mēra krēslu ir Reformu partijas saraksta pirmais numurs, pašreizējais deputāts un AS “Liepājas papīrs” valdes priekšsēdētājs 44 gadus vecais Jānis Vilnītis. Latvijas politikā pietiekami pazīstams un mediju aprādīts. Veiksmīgs uzņēmējs ar labu slavu. Strādnieku iecienīts. Atbalsta trūkumcietējus un slimniekus, ziedo teātrim. Iet baznīcā, Svētās Annas evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks. Savaldīgs. Nerunā rupjības.

“Es gribu sakārtot Liepāju. Tā nav politika. Politika ir Rīgā. Man ir piedāvājuši kandidēt uz Saeimu – ja es gribētu, jau tur sēdētu, iespējams, būtu kāds ministrs. Ja būs lemts, vadīšu pilsētu, ja ne – atgriezīšos uzņēmējdarbībā un domē vairs nesēdēšu,” nākotnes perspektīvas iezīmē J. Vilnītis.

“Seska laikā arī daudz laba paveikts, taču galvenais orientieris cilvēks, kā labad vispār dome strādā, ir pazudis. Ja pilsētu salīdzina ar kuģi, tad tas stūrē nepareizā virzienā un pie tā vainīgs ir kapteinis. Mēra amatā 16 gadi ir vairāk nekā pietiekami, ne velti pat Valsts prezidenta amatā ievēl tikai uz astoņiem gadiem. Lai rutīna neiestātos, zeme zem kājām nepazustu.”

Pēc Vilnīša domām, Liepājā nav īsta mehānisma investīciju atbalstam un industriālas politikas. Par tūrismu vispār netiekot domāts.

“Aptaujas rāda, ka Liepāju 70% cilvēku vispirms zina pēc pludmales, ne pēc roka un pat ne pēc simfoniskā orķestra. Bet kāds mums liedagā ir piedāvājums, un ko tur var darīt? Palangas pludmale ir pārslogota, mūsējā ir tukša. Liepājā tūristam ir ko darīt vienu dienu: teātris, Karaostas cietums, ledus halle, baseins. Bet ko pasākt ģimenei, kas atbraukusi uz Liepāju aktīvi atpūsties? Liepājā dažādi festivāli varētu būt katru nedēļu,” sapņo J. Vilnītis.

Arī viņš domā, ka Liepāja ir perspektīva kā kūrorta pilsēta. Līdzīgi kā Sesks, viņš to rāda kā savu sapni. Arī citi Liepājas politiķi šo ideju vāļā un – dažs vairāk, dažs mazāk – vēlas, lai viņu identificē kā galveno šīs lietas pirmsākumu, virzītāju un aizstāvi. Tas ir mazliet smieklīgi: laikam jau tomēr pirmsākumi meklējami tālajos cariskās Krievijas laikos.

Vilnītim patīk basketbols, noskrējis divus klasiskos maratonus. Ir pieci bērni. Kundze Zane ir sestā gaidībās.

 

Nezināmākais

Neraugoties uz to, ka “Saskaņas centram” Liepājā ir pietiekami stipras pozīcijas, tas mēra krēslam virza politikā un pēc būtības arī plašākā sabiedrībā nepazīstamu cilvēku – 37 gadus veco Juriju Hadaroviču, kurš partijā iestājies tikai pagājušajā gadā. Neliela auguma, sportisks, plecīgs, atgādina bokseri, kas, kā izrādās, kādreiz arī bijis – aizboksējies pat līdz Latvijas junioru čempionam svarā līdz 63,5 kilogramiem. Tagad gan vairāk nodarbojas ar fitnesu, uzspēlē galda tenisu un futbolu. Politiskais Liepājas 
saskaņiešu kurators no Rīgas, Saeimas deputāts Valērijs Agešins Hadaroviču jau pasteidzies nodēvēt par “Liepājas Nilu Ušakovu”. Jauns, komunikabls, izglītots. Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis trīs augstākās izglītības: ekonomikā, mārketingā un muitas lietās. Brīvi runā angliski un franciski, apgūst vācu valodu.

Hadarovičs dzimis latvietes un baltkrieva ģimenē Liepājā, bet sliktās veselības dēļ līdz piecu gadu vecumam dzīvojis pie vecmāmiņas Rēzeknes rajonā un runājis tikai latviski, bet, kad atgriezies Liepājā, iemācījies tēva valodu (krievu). Domā un apzinās sevi kā latvieti, bet arī starp krieviem jūtas kā savējais.

Hadarovičs sevis salīdzinājumu ar Ušakovu, kuru nemaz personīgi nepazīst, uztver kā komplimentu, jo viņam imponējot Rīgas mēra darbība. “SC” izvēlējies, jo, jūtot piederību Liepājai, vēlējies daudzas lietas pilsētā darīt labāk. Maskavas spalvaino roku, par ko saskaņiešiem ik pa laikam pārmet, neesot ne redzējis, ne jutis.

Daudzi smaida par Hadaroviča amatu: Latvijas Veļas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs. Patiesībā tā ir nopietna organizācija, kas apvieno 21 Latvijas veļas ražotāju un cīnās par to interesēm un tirgu. Ideja nodibināt šādu organizāciju Hadarovičam radās, virzot “Laumas” produkciju Eiropas tirgū.

“Darbs asociācijā ir līdzīgs darbam pašvaldībā: galvenais ir darīt labu cilvēkiem, sajust, ka aiz tevis stāv cilvēki. Esmu pieradis pie sabiedriskām aktivitātēm, bieži tiekos ar cilvēkiem,” stāsta J. Hadarovičs.

Viņš Seskam pārmet distancēšanos no liepājnieku ikdienas problēmām. Piemēram, kādā divu māju apsaimniekotāju strīdā ļaudis dzīvojuši aukstumā, bet Sesks juridiski pareizi neesot iejaucies konfliktā, kaut gan cilvēcīgi pašvaldībai būtu bijis jārīkojas.

“Vēl plānoju panākt ciešāku sadarbību starp darba devējiem un mācību iestādēm visās jomās – līdzīgi, kā esmu panācis, ka apmāca tieši tādas šuvējas, kādu trūkst veļas biznesā. Liepājā jāizveido atrakciju iela. Pie mājām un pludmalē jārada dažādu fizisku aktivitāšu vietas. Jāatjauno Liepājas lidostas darbība. Kāpēc ir avioreiss Palanga–Maskava, bet nav Liepāja–Maskava? Globāli Liepāju redzu kā pilsētu ar galveno industriālo virzienu: metāls, tekstils, osta,” teic J. Hadarovičs.

Nelabvēļi uzrakuši, ka jaunībā Hadarovičs divas reizes tiesāts un vienā no šīm reizēm sodīts ar sešiem mēnešiem nosacītu cietumsodu. Saskaņietis tagad stāsta, ka abas lietas bijušas saistītas ar draugiem: vienā pilnībā attaisnots, otrā saņēmis sodu par to, ka viņa draudzīgā vēlme noregulēt konfliktu starp draugu un kādu trešo personu noturēta par draudiem.

Precējies ar sievu Marinu, kas strādā kādā šūšanas uzņēmumā par pārdošanas menedžeri. Bērnu nav, bet plāno.

Starp citu, kā bokseris izcēlies ar gudru taktiku: saudzējis savu galvu no pretinieku sitieniem, mācējis no tiem labi izvairīties, bet pats centies izdarīt sitienus pareizā laikā un vietā.

 

Nacionālākais

Nacionāļu pozīcijas Liepājā nekad nav bijušas stipras. Varbūt tāpēc, ka trūcis spilgta līdera, vadoņa. Bieži bijuši kašķi. Arī šoreiz burtiski līdz pēdējam brīdim nebija skaidrs, kas vedīs Nacionālo apvienību uz pašvaldību vēlēšanām. Cīņa par pirmo vietu notika starp uzņēmēju Ivaru Kesenfeldu un mūzikas pasniedzēju, “Līvu” dibinātāju Juri Pavītolu, starp kuriem sen jau kā personiskās nepatikas kaķis izskrējis. Rezultātā tika izbīdīta kompromisa figūra – 30 gadus vecais SIA “Kurmax” (māju būvniecība) projektu vadītājs Raivis Blumfelds. Vienkāršs, pozitīvs, apņēmīgs un gudrs puisis. Neilgi bijis Saeimas deputāts laikā, kad tieslietu ministra pienākumus pildīja Gaidis Bērziņš.

Dzimis Jelgavā, kopš 1. klases dzīvo Liepājas pusē pie vecākiem un arī Rīgā. Dienējis zemessardzē un strādājis apsardzē, ieguvis augstāko izglītību datorzinībās.

Blumfelda kļūšana par Liepājas vadītāju ir mazticama, bet arī kā deputāts viņš darīšot visu, lai Liepāja kļūtu nacionālāka, nebūtu krievu skolu un bērnudārzu un tādiem “neārstējamiem” tipiem kā Osipovs un Kravcovs nebūtu daudz iespēju izpausties.

Liepājai jākļūstot ja ne par visas Kurzemes, tad vismaz Lejaskurzemes centru ar labāku slimnīcu, nekā tā ir tagad, un dabiski izveidojušos kūrortu.

“Zinu, ka daudzi liepājnieki balso par nacionāļiem Saeimā, bet Liepājā – par Seska partiju. Arī pats Sesks ir atzinies, ka viņš jau pēc būtības ir nacionālis un ļaudis to redz. Tāpēc domāju, ka Sesks paliks savā vietā,” domā R. Blumfelds.

Brīvajā laikā viņš burā vai kopj zemi (30 ha) vecāku mājās Bunkas pagastā. Kopā ar sievu Elīnu (strādā uzņēmumā “Spilva” Rīgā) audzina divus gadus vecu meitiņu un divus mammas māsas bērnus.

 

Sirsnīgākais

Vienīgais Liepājas pilsētas deputāts no “Vienotības”, SIA “Liepājas autostāvietas” valdes deputāts 58 gadus vecais Ivars Ķervis par mēru nekļūs, taču ir spilgta personība ar dramatisku dzīves gājienu, lai par viņu pastāstītu sīkāk. Dažs viņu sauc par Liepājas “Vienotības” enkuru, bet daudzus uzrunā viņa sirsnība un vienkāršība. “Vienotības” pirmajam numuram nav oriģinālu pilsētas attīstības ideju, izņemot domu, ka Liepājai vajag pašai savu pansionātu. Ķervis slavē Seska padarīto (strādājis domē gan opozīcijā, gan pozīcijā), bet vēl vairāk – draugu uzņēmēju Pīlēnu, kuru visvairāk gribētu redzēt mēra krēslā. Pīlēns bijis viņa klasesbiedrs un solījis viņam kādreiz uzzīmēt māju. Solījums ticis izpildīts, un Ķervis desmit gadu laikā Grobiņā pats savām rokām māju arī uzcēlis.

“Man gribas daudz ko pierādīt, izcīnīt savas mazās uzvaras par spīti tam, kā man dzīvē gājis,” I. Ķervja acīs mirdz asaras.

Kāds padomju virsnieks no Kēnigsbergas gruvešiem 1945. gadā uz Liepāju atveda deviņus gadus vecu vācu meitenīti, kas bija slēpusies zem soliņa un kuras trīs brāļi un vecāki bija gājuši bojā bombardēšanā. Sākumā gribējis kā meitu, vēlāk – kā mīļāko. Meitene no virsnieka pamukusi, un viņai 19 gadu vecumā savienībā ar kādu rucavnieku piedzimis Ivars, kurš gan vecākiem īsti nebija vajadzīgs. Māte visu dzīvi klīdusi pa apšaubāmām kompānijām un cietumiem, šobrīd dzīvo pansionātā, un Ķervis viņu apciemojot, bet tuvu attiecību neesot.

“Četru gadu vecumā nokļuvu uz ielas, zagu, situ. Tēva radi palīdzēja izdzīvot. Skolā labi mācījos, Ļeņingradā ieguvu visaugstākās kvalifikācijas metinātāja profesiju. Darbs bija, un varēja sākt dzīvot. Kad izsniedza pasi, prasīja, kādu tautību rakstīt. Bet kas es par vācieti?! Vienīgi nenoliedzu, ka akurātisms man piemīt,” stāsta I. Ķervis.

42 gadu vecumā sācis nodarboties ar džiudžitsu cīņu, vēl pēc pieciem gadiem ieguvis augstāko izglītību ekonomikā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Liepājā izveidojis un vadījis Valsts dienesta pārvaldi. Desmit gadus bijis Liepājas CSDD priekšnieks, līdz 2005. gadā viņu pieķēra, braucot pie stūres dzērumā.

Vairs nedzer. Stundā var kraulā nopeldēt trīs kilometrus. Apmāca apsargus cīņas mākslā. Patīk rušināties pa savu 1200 m2 lielo siltumnīcu. Vecākais dēls nodarbojas ar šķeldas biznesu, jaunākais strādā ostā. Kundze – klavierskolotāja – mūzikas skolā.

 

Roķīgākais

Rokmūziķis un uzņēmējs tagad 42 gadus vecais dānis Stēns Lorenss (Luī Fonteins) negaidīti par Liepājas domes deputātu kļuva no saraksta “Sabiedrība citai politikai”, tagad ir saraksta “Reģionu alianse” pirmais numurs. Liepājai tāds muzikāls cilvēks piestāv. Nesaudzīgākais Seska kritiķis, arī savās dziesmās. Daudziem patīk Stēna pleiboja stils, viņa viesnīcas un atpūtas klubi. Daudziem nepatīk Stēna raupjā uzvedība un biežā atrašanās paģirainā stāvoklī.

“Neplānoju kļūt par Liepājas mēru, izņemot gadījumu, ja saņemšu lielu skaitu vēlētāju balsis. Ir labāki kandidāti par mani, kas varētu veikt šo darbu, jo mana latviešu valoda nav perfekta un man patīk ilgi gulēt. Patīk padarīt lietas līdz galam un nākt ar savām idejām.

Ja tomēr nāktos kļūt par Liepājas mēru, es iztīrītu domes māju un uzaicinātu kompetentus cilvēkus, kas spēj strādāt efektīvāk, nomainītu padomju stila domāšanu uz modernu un padarītu Liepāju veiksmīgāku. Liepāja ir pelnījusi daudz lielāku uzmanību. Mums ir viss: osta, pludmale, ezers, ražošana, skaista pilsēta, viesnīcas, izklaides iespējas un pat lidosta, vilciens, kas nedarbojas,” saka S. Lorenss.

Viņš Latvijā dzīvo kopš 1992. gada. Daudz ceļo un muzicē. Trīs bērni. Precējies ar Ivonnu Kalitu, kas pārvalda abu uzņēmējdarbību Liepājā.

 

Šovinistes

Abas šīs dāmas atņems balsis “Saskaņas centram”. Par partijas “Par dzimto valodu” vienīgo kandidāti 33 gadus veco izskatīgo sievieti Jeļenu Osipovu gribas teikt tikai to, ka viņa ir bēdīgi slavenā lielkrievu šovinista Jevģēnija Osipova sieva (bērnu nav), kuras galvenais uzstādījums ir panākt krievu valodas lietošanu Liepājas domē, aizliegt 16. martu, svinēt 9. maiju un uzsliet pieminekli padomju teroristam Imantam Sudmalim, bet “PCTVL” saraksta pirmais numurs 53 gadus vecā Elita Kosaka ir nopietnāks cilvēks.

Viņa šajā domes sasaukumā iekļuva no Osipova saraksta, bet ar osipoviešiem saiknes sarāvusi un tagad ir kopā ar “bitēm”. Pati atklāti teic, ka draudzējas ar tiem, ar kuriem ir interesanti. Zinīga juriste ar spēcīgu krampi, ko pārējie deputāti izjutuši uz savas ādas. Iedzīvotāji nāk uz pieņemšanām pie viņas kā deputātes vairāk nekā pie citiem, izņemot varbūt Sesku.

Māk aizstāvēt iedzīvotāju tiesības, nešķirojot tautības. Lai arī māte ir latviete, sevi uzskata par krievieti un par latvisku Latviju kopumā daudz neko labu nedomā. Priecīga, ka vienīgā meita aizbraukusi no Latvijas un dzīvo Singapūrā.

“Es daudz ko varētu labāk izdarīt. Vispār laiks Liepājā nākt sievietei pie varas. Jau Tečere savulaik teikusi: ja sieviete spēj valdīt pār māju, spēs arī pār valsti. Es spēju. Varbūt tāpēc Sesks arī baidās no manis: astoņu gadu laikā, kopš esmu deputāte, viņš tā arī nav atradis laiku ar mani tikties zem četrām acīm,” saka E. Kosaka.

 

Fakti

Par 15 deputātu vietām Liepājas domē cīnīsies kopumā 118 kandidāti no desmit sarakstiem:

* “Reģionu alianse” (saraksta līderis – pašreizējais deputāts, rokmūziķis un uzņēmējs Stēns Lorencs)

* “Vienotība” (saraksta līderis – pašreizējais deputāts un pašvaldības darbinieks Ivars Ķervis)

* “Par dzimto valodu” (saraksta līdere – individuālā uzņēmēja Jeļena Osipova)

* “Mūsu zeme” (saraksta līderis – pašnodarbinātā persona Arvis Kadiķis)

* Liepājas partija (saraksta līderis – pašreizējais Liepājas mērs Uldis Sesks)

* Nacionālā apvienība (saraksta līderis – algots privātuzņēmuma darbinieks Raivis Blumfelds)

* Kristīgi demokrātiskā savienība (saraksta līdere – skolotāja Aija Raudiņa)

* “Saskaņas centrs” (saraksta līderis – uzņēmējs Jurijs Hadarovičs)

* “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (saraksta līdere – pašreizējā deputāte un juriste Elita Kosaka)

* “Reformu partija” (saraksta līderis – pašreizējais deputāts un uzņēmējs Jānis Vilnītis)