Latvijā
Izglītība

Sešreiz vairāk, nekā pienācās. Ventspils balsta savu augstskolu1

Gata Šļūkas zīmējums

“Pēc sākotnējā aprēķina, Ventspils Augstskolai (VA) pienācās tikai 90 000, bet jūs dabūjāt vairāk nekā pusmiljonu. Tieši tāpēc, ka Ventspils dome iesaistījās un to panāca,” VA pārstāvjiem Ventspils domes Ekonomikas un budžeta komisijas sēdē pagājušā gada beigās teica Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš. Runa ir par eiro, bet ne par pašvaldības doto naudu. J. Vītoliņš runā par finansējumu, ko VA saņēma no valsts budžeta. Vai tiešām Ventspils domes vadībai ir tik lielas iespējas ietekmēt valsts budžeta sadalījumu, lai viena augstskola varētu saņemt sešreiz vairāk, nekā tai gribēja dot sākumā?

Īpašs respekts pret Ventspili?

Pagājušajā gadā pamazām sāka ieviest jauno augstskolu finansēšanas modeli. Tas paredz, ka no valsts budžeta finansē ne tikai studiju vietas. Nu tām piešķir arī tā saukto 2. pīlāra vai snieguma finansējumu. To aprēķinot, pārsvarā ņem vērā augstskolas aktivitāti pētniecībā, piemēram, jo lielāks darbinieku skaits iesaistīts izpētes projektos, jo vairāk naudas var saņemt. Ļoti būtisks aprēķinā ir arī piesaistītais finansējums – gan no Eiropas struktūrfondiem, gan no uzņēmumiem, gan arī pašvaldības. Arī te darbojas sakarība: jo vairāk naudas piesaistīts no minētajiem avotiem, jo vairāk snieguma finansējumā piešķir valsts. Taču, izstrādājot noteikumus par jauno augstskolu finansēšanas kārtību, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nebija tajā paredzējusi pašvaldības faktoru. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Laura Treimane gan skaidri neatbildēja uz jautājumu, kāds bijis sākotnējais noteikumu variants un kāpēc tas mainījies. “Kritēriji, pēc kuriem sadala snieguma finansējumu, tika izstrādāti konsultācijās ar augstskolām. Noteikumos iestrādātā formula ir kompromisa risinājums, ņemot vērā augstākās izglītības sektora dažādību, augstskolu dažādos profilus. Nebija nekāda spiediena – lēmumu pieņēmām mēs, ņemot vērā dažādos viedokļus un diskusiju,” skaidro L. Treimane. J. Vītoliņa apgalvojumus par Ventspils domes lomu noteikumu pielāgošanā par labu VA ministrija vēl vērtēšot.

Tomēr augstskolu pārstāvji, kas arī piedalījās noteikumu projekta apspriešanā, apliecina: pašvaldību faktors noteikumos nebija iekļauts. Ventspils Augstskolas rektore Gita Rēvalde apgalvo, ka patiesībā ideja panākt, lai šāds nosacījums tiktu iekļauts noteikumos, radās pašā VA, nevis domē. Taču par to, kurš – pašvaldība vai augstskola pati – panāca idejas iekļaušanu noteikumos, skaidras atbildes nav. “Es piedalījos gan noteikumu saskaņošanas sanāksmēs, gan valdošās koalīcijas padomes sēdē. Nezinu, kā būtu, ja tur nebūtu klāt. Protams, es nezinu, kā būtu bijis, ja ministrijai nebūtu respekts pret Ventspili. Nezinu, vai tad šis priekšlikums tiktu iekļauts noteikumos,” teic G. Rēvalde. Viņa uzsver: lobēšana nav nekas nosodāms. Iepriekš teiktajā gan rektore jau faktiski atzinusi: citām pašvaldībām savējo lobēšana, lai iegūtu neproporcionāli lielu valsts budžeta kumosu, diez vai būtu tik veiksmīga. Jāpiebilst, ka Ventspils iepriekšējās valdības laikā panāca arī to, ka puse Eiropas struktūrfondu naudas, ko paredzēts sadalīt starp astoņām kultūrizglītības iestādēm, novirzīta tieši Ventspils mūzikas vidusskolai, kamēr otra puse jāsadala starp septiņām skolām.

Citas augstskolas apdalītas

J. Vītoliņš arī neslēpj to, ka dome aktīvi iesaistījusies noteikumu izstrādē. Ekonomikas un budžeta komitejas sēdē J. Vītoliņš atzina, ka dome to darījusi, labi zinot, ka labums no pašvaldības faktora iekļaušanas noteikumos būs tikai VA. Taču tagad, kad lūdzu skaidrot domes rīcību, no J. Vītoliņa izskan jau krietni cēlāka argumentācija: “Rīgas lielās universitātes vēlējās šo finansējumu sadalīt savā starpā, izlietojot tikai savai attīstībai, kas ir absolūtā pretrunā ar vairāku valdību deklarācijās iekļautajiem virzieniem attiecībā uz reģionālo augstskolu attīstību. Ventspils pilsētas dome uzskata, ka pašvaldībām ir jāatbalsta augstskolas, kas izvietotas to teritorijā. Attiecībā pret citām augstskolām tas ir ne tikai godīgi, bet arī veicinās, lai tās saņemtu atbalstu no savām pašvaldībām. Esam pārliecināti, ka tieši šāds finansēšanas modelis, kad valsts nauda tiek piešķirta atbilstoši pašvaldības finansējuma piešķīrumam, ir stimulējošs reģionālo augstskolu attīstībai.”

Diemžēl vismaz šobrīd dāsnais valsts finansējums VA sagādājis zaudējumus citām augstskolām, jo, ja VA no valsts budžeta iegūst vairāk, citas saņem mazāk. Naudas maks ir viens. Turklāt, kad IZM aicinājusi augstskolas iesniegt datus par piesaistīto finansējumu, tās nav zinājušas, ka jāziņo par visu finansējumu, ko tās saņem no pašvaldības. Tāpēc, piemēram, Vidzemes Augstskola norādīja tikai to finansējumu, ko pašvaldības piešķīrušas konkrētu izpētes projektu veikšanai, bet neiesniedza datus par to naudu, ko Valmieras pilsēta piešķir zinātniskās bibliotēkas uzturēšanai. “Kad uzzinājām, ka noteikumi pirms galīgās apstiprināšanas valdībā ir mainīti, vilciens jau bija aizgājis un iesniegtos datus mainīt vairs nevarējām,” atceras Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.

Tā no 2. pīlārā augstskolām sadalītajiem 5,5 miljoniem eiro Ventspils augstskola ieguva jau pieminēto pusmiljonu – vairāk saņēma tikai Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Universitāte. Aiz samērā nelielās VA palika gan Rīgas Stradiņa universitāte, gan Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Vidzemes Augstskola saņēma tikai nepilnus 20 000, bet Daugavpils Universitāte – nepilnus 200 000.

Pašvaldības devums ietekmēja to, kā sadalīja desmito daļu no minētajiem 5,5 miljoniem – tātad 550 000 eiro, no kuriem VA “savāca” 88 procentus. L. Treimane atzīst, ka “pašlaik pašvaldību kritērijs ir visneproporcionālākais no visiem kritērijiem”. Tomēr vismaz pagaidām IZM nesola grozīt noteikumus par naudas sadali, jo “mērķis šim kritērijam ir vērsts nākotnē un saistīts ar citām reģionālajām augstskolām, kuras redz potenciālos finansējuma ieguvumus no pašvaldības iesaistīšanās augstskolas zinātniskās darbības attīstībā”.

Jā, aptaujātie rektori piekrīt, ka šādi naudas sadales kritēriji liks viņiem meklēt iespējas ciešāk sadarboties ar pašvaldībām, tomēr arī norāda uz kritērija neloģiskumu. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) rektors Edmunds Teirumnieks teic: “Pašvaldības tomēr nebūt nav inovāciju radītājas un nesējas. Inovācijas ir uzņēmumu interese. Tāpēc būtu jāpalielina tā finansējuma daļa, ko augstskolas saņem par sadarbību ar uzņēmējdarbības sektoru, bet pašvaldību ietekme jāsamazina.”


Naudu vai autonomiju?

Jāpiebilst, ka Ventspils tiešām ir vienīgā pašvaldība, kas tik dāsni atbalsta savā teritorijā esošu augstskolu. Ventspils domes aplēses liecina: no 1996. līdz 2015. gadam vietējā vara augstskolā ieguldījusi teju 15 miljonus eiro. Naudu VA saņem uz 2010. gadā noslēgtā līguma pamata. Tajā noteikti arī kritēriji, pēc kā tiekot vērtēts, vai pašvaldības devums izlietots efektīvi. Nu efektivitātes vairs neesot, tāpēc arī Ventspils pašvaldība vērsusies pret rektori, neraugoties uz to, ka VA ir valsts augstskola.

Citu augstskolu rektori atklāti nenostājas G. Rēvaldes pusē. Viņi teic, ka pašvaldībai ir tiesības prasīt darba rezultātus, ja reiz tā dod VA tik daudz naudas. “Pieņemot tik lielu naudu, Ventspils Augstskola zināmā mērā ir atteikusies no kādas daļas sev piešķirtās autonomijas,” spriež E. Teirumnieks. “Ja manis vadīto augstskolu pašvaldība tik ļoti finansētu, es noteikti meklētu kompromisu,” saka Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis. “Taču augstskolas pārvaldībā pašvaldībai gan nekādā gadījumā nevajadzētu jaukties.”

Citām reģionālajām augstskolām līgumu par pastāvīgu finansēšanu nav, līdz ar to arī pašvaldības ietekme uz augstskolu darbu ir mazāka. Sadarbība ar pašvaldību katrā pilsētā veidojas citādi. Piemēram, Valmiera un citas reģiona pašvaldības finansē Vidzemes Augstskolu, taču būtībā tās pērk pakalpojumu, nevis tāpat piešķir naudu. “Ja pašvaldībai vajag izpētīt, kā reģionā izglītības iestāžu piedāvājums atbilst darba tirgus prasībām, tad mums pasūta pētījumu un par tā veikšanu arī samaksā,” skaidro G. Krūmiņš. “Tādējādi augstskolā pēta to, kas patiešām vajadzīgs reģionam, un ieguvējas ir abas puses.”

Daugavpils Universitāti vietējā vara atbalstot “iespēju robežās”. Ir sadarbība dažādos projektos, konferenču rīkošanā, pašvaldība maksā stipendijas padsmit studentiem, teic A. Barševskis.

E. Teirumnieks stāsta, ka RTA ar Rēzeknes pašvaldību sadarbības tikpat kā nav, vairāk ir mierīga līdzāspastāvēšana. Iespējams, cieša draudzība nav iespējama tāpēc, ka E. Teirumnieks saistīts ar Nacionālo apvienību, bet Rēzeknē pie varas ir “Saskaņa”. Turklāt pašvaldības prioritāte šobrīd ir profesionālās izglītības atbalstīšana, tāpēc lielāka vietējās varas uzmanība pievērsta Rēzeknes tehnikumam.

VIEDOKĻI

Vai Ventspils ietekme uz valdības lēmumiem ir neproporcionāli liela salīdzinājumā ar citām pašvaldībām?

Saistītie raksti

Laimdota Straujuma, iepriekšējās valdības vadītāja: “Tā nevarētu teikt. Atceros, ka arī citām reģionālajām augstskolām nepatika pirmā finansēšanas noteikumu versija. Bija diskusijas, taču, kā tieši tās attīstījās, tas jāprasa IZM.”

Roberts Ķīlis, izglītības ministrs laikā no 2011. gada novembra līdz 2013. gada aprīlim: “Kad biju ministrs, ZZS (tās sastāvā ietilpst Ventspils domes vadītāja Aivara Lemberga partija “Latvijai un Ventspilij”. – I. K.) atradās dziļā opozīcijā, tāpēc valdības darbu sevišķi ietekmēt nevarēja. Taču vienalga pamanījās. Bija vienošanās, ka Ventspils tehnikums iegūs struktūrfondu naudu renovācijai, ja līdzfinansējumu dos arī Ventspils dome. Taču pienāca brīdis, kad toreizējam premjeram Dombrovskim vajadzēja, lai ZZS Saeimā balso par kādu lēmumu, jo bija jāsavāc divas trešdaļas balsu, un apmaiņā pret šo balsojumu ZZS panāca, ka Ventspilij savs līdzfinansējums nav jādod.”

LA.lv