Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. maijs, 2016
Drukāt

Sešreiz vairāk, nekā pienācās. Ventspils balsta savu augstskolu (1)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

“Pēc sākotnējā aprēķina, Ventspils Augstskolai (VA) pienācās tikai 90 000, bet jūs dabūjāt vairāk nekā pusmiljonu. Tieši tāpēc, ka Ventspils dome iesaistījās un to panāca,” VA pārstāvjiem Ventspils domes Ekonomikas un budžeta komisijas sēdē pagājušā gada beigās teica Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš. Runa ir par eiro, bet ne par pašvaldības doto naudu. J. Vītoliņš runā par finansējumu, ko VA saņēma no valsts budžeta. Vai tiešām Ventspils domes vadībai ir tik lielas iespējas ietekmēt valsts budžeta sadalījumu, lai viena augstskola varētu saņemt sešreiz vairāk, nekā tai gribēja dot sākumā?

Īpašs respekts pret Ventspili?

Pagājušajā gadā pamazām sāka ieviest jauno augstskolu finansēšanas modeli. Tas paredz, ka no valsts budžeta finansē ne tikai studiju vietas. Nu tām piešķir arī tā saukto 2. pīlāra vai snieguma finansējumu. To aprēķinot, pārsvarā ņem vērā augstskolas aktivitāti pētniecībā, piemēram, jo lielāks darbinieku skaits iesaistīts izpētes projektos, jo vairāk naudas var saņemt. Ļoti būtisks aprēķinā ir arī piesaistītais finansējums – gan no Eiropas struktūrfondiem, gan no uzņēmumiem, gan arī pašvaldības. Arī te darbojas sakarība: jo vairāk naudas piesaistīts no minētajiem avotiem, jo vairāk snieguma finansējumā piešķir valsts. Taču, izstrādājot noteikumus par jauno augstskolu finansēšanas kārtību, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nebija tajā paredzējusi pašvaldības faktoru. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Laura Treimane gan skaidri neatbildēja uz jautājumu, kāds bijis sākotnējais noteikumu variants un kāpēc tas mainījies. “Kritēriji, pēc kuriem sadala snieguma finansējumu, tika izstrādāti konsultācijās ar augstskolām. Noteikumos iestrādātā formula ir kompromisa risinājums, ņemot vērā augstākās izglītības sektora dažādību, augstskolu dažādos profilus. Nebija nekāda spiediena – lēmumu pieņēmām mēs, ņemot vērā dažādos viedokļus un diskusiju,” skaidro L. Treimane. J. Vītoliņa apgalvojumus par Ventspils domes lomu noteikumu pielāgošanā par labu VA ministrija vēl vērtēšot.

Tomēr augstskolu pārstāvji, kas arī piedalījās noteikumu projekta apspriešanā, apliecina: pašvaldību faktors noteikumos nebija iekļauts. Ventspils Augstskolas rektore Gita Rēvalde apgalvo, ka patiesībā ideja panākt, lai šāds nosacījums tiktu iekļauts noteikumos, radās pašā VA, nevis domē. Taču par to, kurš – pašvaldība vai augstskola pati – panāca idejas iekļaušanu noteikumos, skaidras atbildes nav. “Es piedalījos gan noteikumu saskaņošanas sanāksmēs, gan valdošās koalīcijas padomes sēdē. Nezinu, kā būtu, ja tur nebūtu klāt. Protams, es nezinu, kā būtu bijis, ja ministrijai nebūtu respekts pret Ventspili. Nezinu, vai tad šis priekšlikums tiktu iekļauts noteikumos,” teic G. Rēvalde. Viņa uzsver: lobēšana nav nekas nosodāms. Iepriekš teiktajā gan rektore jau faktiski atzinusi: citām pašvaldībām savējo lobēšana, lai iegūtu neproporcionāli lielu valsts budžeta kumosu, diez vai būtu tik veiksmīga. Jāpiebilst, ka Ventspils iepriekšējās valdības laikā panāca arī to, ka puse Eiropas struktūrfondu naudas, ko paredzēts sadalīt starp astoņām kultūrizglītības iestādēm, novirzīta tieši Ventspils mūzikas vidusskolai, kamēr otra puse jāsadala starp septiņām skolām.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ilze,

    Ventspils Augstskola = VeA nevis VA, jo ir arī Vidzemes Augstskola, tāpēc = ViA
    Tātad vēlreiz:
    VeA un ViA

Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+