Sešu miljonu iztrūkums IZM budžetā tika slēpts jau kopš pavasara 0
Sastādot šā gada Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetu, veikti neprecīzi aprēķini gan attiecībā uz pedagogu likmēm, gan piemaksām, kas pienākas skolotājiem. Līdz ar to pedagogu algu izmaksai pietrūkst sešu miljonu.
Ja situācija netiks steigšus risināta, pēdējos divos šā gada mēnešos skolotāji paliks bez algas. Izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska padomniece komunikācijas jautājumos Una Ahuna-Ozola gan uzsvēra, ka IZM nepieļauj šādu iespēju un iestājas par grozījumu veikšanu šā gada valsts budžetā, lai iegūtu trūkstošo finansējumu gan skolotāju algām, gan vēl pusmiljonu latu skolēnu nodrošināšanai ar mācību materiāliem.
Kā zināms, finanšu ministrs Andris Vilks līdz šim gan iebildis pret grozījumu veikšanu budžetā. Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis vakar apliecināja, ka nostāja nav mainīta un budžeta grozījumi netiek plānoti, jo “budžeta izpilde atbilst plānotajam”. Pusmiljonu mācību līdzekļiem, pēc FM ieskatiem, var atrast pašas IZM budžetā. Kur ņemt naudu mērķdotācijām, ja netiek veikti budžeta grozījumi, pagaidām nav skaidrs. Kā ziņo aģentūra “LETA”, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzskata, ka situācijai ar iztrūkumu mērķdotācijās pedagogu algām jāmeklē risinājumi. Tāpēc viņš aicinājis IZM un FM kopīgi veikt analīzi un iesniegt priekšlikumus.
Abu ministriju savstarpējā komunikācija gan varētu būt apgrūtināta, jo tās strīdas, kurš bijis vainīgs pie tā, ka problēmas ar finansējuma trūkumu nav risinātas agrāk.
IZM apgalvo, ka FM pārstāvji to aicinājuši neiesniegt valdībai ziņojumu par pedagogu algu aprēķināšanu. Tikmēr A. Jarockis apgalvo, ka tieši FM sūtījusi IZM vēstuli, kurā aicināja Ministru kabinetam sniegt informāciju par to, kā nodrošinās pedagogu algu izmaksu. Jau gada sākumā FM speciālisti esot norādījuši IZM pārstāvjiem, ka aprēķini par mērķdotācijām ir kļūdaini.
To, ka mērķdotācijām aprēķināts par maz naudas, martā aptvēra arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kas centās šo problēmu risināt sarunās ar IZM pārstāvjiem un pieprasot tikšanos ar premjeru, kura gan notika tikai pagājušās nedēļas beigās. Savukārt IZM pārstāvji LIZDA amatpersonām “ar putām uz lūpām apgalvoja, ka viss aprēķināts pareizi un naudas nepietrūks”, pastāstīja LIZDA pārstāve Ilze Trapenciere. “No vienas puses, esam gandarīti, ka mums izrādījās taisnība, no otras, jānožēlo, ka agrāk necirtām dūri galdā,” viņa piebilda.
Dažām amatpersonām LIZDA savas bažas bija darījusi zināmas, tomēr IZM meli turpinājās. Piemēram, kādā no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēm tās priekšsēdētāja Ina Druviete IZM pārstāvjiem jautāja, vai tiešām ar mērķdotāciju aprēķināšanu viss bijis pareizi, un saņēma apstiprinošu atbildi.
I. Trapenciere uzskata, ka budžeta grozījumiem noteikti jābūt: “Vai tiešām šī valdība domās, ka var pastāvēt, nemaksājot pedagogiem algas? 2. septembrī jāsākas jaunajam mācību gadam, tad arī finansējuma problēmām jābūt atrisinātām.”
Diemžēl šā brīža IZM finanšu problēmas radušās arī iepriekšējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ministrijā veiktās “tīrīšanas” dēļ. Tās ietvaros tika atlaista arī valsts sekretāra vietniece Inga Štāle, kas IZM faktiski bija viszinošākais cilvēks par finanšu un skolotāju mērķdotāciju jautājumiem. U. Ahuna-Ozola stāstīja, ka atlaistajai amatpersonai acīmredzot trūcis motivācijas palikušajiem kolēģiem sīki izskaidrot, kā aprēķināms skolotāju algām nepieciešamais finansējums.
“Šāda apmēra kļūdas izmaksu aprēķinos FM speciālisti ministriju budžetos vēl nav redzējuši, bet prieks, ka IZM beidzot domā par šo jautājumu,” piebilda A. Jarockis.
