Sēta ar vērienu 0
Plašais Zemgales līdzenums tā vien aicina: sējiet un stādiet, visam vietas pietiks! Arī Iecavas novada “Upes Krieviņos” stādījumi veidoti ar vērienu, bez knapināšanās…
Vasarā Lidijas un Augusta Kudapu dārzs pārsteidz ar puķu spilgtumu un daudzveidību. Šajā lauku sētā viņi dzīvo jau divpadsmit gadus. Ģimenes īpašums atrodas uz atgūtās Augusta senču zemes. Tur nav senu ēku, bet ir liela teritorija, kur izvērsties. Kudapi nodarbojas arī ar lauksaimniecību, 7 ha platībā audzē kartupeļus, taču Lidijas pamatdarbavieta ir uzņēmums “Balticovo”, kur viņa ir olu šķirošanas un pārstrādes ceha vadītāja.
Saimniekus grūti pārsteigt
“Upes Krieviņu” jaunajā augļu dārzā aug ābeles, bumbieres, plūmes un saldie ķirši. Rudenī augļu ienākas vairāk, nekā paši spēj apēst, tādēļ daļu ražas uzdāvina draugiem un paziņām. Mēģinājuši ieaudzēt arī persikus un aprikozes, diemžēl koki izsaluši.
Siltumnīcā briest vareni tomāti, bet sakņu dārzā līdzās ierastajiem dārzeņiem gatavojas arbūzi. Pie mums vēl reti gadās redzēt arbūzus dabā. Izrādās, tiem ir dziļi robainas, pūkainas lapas un mazi, citrondzelteni ziediņi.
Sakņu dārza zonā izvietota arī paliela gladiolu kolekcija un asteru dobes. Saimniecības daļā tām vieta ierādīta tāpēc, ka šīs puķes nav dekoratīvi noturīgas – gladiolas mēdz būt nestabilas uz kājām, bet asteru ziedus bojā lietus.
Taču visinteresantākā ir daiļdārza daļa. Plašo zālienu mājas priekšā ieskauj lokveida puķu dobes. Skujeņu nav daudz, taču tie sasnieguši cienījamus izmērus. Liela ziemciešu bagātība. Pārsvarā stādījumi veidojas kā kolekciju dārzs. Augu daudzveidība ir pietiekama, lai saimniekus būtu grūti ar kaut ko pārsteigt. – Kad aizbraucu uz gadatirgu, nav ko nopirkt… – atzīst Lidija.
Vasaras puķu krāšņums
Krāsu spožumu dārzam piešķir vasaras puķes. Petūniju kaskādes vien ir apbrīnas vērtas! Dēstus Lidija audzē pati, sēklas pērk firmā “Schetelig” profesionāļiem domātos fasējumos, kur iekšā 200 sēklu. Petūnijas sēj marta beigās. Tumši violetās ir šķirne ‘Tidal Wave Hot Pink’ (Tidal Wave grupas petūnijas ir arī citos toņos), bet pārējās izaudzētas no šķirņu maisījuma.
Podos augošās puķes katru dienu laista ar ūdeni, kam pievienots kāds kompleksais minerālmēslojums (puskilograma uz 1 kubikmetru ūdens), jo bez centīgas mēslošanas petūnijas nespēj sevi parādīt pilnā krāšņumā.
Labi mēslotām nokarenajām petūnijām dzinumi izaug līdz pusotra metra garumam. Vasaras otrajā pusē ir par ko priecāties!
Daudzi uzskata, ka ziedēšanas pagarināšanai ik dienu jānoplūc vecie ziedi. Lidija ar to nenodarbojas – pārziedējušie nobirst paši, atliek tikai saslaucīt.
No sēklām saimniece audzē arī heliotropus, kas zied izteiksmīgiem, tumši violetiem ziediem un brīnišķīgi smaržo. Interesantas ir arī viengadīgās salvijas dažādu krāsu lapām, tāpat daudzgadīgās lobēlijas violetos un sārtos toņos.
Ja bail no sala
Iecava atrodas valsts centrālajā daļā, taču pāri līdzenumam skrien auksti vēji, kas neļauj pārziemot pat tādiem dekoratīvajiem kokiem un krūmiem, kas citviet Latvijā aug bez problēmām. “Upes Krieviņos” izsalst zeltlietus un parūkkoki, bet forsītijām apsalst ziedpumpuri. Iepriekšējā ziemā cieta arī plūmes un saldie ķirši. Saimniekiem pašiem jāizmēģina, kuram jaunatnācējam viņu dārzā patiks un kurš diemžēl nebūs dzīvotājs.
Par laimi, dekoratīvo augu sortiments ir milzīgs un netrūkst, no kā izvēlēties. Piemēram, asklēpija, kas pēc Jāņiem skaisti zied oranžiem ziedu čemuriem, bet rudenī veido savdabīgas, milzīgas sēklu pākstis. Tiesa, ja ziemā ir trūcīgi ar sniegu, šis lakstaugs var izsalt, tāpēc rudenī dzinumus apgriež līdz zemei un pirms sala cerus piesedz ar kādu mulčas materiālu. Turpretī lielziedu hortenzijas rudenī vajag izrakt un nest pagrabā. Piesedzot saknes dārzā gan pārziemos un pavasarī parādīsies jaunie asni, taču augiem pietrūks laika, lai vasarā uzziedētu.
Dārzā eksotiski izskatās arī liela auguma naktene koši ziliem ziediem. Rudenī tai nobirst lapas, pirms salnām augs noteikti jāienes pagrabā, kur ziemā ir plus grādi.
Izrādās, ka pagrabā pārziemo ne vien jutīgākie augi, bet arī sarkanās koijas – dekoratīvas karpu dzimtas zivis, kuru dzimtene ir Japāna. Vasarā tās mīt dekoratīvajā baseinā, kas izbūvēts divos līmeņos.
Daži daudzgadīgie augi katru gadu jāsēj no jauna. Piemēram, Dāvida budleja, kurai ir tik skaistas zilu ziedu vālītes, Latvijā nepārziemo. Tādēļ Lidija šos ātraudzīgos, vasarzaļos krūmus audzē no sēklām.
Toties citi augi izrādījušies pieticīgāki, nekā uzskatīts agrāk. Piemēram, ir dzirdēts, ka izcili dekoratīvais un siltumu mīlošais rīcins, kas pirms pāris gadiem bija represēts kā īpaši indīgs augs, Latvijā neieriešot sēklas. Lidija pārliecinājusies, ka rīcins pie mums tās nogatavina itin labi.
Upītes krastā
Plašais dārzs ir it kā skatam atvērts, taču aiz mājas, upītes ielejā, ir otra, no ceļa neredzamā dārza daļa. Tur uzbūvēts dārza kamīns, ir arī masīvs koka galds ar soliem, kur pasēdēt. Taču pats galvenais – garām tek Iecava. Upīte nav dziļa, toties strauja, ar dzidru ūdeni un smilšainu gultni, tādā prieks peldēties!
Abi suņi priecīgi metas ūdenī. Tad izkāpj krastā, noskurinās un, saulei caur sīkajiem ūdens pilieniem spīdot, mājas sargus uz brīdi apņem varavīksnes loks.
Upes krastā koku biežņa ir paretināta, taču tas jādara ar apdomu, jo palu laikā, ūdens līmenim ceļoties, koku saknes palīdz aizsargāt krastus no izskalošanas. Dārzu apdraud ne vien upes straume, bet arī tās iemītnieki bebri. Bebra kungam pat nav bijis par grūtu uzsvempties stāvajā krastā, nograuzt palielu bumbieri un savu guvumu aizstiept prom! Par saimnieku radīto dzērveņu purviņu gan viņam nav nekādas intereses. To izveidojuši pirms pieciem gadiem: izrakuši bedri (2 x 4 m lielu un 40 cm dziļu), ieklājuši baseiniem domāto melno plēvi un iebēruši kūdru. Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī nopirktie 20 stādi iedēstīti 25 cm attālumā. Pirmajā gadā dzērvenes arī laistījuši, tagad vairs ne. Augi iejutušies tā, ka nu jau kāpj pāri purva robežai un sakņojas mālainajā augsnē. No purviņa astoņiem kvadrātmetriem var ievākt četrus spaiņus dzērveņu! Ogas ir gigantiskas!
Tā vien šķiet, ka plašais dārzs ik dienas prasa kopšanu, taču patiesībā tā nemaz nav. Saimniece atrod laiku arī citiem vaļaspriekiem, piemēram, pīšanai, – vairāki paliela izmēra darbi rotā arī dārzu. Vēl viņai ļoti patīk ceļot. Ir izdevies apskatīt ne vien Eiropas valstis, bet arī ielūkoties eksotiskās zemēs citos kontinentos. Lidija pabijusi Tanzānijā, Etiopijā, Gvatemalā, Hondurasā, Peru, pat Papua Jaungvinejā. Pēc ceļojumiem var ar jaunu sparu mesties ikdienas darbos.
Idejas un ieteikumi • Lai iegūtu skaistus vasaras puķu dēstus, vēlams izvēlēties profesionāļiem domātās sēklas. • Petūnijām un citām vasaras puķēm patīk, ja tās labi pabaro. Katrā laistīšanas reizē ūdenim pievieno mēslojumu, taču ļoti nelielā koncentrācijā. • Pašu izveidots purviņš pāris kvadrātmetru platībā dod vairākus spaiņus lielogu dzērveņu. • Ja mājās ir divi suņi, divu atsevišķu suņu būdu vietā var būvēt vienu, bet ar divām ieejām. Ja suņu rezidences jumts un sienas ir no tādiem pašiem materiāliem kā dzīvojamā māja, veidojas saskanīgs ansamblis.
|
