Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. jūlijs, 2014
Drukāt

“Sētā es nelaidīšu!” uztraukusies Aglonas novada zemniece (12)

Foto-Andris GrīnbergsFoto-Andris Grīnbergs

Otrdien, apbraukājot vairākas Aglonas novada Šķeltovas pagasta piemājas saimniecības, kurās tiek turēts no vienas līdz četrām piecām cūkām, ģimenes neslēpa lielo satraukumu gan par radušos situāciju ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatīšanos, gan biedējošo neziņu, kas notiks tālāk.

Cilvēki izmisumā


Kad kopā ar Aglonas novada izpilddirektori Inetu Pogu un lauku attīstības konsultanti Silviju Podskočaju, drošības dēļ atstājuši mašīnu uz lielceļa piemājas saimniecības “Niedres” iebraucamā ceļa galā, tuvojamies pagalma robežai, saimniece Anna Strode nāk pretī sakrustotām rokām un sauc: “Tālāk ne soli, sētā es nelaidīšu!” Viņa skaidroja, ka neesot sev ienaidnieki, jo gotiņa un četri suķi, divi lielāki, divi mazāki, esot lielās ģimenes, kurā ir trīs bērni un seši mazbērni, vienīgais glābiņš. Pagaidām, paldies Dievam, cūkas vēl nav skāris mēra vīruss, stingri tiek ievēroti biodrošības pasākumi. Bet ja nu tomēr kaut kādā ceļā infekcija piezogas, ko tad?

“Laukos viss ir ciešā sasaistē, līdz šim sūkalas un sīkos kartupeļus dodam cūkām, bet, ja nevarēs tās turēt, kur grūdīsim tās sūkalas un sīkos tupeņus?” jautā saimniece, un balsī ieskanas izmisums.

Arī citi piemājas cūku turētāji balso par stingru biodrošības pasākumu ievērošanu. Viņi stāsta, ka briesmas var draudēt visdažādākajos veidos. Vislielākais satraukums par lapsām, kas lien sētā, un par iespējamu beigtu mežacūku. Apdraudējums gluži ikdienišķs: “Vārna to paknābās, pēc tam līdīs pie suņa bļodas, cik tur vajag, vīruss klāt!”

Šķeltovas pagasta pārvaldes vadītāja Irēna Maļuhina sacīja, ka cilvēki zinot – saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu, ja līdz 31. jūlijam netiks nodrošināti biodrošības pasākumi, tad līdz 31. augustam jānokauj visas novietnē esošās cūkas. Bet esot bažas, ka, pieturoties ļoti mainīgajiem apstākļiem mēra izplatības ziņā, pēkšņi varot pienākt ziņa, ka cūkas jākauj nekavējoties.

“Apmēram pusē piemājas saimniecību – kādās divdesmit piecās no piecdesmit – rukši, kas sasnieguši pienācīgu vecumu, jau nokauti, pārējie saimnieki dzīvo bailēs, ka tikai neiznāk nokaut puscūčus un pat sivēnus,” stāsta I. Maļuhina. “Tiem, kas jau nokāvuši, jauna bēda – kā būs turpmāk? Lauku sētās tas taču ir process – nokauto vietā jāgādā sivēni.”

Saimnieki no valsts
 nejūtas aizsargāti


Aglonas novada izpilddirektore I. Poga sašutusi: “Ne zemnieku saimniecības, ne piemājas saimniecības no valsts nav aizsargātas. Trīs mūsu novada pagasti – Šķeltovas, Grāveru un Kastuļinas – iekļauti izsludinātajā ārkārtējās situācijas zonā, bet saimniekiem pašiem jāpērk dezinfekcijas līdzeklis. Re, kā nu sanāk, lauku cilvēkiem, kam tā jau grūti savilkt galus kopā, uzkrauj jaunu nastu, bet firmas, kas ražo dezinfekcijas līdzekļus, pelna uz mūsu nelaimes rēķina.”

Laukums dedzināšanai
 jau sagatavots


Lai gan Aglonas novadā nevienā pagastā vēl nav konstatēts neviens ĀCM saslimšanas gadījums, tik un tā, saprotot lielo bīstamību, jau laikus tiek domāts par brīdi, kad var pienākt nelaime. Tā vecajā grants karjerā pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu (VVD) iekārtots cūku dedzināšanas laukums – 
noplanēta attiecīga teritorija un tā noklāta ar pārsegumu paneļiem.

“Tas viss drošībai,” skaidro I. Poga. “Nelaimi neviens nevēlas piesaukt, taču dzīvojam lielā gatavībā – tiklīdz kas notiek, uzreiz atbrauc Pārtikas un veterinārā dienesta mašīna, nokauto slimo cūku vai atrasto beigto mežacūku iekrauj speciālā konteinerā un ved sadedzināšanai uz mūsu iekārtoto laukumu. Turklāt zinām – dedzināšana notiks trīs dienestu – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas, PVD un VVD klātbūtnē.”

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Arī padomju laikā cūkām bija visādas kaites. Taču tad bija potes gadījumam ja slimība sākusies, un gadījumam, kad tiek potēts profilaktoriski. Un nodzīvojot visus Latvijā iespējamos gadus šajā režīmā, vismaz savā novadā netiku piedzīvojis cūku masveida izkaušanu. Un tagad – lielo iespēju laikā mums nav pat pretlīdzekļu sen jau pazīstamai slimībai. Vai tā tomēr nav supernolaidība? un vai šīs nolaidības dēļ būtu jācieš cūku audzētājiem? Kaut kā aizvien vairāk nāk prātā doma, ka kaut kas arī tajā PVD nav kārtībā, nerunājot nemaz par Zemkopības ministriju.

  2. Ārkārtas situācija Šķeltovas,Grāveru,Kastuļinas pagastā,bet dedzināt vedīs uz Aglonas pagastu. Varen labs infekcijas izplatīšanas veids. Absurds.

  3. Kapec tad jaizkauj tie nabaga dzivniecini,cilvekiem tacu nekas nedraud.Kartejo reizi visu iznicinasim,tad saksim domat,perestrakovsciki,ja pasi audzetu,pasi dzivotu uz minimumu un butu jadoma ka pabarot gimeni,tad varbut saktu domat.Paedusais needuso nekad nesaprot.Lai sakuma pasaka cik tad maksas viens ruksitis un vai nabaga zemnieks spes to nopirkt,jau ta tas cenas ir daudz par lielu,ne katrs var atlauties,ja ari grib audzet.es ari sava seta nelaistu,vel ievazas kadu jaunu sergu. tada sajuta ka izdoma vikautko, lai tos cilvekus iegrustu vel lielaka posa,ta tik grib barot ar to veikala modificeto negarsigo arzemju galu,kadam gribas kartejo reizi uzdzivoties uz citu rekina.Ja tu esi dakteris tad arste,bet ne kauj,vvveselos,lai tikai nodrosinatos,ar to jau ta slimibanebeiksies

  4. Noskaties pats un parādi Duklavam
    Džons Pērkinss: “Ekonomiskā slepkavas grēksūdze”
    FILMA: “Cūku bizness” (ar LV subt.)
    FILMA: “Pirkt, izmest, pirkt. Plānotā preču nolietošanās.”
    Filma: ‘Patents cūkai’ (Patent For a Pig)
    J.Kučinskis: ‘Īsa Rietumu imperiālisma, brīvā tirgus sistēmas un korporātisma vēsture’
    J.Kučinskis: ‘Ko sēsim, to pļausim’

  5. nevis aizsargā savus pilsoņus

    Saimnieki no valsts
 nejūtas aizsargāti


    Aglonas novada izpilddirektore I. Poga sašutusi: “Ne zemnieku saimniecības, ne piemājas saimniecības no valsts nav aizsargātas. Trīs mūsu novada pagasti – Šķeltovas, Grāveru un Kastuļinas – iekļauti izsludinātajā ārkārtējās situācijas zonā, bet saimniekiem pašiem jāpērk dezinfekcijas līdzeklis. Re, kā nu sanāk, lauku cilvēkiem, kam tā jau grūti savilkt galus kopā, uzkrauj jaunu nastu, bet firmas, kas ražo dezinfekcijas līdzekļus, pelna uz mūsu nelaimes rēķina.”

  6. Mēs arī nelaidīsim Atbildēt

    Visas slimības ir ārstējamas,izkaušana ir prettiesisksagresijas akts, ekanomiska diversija ,pret lopkopības nozari Latvijā
    Leontīne 31. jūlijs, 2014 05:58 Atbildēt
    Duklāv un Balodis realizē zemkopības iznīcināšanas politiku, par labu Lielfermām un saskaņā ar ES gaiteņos iestudētajam slepenajām programmām , nākošā sērga būs nagu sērga utt

  7. Sensāciju sakārojās Atbildēt

    Kādēļ korespondenti ar novada ierēdņiem vazājas apkārt pa karantīnas teritoriju ? Cilvēkiem nervus bojāt un honorārus uz citu nelaimes pelnīt. Ja nav vēl tur sērgas , ievazās, nedod Dievs , un vēl citur aizvedīs.

  8. masu mediju mēris,ne āfrikas mēris.

  9. lai labāk izgudro vakcināciju pret mēri nevis naudu pelna uz dezinfekcijas rēkina,gan jau zemnieks būs piespiests pie zemes nebūs cūku nebūs kūpinājumu problēma risināta jāsākas pie govīm jaunlopiem jaunie aizbēgs uz Angliju vecie apmirs vidējais līmenis nogrims pats

  10. pareizi ir vazajas visi rinki un pashi vairak ienes nekaa kads meza zvers! Un kur ir rakstits kadi noteikumi ir jaievero un kadi lidzekli jalieto lai ta zaraza neizplatitos?

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+