“Sētā es nelaidīšu!” uztraukusies Aglonas novada zemniece 12
Otrdien, apbraukājot vairākas Aglonas novada Šķeltovas pagasta piemājas saimniecības, kurās tiek turēts no vienas līdz četrām piecām cūkām, ģimenes neslēpa lielo satraukumu gan par radušos situāciju ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatīšanos, gan biedējošo neziņu, kas notiks tālāk.
Cilvēki izmisumā
Kad kopā ar Aglonas novada izpilddirektori Inetu Pogu un lauku attīstības konsultanti Silviju Podskočaju, drošības dēļ atstājuši mašīnu uz lielceļa piemājas saimniecības “Niedres” iebraucamā ceļa galā, tuvojamies pagalma robežai, saimniece Anna Strode nāk pretī sakrustotām rokām un sauc: “Tālāk ne soli, sētā es nelaidīšu!” Viņa skaidroja, ka neesot sev ienaidnieki, jo gotiņa un četri suķi, divi lielāki, divi mazāki, esot lielās ģimenes, kurā ir trīs bērni un seši mazbērni, vienīgais glābiņš. Pagaidām, paldies Dievam, cūkas vēl nav skāris mēra vīruss, stingri tiek ievēroti biodrošības pasākumi. Bet ja nu tomēr kaut kādā ceļā infekcija piezogas, ko tad?
“Laukos viss ir ciešā sasaistē, līdz šim sūkalas un sīkos kartupeļus dodam cūkām, bet, ja nevarēs tās turēt, kur grūdīsim tās sūkalas un sīkos tupeņus?” jautā saimniece, un balsī ieskanas izmisums.
Arī citi piemājas cūku turētāji balso par stingru biodrošības pasākumu ievērošanu. Viņi stāsta, ka briesmas var draudēt visdažādākajos veidos. Vislielākais satraukums par lapsām, kas lien sētā, un par iespējamu beigtu mežacūku. Apdraudējums gluži ikdienišķs: “Vārna to paknābās, pēc tam līdīs pie suņa bļodas, cik tur vajag, vīruss klāt!”
Šķeltovas pagasta pārvaldes vadītāja Irēna Maļuhina sacīja, ka cilvēki zinot – saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu, ja līdz 31. jūlijam netiks nodrošināti biodrošības pasākumi, tad līdz 31. augustam jānokauj visas novietnē esošās cūkas. Bet esot bažas, ka, pieturoties ļoti mainīgajiem apstākļiem mēra izplatības ziņā, pēkšņi varot pienākt ziņa, ka cūkas jākauj nekavējoties.
“Apmēram pusē piemājas saimniecību – kādās divdesmit piecās no piecdesmit – rukši, kas sasnieguši pienācīgu vecumu, jau nokauti, pārējie saimnieki dzīvo bailēs, ka tikai neiznāk nokaut puscūčus un pat sivēnus,” stāsta I. Maļuhina. “Tiem, kas jau nokāvuši, jauna bēda – kā būs turpmāk? Lauku sētās tas taču ir process – nokauto vietā jāgādā sivēni.”
Saimnieki no valsts nejūtas aizsargāti
Aglonas novada izpilddirektore I. Poga sašutusi: “Ne zemnieku saimniecības, ne piemājas saimniecības no valsts nav aizsargātas. Trīs mūsu novada pagasti – Šķeltovas, Grāveru un Kastuļinas – iekļauti izsludinātajā ārkārtējās situācijas zonā, bet saimniekiem pašiem jāpērk dezinfekcijas līdzeklis. Re, kā nu sanāk, lauku cilvēkiem, kam tā jau grūti savilkt galus kopā, uzkrauj jaunu nastu, bet firmas, kas ražo dezinfekcijas līdzekļus, pelna uz mūsu nelaimes rēķina.”
Laukums dedzināšanai jau sagatavots
Lai gan Aglonas novadā nevienā pagastā vēl nav konstatēts neviens ĀCM saslimšanas gadījums, tik un tā, saprotot lielo bīstamību, jau laikus tiek domāts par brīdi, kad var pienākt nelaime. Tā vecajā grants karjerā pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu (VVD) iekārtots cūku dedzināšanas laukums – noplanēta attiecīga teritorija un tā noklāta ar pārsegumu paneļiem.
“Tas viss drošībai,” skaidro I. Poga. “Nelaimi neviens nevēlas piesaukt, taču dzīvojam lielā gatavībā – tiklīdz kas notiek, uzreiz atbrauc Pārtikas un veterinārā dienesta mašīna, nokauto slimo cūku vai atrasto beigto mežacūku iekrauj speciālā konteinerā un ved sadedzināšanai uz mūsu iekārtoto laukumu. Turklāt zinām – dedzināšana notiks trīs dienestu – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas, PVD un VVD klātbūtnē.”
