Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. oktobris, 2013
Drukāt

Kā eiro mainīs stārķa, skudras un citu īpašo vienlatnieku dzīvi (6)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas Banka laidusi apgrozībā viena lata monētas ar kokles attēlu reversā, kuras grafisko dizainu veidojusi māksliniece Anna Heinrihsone un ģipša modeli – tēlniece Ligita Franckeviča.

Kad sāka izdot Latvijas īpašā dizaina viena lata monētas un kādas tās ir? Es tās kolekcionēju, tāpēc vēlētos uzzināt, vai man ir visas! 
Vija Saldus novadā

Īpašā jeb sevišķā, kā saka speciālisti, dizaina viena lata apgrozības monētu programma sākās 2001. gadā. Līdz šim klajā nākušas jau 22, jaunākās ir no pērnajiem Ziemassvētkiem – “Ziemassvētku zvaniņi”, un šā gada vasaras saulgriežiem – “Kokle”. Šādas monētas tradicionāli izlaiž divreiz gadā – neilgi pirms šiem svētkiem.

– Tādā veidā dažādojam apgrozības naudaszīmju dizainu ar Latvijai raksturīgiem dabas un kultūras simboliem, un šo tradīciju godam noslēgsim, šoruden laižot apgrozībā vēl vienu jaunu latiņu. Kas uz tā būs – paturam noslēpumā līdz valsts svētku laikam, kad monēta varētu būt gatava. Kopā tātad būs 23 sevišķā dizaina vienlatnieki, ja 1992. gadā kalto lasi neierēķinām, – stāsta Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Iedzīvotāji šīs monētas vairāk pazīst pēc sižetisko risinājumu nosaukumiem – stārķis, skudra, sēne, Sprīdītis, Pētergailis, kliņģeris, Jāņu vainags, čiekurs, pūcessakta, sniegavīrs, ūdensroze, skursteņslauķis, Nameja gredzens, Ziemassvētku eglīte, krupis, pakavs (tie ir divu veidu – ar galiem uz augšu un uz apakšu), alus kauss, piparkūku sirds, ezis, Ziemassvētku zvaniņi, kokle. Visas monētas vienviet var apskatīt arī Latvijas Bankas mājas lapā internetā: www.bank.lv/nauda/1-lats-saisinati-ls-1.

Pērnā. gada beigās apgrozībā bija 39,6 miljoni viena lata monētu. Lielākā daļa – ar laša attēlu: ne velti viens lats un lasis sarunvalodā jau kļuvuši par sinonīmiem. Pārējo vienlatnieku – īpašās apgrozības monētu – tirāžas ir salīdzinoši nelielas, taču pietiekamas, lai nonāktu pie cilvēkiem, kuri tās vēlēsies glabāt kā numismātisku vai sava veida mākslas vērtību, jo apgrozībā – maksājumos – tās parādās salīdzinoši retāk.

No 2006. gada īpašā dizaina vienlatnieku metiens kļuva lielāks (no pusmiljona līdz miljonam). Pēdējo lata monētu atkal būs tikai pusmiljona, jo apgrozības laiks ir īss, un daudzas noguls kolekcijās. Kopējais pagaidām nokalto sevišķā dizaina vienlatnieku skaits ir septiņpadsmit miljoni.

– Kad pāriesim uz eiro, tieši šādas sevišķa dizaina viena eiro monētas vairs nevarēsim izlaist, taču ik gadu būs iespējams papildināt eiro monētu klāstu ar divām īpašām divu eiro piemiņas (apgrozības) monētām, kam sižetu izraudzīsimies Latvijā. Tās būs izmantojamas kā maksāšanas līdzeklis visās eiro zonas valstīs. Par šādu monētu dizainu un emisiju atbildīga katra eiro zonas valsts, – informē M. Grāvītis.

Sudraba un zelta kolekcijas monētas (sauktas par jubilejas un piemiņas monētām) turpinās kalt, tikai nomināls būs 5 vai 10 eiro. Atgādinām, ka visas līdz šim nokaltās Latvijas Bankas kolekcijas monētas arī pēc pārejas uz eiro nezaudēs neko no mākslinieciskās un kolekcijas vērtības.

Seviška dizaina vienlatnieki 


Monēta Kalšanas gads Kopējā tirāža

Stārķis 2001 250 tūkst.

Skudra 2003 250 tūkst.

Sēne 2004 500 tūkst.

Sprīdītis 2004 500 tūkst.

Pētergailis 2005 500 tūkst.

Kliņģeris 2005 500 tūkst.

Jāņu vainags 2006 500 tūkst.

Čiekurs 2006 1 milj.

Pūcessakta 2007 1 milj.

Sniegavīrs 2007 1 milj.

Ūdensroze 2008 1 milj.

Skursteņslauķis 2008 1 milj.

Nameja gredzens 2009 1 milj.

Eglīte 2009 1 milj.

Krupis 2010 1 milj.

Pakavs (divu veidu) 2010 1.milj.

Alus kauss 2011 1.milj.

Piparkūku sirds 2011 1.milj

Ezis 2012 1.milj.

Ziemassvētku zvaniņi 2012 1.milj.

Kokle 2013 1.milj.

Vienu vēl gaidām 2013 500 tūkst.

UZZIŅA


Atsevišķas (bet ne visas!) sevišķā dizaina viena lata monētas vēl var iegādāties Latvijas Bankā Rīgā, K. Valdemāra ielā 1b. Kolekcionāriem visgrūtāk atrodamas ir vecākās, kas kaltas mazākās tirāžās.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Labdien! Man ir lieks skursteņslauķis, varu iemainīt pret skudru, stārķi vai gaili.

  2. Interesanta nianse: Valsts bankā apjautājos, kas notiks ar kolekcionāru iecienītajiem latiņiem pēc eUro ieviešanas – varbūt banka (gan savās – mikro, gan kolekcionāru – makro interesēs) tās monētiņas, kas pirmseUro karstumā nonāks bankā, interesenti varētu iegādāties, teiksim, par dubultcenu? Izrādās – veltas cerības: arī šīs monētiņas tiks iznīcinātas. Loģiski? Nez vai: arī pēc eUro ieviešanas kolekcionāru ģints neies mazumā, bet gan – pievienojoties Zonai, krasi pieaugs. Taču Valsts banka – kā sētas miets: ni un ni…

  3. Mēs lēnām zaudējam visu,kas mums ir dārgs!

  4. Kur redzat lashus uz savaam moneetaam??? Atveriet spekjii aizpluudushaas acheles! Kjilavu eedaajiem uz naudas ir izkaltas tikai kjilavas.
    Visa shii seerija ir tikai emocionaalas, bezveertiigas seenalas, kas iekaltas dzelzii tautas tupinaashanai un iluuziju uztureeshanai,ka shii te ohlo/bandokraatija taksh esot valsts.

  5. Šo skaistuma vērtību nomaina devalvētais lats-eiro.

    • Acīmredzot par ekonomiku un finansēm runājam, nodrāztās frāzēs, saklausoties pseido-intelektuāļus, un kladzinam kā vistas.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+