Ekonomika
Bizness

Ceļš pareizā virzienā: vieglas peļņas tīkotājus nomainījuši pragmatiski domājoši uzņēmēji0


Liepājas uzņēmēji un Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš uzskata, ka, pateicoties SEZ statusam un nodokļu atlaidēm, speciālajā ekonomiskajā zonā uzņēmējdarbība pamazām pārorientējusies uz augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu.
Liepājas uzņēmēji un Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš uzskata, ka, pateicoties SEZ statusam un nodokļu atlaidēm, speciālajā ekonomiskajā zonā uzņēmējdarbība pamazām pārorientējusies uz augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu.
Publicitātes foto

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) izveidošana bija vienīgā iespēja, kā atbrīvoties no padomju varas atstātā bēdīgā mantojuma un attīstīt ostas pilsētu.

Par to pārliecināti LSEZ idejas autors un uzņēmējs Tālivaldis Vēsmiņš, LSEZ pārvaldes pārvaldnieks Jānis Lapiņš, pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš un citi liepājnieki, kurus uzrunāja “LA” žurnālisti, jūnija sākumā viesodamies Liepājā.

Viņi uzskata, ka pirms divdesmit diviem gadiem izveidotā LSEZ ar nodokļu atlaidēm un atvieglotiem muitas noteikumiem nešaubīgi pavēra plašākas attīstības iespējas uzņēmumiem, kuri gribēja ieguldīt naudu jaunu ražotņu vai infrastruktūras izveidošanā, vienlaikus radot Liepājā jaunas darba vietas.

Gunārs Ansiņš gan saka, ka pirms divdesmit diviem gadiem tas vairāk bijis politisks un ekonomisks žests, kuram atdevi varēja gaidīt ilgākā laikposmā. Viņaprāt, tā ir sagaidīta.

Pateicoties LSEZ, uzņēmējdarbība speciālajā ekonomiskajā zonā pamazām pārorientējusies uz augstākas pievienotās vērtības un gatavas produkcijas ražošanu.

Kā viņš atminas, LSEZ izveidē talkā nākusi arī veiksme, proti, skandināvu metālapstrādes uzņēmums “Pumac Liepāja” gribējis sev telpas pamestajā gaļas pārstrādes ražotnes teritorijā.

Ar šīm telpām ielikti pamati Liepājas biznesa centram, kurā pašlaik strādā jau 16 uzņēmumi.

Viņaprāt, liels panākums pilsētas ekonomiskajā attīstībā būs šī gada jūlija pirmajā nedēļā plānotā metālapstrādes uzņēmuma “Jensen Metal” jaunās ražotnes atvēršana Karostas teritorijā.

Tas vēlreiz apliecina, ka LSEZ izveidošana bijis solis pareizajā virzienā.

 

Laimes meklētāji pazuduši

LSEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš saka, ka pašlaik investori vairs neesot tādi, kādi bijuši agrāk, 90. gadu sākumā. Toreiz uz bijušajām padomju bloka valstīm nereti braukuši tādi, kuri iedomājās, ka te var kaut ko dabūt par sviestmaizi.

Tagad laimes meklētājus un vieglas peļņas tīkotājus nomainījuši pragmatiski domājoši uzņēmēji, kuri vairs necer, ka Liepājā būs lēts darbaspēks vai citi lēti labumi.

Arī tukšā pļavā neviens vairs negrib strādāt, ieguldot prāvas summas komunikāciju ievilkšanai.

Tāpēc pārvalde gādā, lai pļavas un degradētas teritorijas tiktu sakārtotas un nodrošinātas ar nepieciešamo infrastruktūru, inženierkomunikācijām un lai uzņēmējiem būtu vieglāk izveidot šeit savus ražošanas uzņēmumus.

J. Lapiņš atzīst, ka kopš 2018. gada ar uzņēmuma ienākuma nodokli vairs neapliek uzņēmuma attīstībā ieguldīto peļņu, vienubrīd pat radušās šaubas, vai šī jaunā nodokļu politika nemazinās uzņēmēju vēlmi ienākt un strādāt LSEZ teritorijā.

Tomēr uzņēmumu skaits un to veiktie ieguldījumi liecina, ka šīm bažām nav iemesla.

 

LSEZ veicina atgriešanos dzimtenē

Pēc viņa atzinuma, gandrīz ikvienam uzņēmumam ļoti aktuāla ir kvalificēta darbaspēka sagatavošanas problēma.

Tāpēc pagājušā gada jūnijā sāka darboties digitālā platforma “YourMove Liepāja”, kas tapusi, LSEZ pārvaldei sadarbojoties ar biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, kas to uztur jau kopš 2017. gada.

Digitālajā platformā “YourMove Liepāja” izvietota LSEZ apkopotā informācija par darba tirgu, vakancēm, kā arī praktiski ieteikumi, kā atrast darbu un kā iekārtoties uz pastāvīgu dzīvi Liepājā.

“Šī platforma būtībā ir brīvo darba vietu sludinājumu dēlis, lai piesaistītu Liepājas uzņēmumiem kvalificētus darbiniekus no citiem Latvijas rajoniem,” turpina Jānis Lapiņš, “tāpat tās mērķis ir veicināt iespēju ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem atgriezties dzimtenē. Pārvaldē mums ir pat darbinieks, kurš apmeklē ārvalstīs dzīvojošo tautiešu kopienas, stāstot par darba iespējām Liepājā. Vienlaikus pārvaldes darbinieki pastāvīgi izjautā uzņēmējus, lai noskaidrotu, kādi darbinieki viņiem vajadzīgi.”

 

Uzsvars uz ostu

Uz jautājumu, ko LSEZ var piedāvāt turpmākajai attīstībai, J. Lapiņš atbild, ka liels uzsvars likts uz ostas attīstību – jaunu ostas termināļu būvniecību, šajā nolūkā veidojot jaunus uzbērumus piekrastē.

Otru šādu teritoriju termināļu būvniecībai varētu izveidot arī Karostas kanāla rajonā.

Kopš LSEZ izveidošanas aizvadītajos gados tikai ar LSEZ pārvaldes ieguldījumiem vien īstenoti vairāk nekā desmit projekti, to skaitā Liepājas ostas dienvidu mola rekonstrukcija; ostas ar naftu piesārņoto ūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtu būvniecība; ostas padziļināšana, izmantojot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu.

“Varam būt gandarīti, ka Liepājā ir izveidota LSEZ,” atzīst metālapstrādes uzņēmuma “Lesjofors Springs LV” direktors Ingars Jaunzems, “mums tā nodrošina iespēju saņemt likumos paredzētos uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus.

Tie savukārt ļauj vairāk ieguldīt uzņēmuma attīstībā.

Pašlaik Liepājā, Dūņu ielā 4, top jauna ražotnes ēka, kuras celtniecībā paredzēts ieguldīt vairāk nekā piecus miljonus eiro un kur jau nākamgad zem viena jumta strādās divi “Lesjofors” grupas uzņēmumi – mūsu un “Lesjofors Gas Springs”.

I. Jaunzems piebilst, ka “Lesjofors Springs LV” izveidošana 2003. gada vasarā un ražošanas uzsākšana Liepājā gan neesot bijusi saistīta ar LSEZ un ar nodokļu atvieglojumiem.

Liepāju par savu pastāvīgo mājvietu esot izvēlējušies tāpēc, ka šeit bijušas jau sakārtotas un piemērotas telpas ražošanas uzsākšanai.

Pēc viņa teiktā, ražotnes izveidošana Liepājā bijusi un ir izdevīga arī tāpēc, ka te vēl varot atrast piemērotu darbaspēku.

Zivju pārstrādes uzņēmuma “Kursa” valdes loceklis Sergejs Aļehnovičs stāsta, ka “Kursa” jau atradusies Liepājas ostas teritorijā, kad izveidota LSEZ, tāpēc šo statusu izvēlējušies automātiski.

Arī viņš atzīst, ka izvēli lielā mērā noteikušas arī ievērojamas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.

Liepājas biznesa centra prokūrists Livars Vangovskis atklāj, ka no pašlaik sešpadsmit centrā strādājošajiem uzņēmumiem LSEZ statuss ir septiņiem.

Arī viņš atzīst, ka galvenā priekšrocība LSEZ uzņēmumiem ir nodokļu atvieglojumi, kuri ļauj vairāk atlicināt naudu straujākai attīstībai.

Ostas un loģistikas pakalpojumu uzņēmuma “Ekers Stividors LP” valdes priekšsēdētājs Gatis Svētiņš piebilst, ka līdztekus pieminētajiem nodokļu un muitas atvieglojumiem liela nozīme ir tam, kā strādā LSEZ pārvalde.

“Zona idejas līmenī vien vēl neko nenozīmē, ja nav prasmīgu izpildītāju,” spriež viņš, “tā kā vienlaikus strādāju gan Liepājā, gan Rīgā, man ir iespējams daudz ko salīdzināt. Un, jāatzīst, tādu atsaucību kā Liepājas pārvaldē nekur neesmu saņēmis.”

SEZ – ceļš pareizajā virzienā

 

UZZIŅA

LSEZ teritorija aizņem 3979 hektārus jeb aptuveni 65% no Liepājas pilsētas teritorijas. LSEZ ietilpst: osta ar kopējo platību 1197 ha, t. sk. sauszemes teritorija 376 ha, t. sk. akvatorija 810 ha; pilsētas industriālā teritorija 543 ha; Liepājas starptautiskā lidosta 251 ha; bijusī padomju militārā bāze “Karosta” 1763 ha.

LSEZ pārvalde slēdz līgumus ar uzņēmumiem par uzņēmējdarbību LSEZ teritorijā un, ja tas nepieciešams, iznomā vai atsavina zonas teritorijā esošo zemi, izņemot ostai piederošo.

LSEZ priekšrocības:

80% atlaide uzņēmuma ienākuma nodoklim (UIN).

80% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN).

Likumā noteiktā UIN likme ir 20%, bet LSEZ kapitālsabiedrībām tā ir tikai 4%.

Savukārt valstī noteiktās NĪN likmes 1,5% vietā LSEZ kapitālsabiedrības maksā tikai 0,3% likmi.

No 2018. gada uzņēmuma ienākuma nodokļa likme reinvestētajai jeb nesadalītajai peļņai ir 0%, savukārt 80% uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide tiek piemērota dividendēm.

LSEZ uzņēmumi saņem 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Liepājas pilsētas pašvaldība papildus var piešķirt 20% atlaidi.

LSEZ kapitālsabiedrības drīkst izveidot brīvās muitas zonas, par to saņemot arī netiešo nodokļu atvieglojumus:

– 0% PVN likmi preču piegādēm un pakalpojumiem speciālās ekonomiskās zonas teritorijā ietilpstošajā brīvajā zonā;

– atbrīvojumu no muitas nodevām un akcīzes nodokļa naftas produktiem brīvajā zonā.

2018. gadā LSEZ teritorijā strādāja 43 uzņēmumi, kuros bija nodarbināti kopskaitā 2220 darbinieki. Pērn kapitālsabiedrību investīcijas sasniedza 15 073 931,30 eiro, tostarp ieguldījumi, par kuriem varēja saņemt nodokļu atvieglojumus, – 7 502 847,73 eiro.

 

UZZIŅA

LSEZ pārvaldes investīcijas:

Saistītie raksti

No 1997. līdz 2000. gadam: 15 milj. eiro No 2001. līdz 2016. gadam: 115 milj. eiro No 2017. līdz 2020. gadam plānotās: 50 milj. eiro

LA.lv