Egils Līcītis: Sēžamvietas jeb Trekni uz mūsu rēķina 3
Klusītēm uz pelītēm tuvojas 1. janvāris, kad valsts kapitālsabiedrībās “Latvijas Pasts”, “Latvijas valsts meži”, “Latvenergo”, “Latvijas Autoceļu uzturētājs” un trijās slimnīcās jāatjauno uzņēmumu padomes. Oi, tā būtu jauka dāvana censoņiem – amatvieta, kur iesēsties kā pasaku karaļa tronī! Politiķi ir grūtsirdīgi un ar mandrāžu. Uzraudzības sēžamvietas jāierīko, jo to prasot visvarenais OECD – no Eiropas piezvanīja. Augšminētajos iestādījumos palagi vēl glabā vecās lielas algas mīlētāju augumu aprises, bet padomes likvidēja krīzes periodā, ietaupot līdzekļus. Pa šo laiku uzņēmumi bez virsvadības nokļuvuši galēja sajukuma stāvoklī un tādā lejupslīdē, ka jaunieceltiem profesionāļiem jābrien cūku laidara peļķes un dangas. Viņiem būs daudz darba, lai no liesas, kārnas kazas izkoptu apvēlušos slaucamu govi.
Ikdienā uzņēmumus vada valde, bet ko dara padome? Padomes loceklis ir kā mājas gariņš. Klāt visos darījumos, kur smaržo pēc zīmoglakas, notur sēdes, nodarbojas ar darbaļaužu estētisko audzināšanu, divreiz mēnesī klauvējas pie kases lodziņa. Agrāk kapitālsabiedrību padomes pazināt no sliktās puses kā šiverīgu politisku ielikteņu siles un partiju barotnes. Tur četrrāpu iesēdinātie nereti ieguva dienaszagļu nelāgu slavu, bet, piemēram, politiski pieskatītais “Latvijas Pasts” gandrīz aizgāja pa burbuli. Atjaunināto uzraudzības modeli iepazīsiet kā pirmklasīgu valsts īpašuma pārvaldīšanas mākslu.
Labas pārvaldības iedarbināšana ir deguna galā, bet čammas ierēdņi vēl kārto normatīvās bāzes, izpīpo kandidātu atlases procedūras, un valdība minstinās, vai 7650 eiro padomes priekšsēdētāja alga būs pietiekami trekna, dzīvojot uz mūsu rēķina. Tik vien skaidrs, ka tagad uzņēmumos būs talantiem un nozares profiņiem pavērta karjera. Priekšroku dos šaha čempioniem, Volhovā karojušiem un Aleksandrijas bibliotēkā ilgāku laiku notupējušiem, kursiņos gājušiem. Piederība baltai rasei, nevainojamai reputācijai, Svaru vai Mežāža horoskopa zīmei arī būs nozīme. Zirgu, ja viņš zina finanšu vadību un lasa no sludinājumu dēļa, ņems darbā? Jā, galvenais, lai nav partijnieks! Lai aiztrauktu šaubas par vietu dalīšanu partiju drauģeļiem un oligarhu iztapoņām, amatos liks tikumīgus jaunekļus un neuzpērkamas čiksas tieši no ielas. Vēl jāizšķiras, vai padomes locekļa amatu drīkstēs mantot vecākais dēls vai novēlēt testamentā.
Riski, protams, pastāv, – steidz piekrist Pēteris Vilks no Pārresoru koordinācijas centra, bet partiju intereses nodalīšot. Opā! – ministrs Guntis Belēvičs palicis atplestu muti, – “Stradiņos” nejaudā maksāt tik lielu algu, cik gribat piespriest virsuzraugiem! Naudu vajag ārstniecībai!
Paga, iebildīs nodokļu maksātājs. Vai acupriekšā nav teicams piemērs, kā akcionāra priekšpostenis darbojies valstij piederošā “Air Baltic”, kur uzņēmuma padome un atbildīgās personas neizpildītos pienākumus pasniedz cits citam kā futbolbumbu? Lai pasts, energotīkls labāk iztiek kā mācēdami. Nav šaubu, ka nebūs cits modelis kā tas, kur ienesīgā vietā tiek spečuks, par kuru politiķi aizliek vārdu. Politiskie darba devēji ar sēžamvietām pielabinās izglītotus ļautiņus kā ar desas šķēli, jo normāli viņi no partijām turētos pa labu gabalu. Tāda metode strādā! Rīgas domē “Saskaņa” no tā pārtiek, ka saliek savējos iestādēs, ar garderobi sākot un ar istabaugšu beidzot. Un čomiem par kārtīgu darbu maksā kārtīgu algu!
