Uncategorized
Veselam

Sezonālā depresija – arī vasarā! Uzzini, kā tā izpaužas, kāpēc un kā palīdzēt0

Foto – Shutterstock

Izpausmes var būt pretējas ziemas depresijai

Līdz ar vasaras saulgriežu iestāšanos, daudzi saules pielūdzēji uzkavēsies vietās, kur dienas gaisma lutina visilgāk un gaisa temperatūra ir augstāka. Bet pat 50 gadus pēc Edija Kohrana hita “Summer Blues” un pāris gadus pēc Lanas Del Rejas “Summertime Sadness”  (“vasaras skumjas” – Tulk.), daži cilvēki var būt pārsteigti, uzzinot, ka vasarā var būt sezonālā depresija.

Lai arī sezonālā depresija ir biežāk sastopama īsajās, aukstajās ziemas dienās, iespējams, viens no desmit cilvēkiem no tās cieš tieši vasaras mēnešos.

“Gan vasaras, gan ziemas sezonālā depresija var nozīmēt, ka cilvēks piedzīvo pilnu klāstu ar klīniskās depresijas simptomiem, bezcerību, bezvērtības un noliegšanas sajūtas,” apgalvo psihiatrijas un bioinženierijas profesors Īens Kūks.

Citi simptomi ir krasi pretstati – kā pašas sezonas krāsainība. Ziemā sezonālās depresijas skartie bieži vien jūtas noguruši, guļ vairāk nekā parasti un mēdz pārēsties, pieņemties svarā. Vasaras depresija, tieši pretēji, bieži vien nes bezmiegu, apetītes zudumu, svara zudumu un nepacietības, steigas sajūtu. Vasaras sezonālā depresija var radīt arī pastiprinātu izolācijas sajūtu. Ja bēdām patīk kompānija, tad ziemas depresijas cietēji salīdzinoši viegli var atrast cilvēku, ar kuru mierīgi pavadīt laiku. Taču vasarā liekas, ka visiem citiem viss ir jautri un pozitīvi.

Tomēr joprojām paliek noslēpums, kāpēc daži cilvēki piedzīvo sezonālo depresiju tieši saules un prieka mēnešos. Daži pētījumi liecina, ka to rosina pārāk liela atrašanās saulē un lielais karstums. Citi zinātnieki atkal teoretizē, ka alerģijām un izmaiņām gulēšanas ieradumos un ilgajai dienasgaismai arī ir sava nozīme.

Par nelaimi tiem, kuriem ir vasaras depresija – ziemas sezonālā depresija un citas briesmas, kuras saistītas ar ziemas tumšo laiku, saņem lauvas tiesu pētnieku uzmanības. “Nav pietiekami daudz informācijas par vasaras sezonālo depresiju, lai pielāgotu speciālu ārstēšanas terapiju, kā tas ir ziemas sezonālās depresījas gadījumā,” saka Kūks. Viena bieži sastopama terapija – gaismas izmantošana, lai kompensētu par ziemas tumšajām dienām, visticamāk, nespēs palīdzēt tiem, kurus sezonālā depresija piemeklējusi vasaras garajās, gaišajās dienās. Lielākā daļa ārstējošo speciālistu iet soli pa solim un palēnām izstrādā ārstēšanās plānu katram vasaras depresijas pacientam individuāli.

Tad kāpēc kāds vispār cieš no sezonālās depresijas? Nesens smadzeņu pētījums iesaka, ka sezonai, kurā mēs esam piedzimuši, ir ilglaicīga ietekme uz to, vai mūs šī kaite var piemeklēt. Vanderbilta universitātes zinātnieki norādīja, ka smadzeņu apvidū, kurš varētu būt atbildīgs par iespējamo sasirgšanu ar sezonālo depresiju, atrodas neironi, kuri kontrolē serotonīna līmeņus. Serotonīns ir neiromediators, kurš palīdz regulēt garastāvokli – augsts tā līmenis rada laimes un prieka sajūtu, kamēr zemāki veicina depresiju.

Pētījums ar “ziemas” un “vasaras” pelēm

Foto – Fotolia

Zinātnieku grupa izaudzēja peles dažādos “gadalaikos”, dalot to pēc gaismas cikliem. Vasaras peles katru dienu saņēma 16 stundas gaismas un astoņas stundas tumsas. Pavasara un rudens apstākļos audzētās peles piedzīvoja pārmaiņus 12 stundas tumsas un gaismas. Trešā grupa, ziemas peles, piedzīvoja 16 stundas un tikai astoņas stundas gaismas ik dienu. Grupu vides bija identiskas visos citos aspektos.

Kad komanda izmērīja elektrisko aktivitāti dzīvnieku smadzenēs, viņi atklāja, ka vasaras apstākļos audzētas peles uzrāda konsekventi augstākus serotonīna izdalīšanās līmeņus salīdzinājumā ar savām rudens un ziemas māsām – vispārēji, vasaras peles bija vislaimīgākās.

Izmaiņas smadzenēs atkarībā no sezonām atspoguļojās arī peļu uzvedībā. Pele ar tādu smadzeņu ķīmiju, kas ir pielīdzināma depresijas nomāktam cilvēkam, uzvedās mazliet savādāk nekā tās māsas.

Piemēram, “piespiestās peldēšanas tests”, bieži vien tiek izmantots, lai pārbaudītu antidepresantu efektivitāti. Zinātnieki ieliek peles baseinā ar ūdeni un mēra, cik ilgu laiku viņas pavada, mēģinot izbēgt un cik ilgi, pasīvi dreifējot. Peles virs ūdens droši turas bez jebkādām lielām pūlēm, taču depresīva pele, saskaņā ar šo teoriju, ātrāk zaudēs cerības uz izkļūšanu un pārtrauks censties ātrāk nekā parasta pele.

Vanderbilta komanda izmēģināja šo testu ar savām pelēm un atklājās, ka ziemā dzimušās ātrāk zaudēja cerības uz glābiņu.

Līdzīgā veidā “atvērtā lauka tests” palīdz noteikt, cik ļoti pele vēlas dotās klajumā. Kā jau jūs varat iedomāties, peles kā medījums ir ļoti piesardzīgs pret atrašanos klajā, pieejama vietā, taču pētījums parādīja, ka vasarā dzimušās un augušās peles ir drošākas un mazāk nervozas nekā ziemas māsas, tāpēc viņas mazāk laika pavadītu noslēgtās vietās vai iedzītas stūrī.

Šī dzimšanas sezonas ietekme turpinājās arī pelei izaugot, kas varētu nozīmēt, ka sezonālā apgaismojuma ietekme uz smadzenēm, kuras vēl attīstās, var būt paliekoša arī tad, kad pārceļamies uz atšķirīgu vidi.

Tomēr zinātniekiem vēl ir jāpierāda šī sezonālā ietekme uz cilvēkiem. Cilvēkiem šādam efektam vajadzētu saglabāties dekādēm ilgi un nav zināms, vai tā ir. Taču līdzīgi pētījumi jau ir īstenoti. Piemēram, Kolumbijas universitāte salīdzināja 1,688 slimības ar 1,7 miljonu pacientu dzimšanas datumiem starp 1985. un 2013. gadu. Starp citām kaitēm ar depresiju saistītās diagnozes biežāk konstatētas mazuļiem, kuri dzimuši ziemā.

Protams, mūs, visticamāk, ietekmē vēl citi sezonālie faktori, ne tikai gaisma.

Kā sev palīdzēt vasaras sezonālās depresijas gadījumā?

Foto – LETA/AFP

Meklē palīdzību!
Tas ir vienkārši. Ja tev liekas, ka sāc kļūt depresīvs, lai arī kāds būtu gadalaiks – meklē palīdzību. Parunā ar terapeitu, piemēram, psihiatru, psihologu vai sociālo darbinieku. Vai arī apmeklē ārstējošo psihiatru, kurš varētu izvērtēt, vai ārstējošā medicīna varētu būt piemērojama. Nekad neuztver depresijas pazīmes kā nieku. Negaidi, kamēr tā atrisināsies pati no sevis. Dažreiz tas, kas sākās kā vasaras depresija, var pārvērsties par ilgi paliekošu klīnisko depresiju.

Plāno uz priekšu!
Vasaras depresijai ir viena priekšrocība – tu zini, kad tā tuvosies. Jūnijs ir atrodams kalendārā. Tāpēc, ja tu vēl jūties labi pavasarī, padomā par specifiskiem savas dzīves aspektiem, kas to padara grūtu vasarā. Kas to palīdzētu novērst? Kā vislabāk izbrīvēt laiku no darba un kā to pavadīt? Vai bērnu pierakstīšana vasaras nometnē varētu palīdzēt tikt vaļā no stresa? Tu jutīsies daudz drošāk, dodoties pretī vasarai, ja tev jau būs gatavs plāns.

Miegs
Atvaļinājumi, vasaras grilēšanas sezona, īsās naktis – viss iedrošina palikt augšā ilgāk nekā parasti. Taču pienācīga neizgulēšanās ir bieži sastopams depresijas aizsācējs.

Treniņi
Uzturi sevi formā. Daudzi pētījumi uzrāda, ka regulāra fiziskā aktivitāte var palīdzēt turēt depresiju pa gabalu. Tāpēc pat, ja ir pārāk karsts tavām parastajām aktivitātēm, atrodi citus veidus, kā būt aktīvam un pavadi vasaru ar smaidu.

  • Nepārcenties ar uztura diētām un treniņa režīmiem.
  • Nesāc vasaru ar diētu un treniņu vētru, lai ātri tiktu iekšā pagājušā gada peldkostīmā.
  • Tas nenovēršami var tevi padarīt nelaimīgu.
  • Tā vietā trenējies saprātīgi un ēd ar mēru.
  • Ja tu uzsāksi ārprātīgi selektīvu diētu, tu, visticamāk, nespēsi tai turēt līdzi. Un šī “izgāšanās” galu galā padarīs tavu garastāvokli vēl sliktāku.

Pasargā sevi

Neļauj pienākumiem tevi nobremzēt. Varbūt tu vienmēr rīko lielas ģimenes pusdienas, taču, ja tu jūties stresa pārņemts, varbūt šogad ir vērts izlaist. Palūdz kādam citam, lai šogad uzņemas šo lomu. Neriskē ar savu labklājību tikai tāpēc, lai uzturētu tradīciju.

Padomā – kāpēc
Ja tu gadu pēc gada cīnies ar vasaras depresiju, pajautā sev, vai tam ir iemesls. Vai tev vasara asociējas ar grūtu laiku tavā pagātnē – mīļotā nāve vai šķiršanās? Vai tev iepriekš vasarā ir bijusi depresija? Nemaz to neapzinoties, tu, iespējams, zemapziņā esi sasaistījis vasaru ar bēdām – asociācija, kura ar katru vasaras depresijā pavadīto gadu kļūst stiprāka. Ja tev patiešām ir kāda nepatīkama saistība ar vasaru, tās sakārtošana varētu palīdzēt tev lauzt šo ciklu.

Parunā ar savu ārstu par medikamentu pielāgošanu. Ja tu lieto medikamentus, lai ārstētu depresiju un atklāj, ka vasara – gadu pēc gada – padara tavu depresiju dziļāku, parunā ar savu ārstu par devas maiņu. Varbūt pavasara beigās viņš tavu devu varētu paaugstināt un, tuvojoties rudenim, atkal samazināt?

Rūpīgi izplāno savu atvaļinājumu
Pirms rezervē lidmašīnas biļetes vai piekrāmē automašīnas bagāžnieku, pajautā sev – vai tu patiešām to vēlies? Vai tas ir pienākums pret radinieku? Vai tas padarīs tevi laimīgu? Vai tas iztērēs tavas finanses, uzkraus papildus stresu, liks atpalikt no pienākumu kaudzes darbā? Apsver alternatīvas. Tā vietā, lai paņemtu brīvu visu nedēļu uzreiz, varbūt labāk to sadalīt vairākās garās nedēļas nogalēs visas vasaras garumā? Varbūt atpūta, paliekot mājās, arī nemaz nav tik slikta? Neiesprosto sevi atvaļinājumā, kurš tāds nemaz nešķiet.

Nepārmet sev
Vasaras depresijai raksturīgā doma – visiem citiem ir tik jautri, kamēr tev – nē. Tu sev turpini jautāt, “kas man vainas?”. Nekas! Tu ieslogi sevi savā prātā! Tu dzīvo pats priekš sevis – dari to, ko pats vēlies, nevis to, ko no tevis sagaida citi.

Avots: www.webmd.com; www.smithsonianmag.com

LA.lv