Induļa Martinsona datorgrafika. Foto – LETA un no personīgajiem arhīviem

Vasara ir aktīvā sezona ne tikai tiem, kam patīk peldēties, sauļoties, braukt ar velosipēdu, vindsērfingu un citādi aktīvi atpūsties. Arī vairākās ražošanas nozarēs vasara ir daudz aktīvāka par rudeni un ziemu, jo šajā sezonā pieaug produkcijas apgrozījums. Līdz ar to vajadzīgas papildu darbarokas.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Cik aktīvi uzņēmumi un zemnieku saimniecības izmanto sezonas strādnieku pakalpojumus? Un cik atsaucīgi bezdarbnieki izmanto iespēju nopelnīt, nevis sēdēt uz sociālajiem pabalstiem?

Čaklākie darbu veicēji – skolēni un studenti

OECD iesaka Latvijai uzlabot fiskālo politiku, nodokļu sistēmu un publiskā sektora kapacitāti

Kokteilis

FOTO. Samantas Tīnas transformācijas – no būtnes, kas varētu nepatikt cilvēkiem, līdz šarmantai blondīnei

Mājas

Cik bieži vajadzētu mainīt virtuves dēlīšus? Kāpēc tas jādara?

Pagājušajā gadā sezonas darba piedāvājumu bija vairāk, apgalvo Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālās filiāles vadītāja vietniece Daina Odīte. Tas gan vēl nenozīmē, ka vajadzība pēc sezonas strādniekiem ir kļuvusi mazāka. Ne visi darba devēji brīvās darba vietas reģistrē Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā. Nereti darba veicēji tiek meklēti arī pa citiem ceļiem.

Lai gan, spriežot pēc NVA saņemtās informācijas, šajā pavasarī un vasarā darba vietu piedāvājums nav būtiski pieaudzis, dati par bezdarbnieku skaitu, kas atraduši darbu, liecina ko citu. Gada pirmajā ceturksnī un aprīlī darbu mēnesī vidēji atrada 2400 Rīgas reģionālās filiāles uzskaitē esošie bezdarbnieki, vasarā ik mēnesi vairāk nekā 2500. Rīgā un tās apkaimē sezonas darbus darba devēji visaktīvāk piedāvāja pirms Ziemassvētkiem. Tad bija nepieciešami komplektētāji, iesaiņotāji un dažādu iekārtu operatori.

– Šovasar nedaudz vairāk pieaudzis pieprasījums pēc kvasa, augļu un ogu pārdevējiem, strādniekiem siltumnīcās, lauksaimniecības strādniekiem un velosipēdu mehāniķiem.

Darbu piedāvā arī pārtikas produktu ražošanas operatoriem, kontrolieriem, elektromontieriem, autokrāvēja vadītājiem, pudeļu uzpildes operatoriem, iesaiņotājiem, ceha strādniekiem un kūdras ieguves palīgstrādniekiem. Visaktīvāk darbiniekus šovasar meklēja Rīgas piena kombināts, “Aldaris”, SIA “Ilgezeem” un SIA “CV Žemaitija AKF”. Četrpadsmit sezonas darba vietas piedāvāja SIA “Rīgas dārzeņi”, četrdesmit piecas – SIA “Free Trade”, kas nodarbojas ar linu audzēšanu, – stāsta Daina Odīte. Maksāt darba devēji lielākoties sola 200 – 240 latus mēnesī vai akordalgu, ko veido izpeļņa no padarītā darba apjoma.

– Tie bezdarbnieki, kuri regulāri apmeklē Nodarbinātības valsts aģentūras darba informācijas kabinetu, patiešām arī reāli meklē darbu. Un daļa no viņiem labprāt piesakās strādāt sezonas darbus. Novērojumi liecina, ka visaktīvāk sezonas darbiem piesakās skolēni un studenti. Studentus gan bieži vien neapmierina darba samaksa. Viņi negrib strādāt par minimālo algu. Pensionāri un ļaudis pirmspensijas vecumā, kas grib atrast pastāvīgu mazkvalificētu darbu, bieži vien neatsakās no sezonas darba. Bezdarbnieki – kā nu kurš. Cits pieņem sezonas darbu piedāvājumu, cits teic, ka par 200 latiem strādāt neesot vērts, vai atrod vēl citas atrunas (ceļš pārāk tāls u. tml.). Lai gan izglītības līmenis daudziem bezdarbniekiem nav augsts un trūkst arī darba iemaņu. Manuprāt, nav pareizi, ka sociālo palīdzību var saņemt tikai tie bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā. Reizēm NVA speciālistiem ir sajūta, ka viens otrs bezdarbnieks šurp nāk tikai tāpēc, lai varētu saņemt sociālos pabalstus, bet darbu īsti nemaz nemeklē, – stāsta Daina Odīte. – 2011. gada janvārī bezdarba līmenis Rīgā bija 10 procenti, tā paša gada vasaras vidū – 8,7 procenti, decembrī – 7,8 procenti. Tas liecina, ka, iestājoties rudenim un ziemai, bezdarba līmenis nepaaugstinās. Un cerams, ka arī turpmāk tam būs tendence samazināties.

Sociālā dienesta klienti – kūtri strādātāji

Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas sektora vadītāja Lita Brice:

– Rīgas Sociālā dienesta sociālie darbinieki motivē bezdarbniekus meklēt darbu un iesaistīties arī sezonas darbos, taču diemžēl sociālo dienestu klienti bezdarbnieki šo iespēju neizmanto. Lai gan sezonas darbs ir jāuztver kā iespēja uzlabot savu finansiālo situāciju.

Turklāt tas nodrošina iespēju atgriezties darba tirgū – apgūt jaunas darba iemaņas, atsvaidzināt jau esošās prasmes, pierast pie normēta darba laika, kas bezdarba laikā var būt piemirsies, nodibināt jaunus kontaktus, atgriezties darba dzīvē un apritē. Tas ir līdzīgi kā ar algotajiem sabiedriskajiem darbiem, kurus piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra, – citi tos dara ar prieku, citi – atsakās, jo nevēlas par 100 latiem strādāt. Aicinu bezdarbniekus ieskatīties arī mājas lapā www.gribustradatlaukos.lv, kur var atrast darba piedāvājumus saimniecībās.

Lai motivētu ļaudis atgriezties darba tirgū, Rīgas Sociālais dienests organizē bezdarbnieku atbalsta grupas. Pirmajā ceturksnī Rīgā darbojās divpadsmit šādas grupas. Ļaudis tajās saņem sociālā darbinieka, psihologa pakalpojumus, var apgūt datorprasmes, mācās valodu kursos, no kuriem vispieprasītākie ir latviešu valodas kursi, kā arī apgūst vēl citas prasmes.

Latgalē vasarā darba vietu krietni vairāk

Kāda sezonas darbu jomā ir situācija Latgales pusē? 


Nodarbinātības valsts aģentūras Ludzas filiāles vadītājs Edgars Tereško: – Varu droši apgalvot, ka Ludzā un tās apkaimē siltajā sezonā darba vietu piedāvājums ir plašāks. Tā, piemēram, jau šā gada 29. februārī darba devēji NVA Ludzas filiālē pieteica 19 vakances, kurās darba vietas piedāvāja Ludzas filiāles apkalpojamajā teritorijā – Ludzas, Ciblas, Zilupes un Kārsavas novados. 27. aprīlī darba devēji pieteica 22, bet 19. jūnijā – pat 29 darba vietas. Lai gan līdzīga situācija atkārtojas gadu no gada, tomēr jāatzīst – šovasar aktivitāte no darba devēju puses ir lielāka. Pagājušā gada jūnijā bija piedāvātas tikai 13 vakances. Arī pieprasījums pēc darbiniekiem lēnām, bet acīm redzami pieaug.

Ludzā un tās apkaimē diezgan daudz piedāvā darbus, kas saistīti ar štata darbinieku aizvietošanu atvaļinājuma laikā. Uz laiku līdz diviem mēnešiem darbu var dabūt, piemēram, pārdevējs, konditors, aprūpētājs, pastnieks, spēļu iekārtu pārraugs. Patlaban tā nodarbināti 32 bezdarbnieki.

– Ludzu uzskata par agrāru reģionu, tomēr samērā maz pieprasīti darbinieki lauku darbos. Vasaras sezonā vieglāk atrast darbu ir traktortehnikas vadītājiem, autovadītājiem, celtniekiem, labiekārtošanas darbu strādniekiem. Visu gadu ir pieprasīti mežstrādnieki un kokzāģētavu operatori. Daļa brīvo darba vietu tiek aizpildītas zibenīgi. Ir arī tādas vakances, par kurām uzzinot bezdarbnieks paziņo: “Es pie šā uzņēmēja vai zemnieku saimniecības īpašnieka strādāt neiešu. Jo viņš maz maksā.” Un nodarbinātības aģentiem ir grūti pārliecināt klientu vismaz aiziet pie darba devēja un noskaidrot darba samaksas apjomu un darba apstākļus.

Kopumā varu apgalvot, ka Ludzas filiāles bezdarbnieki darbu meklē aktīvi un labprāt izmanto jebkuru iespēju nopelnīt. Runas par to, ka bezdarbnieki labāk paliek sociālo dienestu aprūpē, nevis strādā, nav attiecināms uz Ludzas apkaimes bezdarbniekiem, – uzsver Edgars Tereško.

Patlaban Ludzas filiālē uzskaitē ir 4103 bezdarbnieki, no kuriem 2693 darbu meklē ilgāk par gadu, tātad uzskatāmi par ilgstošiem bezdarbniekiem. No tiem 893 darbu nespēj atrast ilgāk par trīs gadiem. Bezdarba augstākais punkts Ludzas pusē bija 2011. gada martā, kad uzskaitē bija 4853 bezdarbnieki, no kuriem 2780 ilgstošie.

– Vasarā bezdarba līmenis ir nedaudz sarucis. Un mēs ļoti ceram, ka līdz ar rudens iestāšanos tas nepaaugstināsies, – spriež Edgars Tereško.

Liepājas pusē 
darbaroku daudz nevajag

Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane stāsta, ka arī Liepājas pusē šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, darba vietu piedāvājums, sākoties pavasarim un vasarai, ir plašāks. Tomēr vakanču pieteikumu skaits Liepājas filiālē nav būtiski palielinājies. Vidēji mēnesī darba devēji reģistrē 170 jaunas darba vietas un Liepājas filiālē darbā iekārtojas 405 bezdarbnieki.

– Lielākais darba vietu piedāvājums vasarā ir tirdzniecības un ēdināšanas jomā, arī teritoriju labiekārtošanā. Kaut gan arī citās jomās vasara ir nedaudz ražīgāka nekā ziema. Par pilnu darba dienu darba devēji lielākoties maksā minimālo algu.

Individuālu vienošanos var slēgt ar zemniekiem par ogu lasīšanu un citiem līdzīgiem lauku darbiem saimniecībās, – stāsta Dace Baumane un piebilst, ka Liepājas pusē ļaudis, kuriem nav darba, vasarā diezgan aktīvi izmanto iespēju strādāt. Bet, kā visur, ir arī tādi bezdarbnieki, kuri strādāt nevēlas un grib tikai saņemt sociālos pabalstus.

Kad ražošanas 
apjomi palielinās

– “Aldara” ražošanas apjomi vasarā palielinās divas reizes, tāpēc šovasar darbā papildus esam pieņēmuši 80 darbiniekus, – stāsta uzņēmuma personāla vadītāja konsultante Iveta Nelsone. Viņi galvenokārt ir nodarbināti ražošanā – alus gatavošanā, pildīšanā, gatavā produkta iepakošanā, kā arī noliktavās, piegādes un pārdošanas nodaļās.

– Grūtāk ir atrast tādus sezonas strādniekus, kam nepieciešamas specifiskas zināšanas, kā, piemēram, pārtikas tehnologa izglītība vai iemaņas darbā ar elektrokāru. Taču šovasar esam atraduši visu plānoto sezonas darbinieku skaitu. Darbā pieņēmām pat vairāk cilvēku, nekā bijām plānojuši. Vairākiem studentiem radījām iespēju iziet praksi, apvienojot to ar sezonas darbu. “Aldarim” karstākajā darba laikā sezonas darbinieki ir labi palīgi un sniedz būtisku devumu palielinātā darba apjoma veikšanā. Daudzi no viņiem sevi darbā labi parāda un tāpēc viņus aicinām strādāt arī nākamajā sezonā, – teic Iveta Nelsone.

Jau vairākus gadus sezonas darbiniekus vasarā darbā pieņem arī akciju sabiedrība “Rīgas piena kombināts”.

– No maija līdz augusta beigām saldējuma pārdošanas apjoms pieaug pat četras reizes. Lai saražotu nepieciešamo saldējuma daudzumu, vasarā nepieciešami papildspēki. Tāpēc vasaras sezonā darbiniekus lielākoties pieņemam darbā saldējuma ražošanā.

Šogad sākām unikālu vasaras prakses programmu skolēniem “Jaunais uzņēmējs”. 15 – 18 gadus vecus Rīgas vispārizglītojošo skolu 10. – 11. klases skolēnus aicinājām kļūt par mobilajiem saldējuma pārdevējiem visas vasaras garumā. Prakses ietvaros skolēniem nodrošinām teorētiskas apmācības, algotu darbu, iespēju papildus nopelnīt un vienlaikus arī sacensību par labākā “Jaunā uzņēmēja” titulu un galveno balvu. No 354 pretendentiem atlasījām 30 motivētākos jauniešus, no kuriem pirmie desmit pašlaik jau pārdod saldējumu Rīgas centrā. Viņus var pazīt pēc īpašiem velosipēdiem, aprīkotiem ar saldētavu, – stāsta Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Šovasar Rīgas piena kombinātā pastāvīgajiem darbiniekiem palīgā nāk 190 sezonas darbinieki. Viņi iesaistīti darbā pārdošanas daļā, saldējuma ražotnē, saldējuma gatavās produkcijas noliktavā un ekspedīcijas grupā. 23 no tiem ir skolēni, kas strādā pārdošanas daļā un saldējuma ražotnē.

Tiesa, Rīgas piena kombinātā sezonas darbiniekiem, turklāt par nelielu samaksu, nākas nopūlēties smagi – ne tikai dienā, bet arī naktī. Šad un tad darba laiks ilgst no plkst. 20 vakarā līdz 8 rītā. Atpūta divpadsmit stundu garajā maiņā – vienalga, nakts vai diena – ir tikai pusstunda. Kāds Rīgas piena kombināta darbinieks, kurš savu vārdu nenosauca, pastāstīja, ka uz rīta pusi – ap pieciem, sešiem – no negulēšanas un pārguruma sāk kļūt slikti. Brīvdienu tikpat kā nav. Par brīvdienu tiek uzskatīta diena pēc naktsmaiņas, kad nostrādāts no plkst. 20 līdz 8. Tas nekas, ka gandrīz visu šo dienu cilvēks pavada miegā. Un nākamajā rītā plkst. 8 atkal jābūt darbā.

– Kaut kā nostrādāšu šos divus mēnešus, kā paredz līgums. Ja man tā būtu jāstrādā visu mūžu, es neizturētu. Šeit gūtā pieredze man vēlreiz apstiprina, cik svarīgi ir iegūt labu izglītību, lai nauda iztikai nākotnē nebūtu jāpelna tik smagi, – saka Rīgas piena kombināta strādnieks.

Kas tad īsti ir sezonas darbi – iespēja vai smaga izvēle? Zināms taču, ka neviens vien uzņēmums, izmantojot joprojām augsto bezdarba līmeni valstī, darbiniekiem liek strādāt, gluži vai saules gaismu neredzot, bet maksā maz. Tā sakot – aizies no darba šis darbinieks, tāpat citu dabūsim vietā.

– Mūsu saimniecībā šogad sezonas strādnieki vēl nav iesaistīti, – stāsta Ikšķiles novada zemnieku saimniecības “Aizalksnas – 2” saimniece VIKTORIJA BERGMANE. Saimniecība nodarbojas ar augļu koku, ogu krūmu stādu, arī zemeņu, tomātu, gurķu un kabaču stādu audzēšanu. Audzē arī ogas un dārzeņus.


– Kad ogas būs nogatavojušās, meitenes no Rīgas labprāt brauks tās lasīt. Ogu lasītāju telefona numuri man jau ir pierakstīti. Bet pagaidām ogas vēl zaļas. Jau ilgāku laiku meklējam ravētājus, bet šo darbu darīt gan neviens vairs negrib. Atrunājas, ka manikīru sabojāšot, odi kodīšot. Ravētāju trūkuma dēļ lielākoties audzējam tādas kultūras, kuras pietiek tikai izvagot. Ogu lasītājiem maksājam par salasītajiem kilogramiem. Dienā var nopelnīt 15 – 20 latus. Ļaujam salasīt ogas arī pašu vajadzībām. Par ravēšanu tik daudz – 15 latus dienā – nevaram atļauties maksāt. Taču nodrošinām ēdināšanu trīs reizes dienā, piedāvājam naktsmājas. Arī nosauļoties var skaisti. Bet nekā! Nevaram mēs potenciālo sezonas strādnieku vēlmēm izdabāt, tāpēc to, kas ravējams, nākas kaplēt pašiem. Ceļamies piecos no rīta un ravējam līdz vēlam vakaram. Pirms trim gadiem šādu problēmu nebija – pietika gan ogu lasītāju, gan ravētāju, – teic Viktorija Bergmane.

KĀRLIS EGLĪTIS (37) Rīgas piena kombinātā strādā no 28. maija un paliks te līdz 31. augustam. Viņš pilda saldējuma līnijas ražošanas operatora mehāniķa pienākumus. Patiesībā Kārlis jau ilgāku laiku dzīvo un strādā Norvēģijā, bet Latvijā atgriezies, tāpēc ka sakarā ar ražošanas apjoma samazināšanos uzņēmums darbiniekiem piešķīra piecus mēnešus ilgu bezalgas atvaļinājumu. Nesēdēšu taču šo laiku, rokas kabatās sabāzis, nosprieda Kārlis un pieteicās strādāt sezonas darbu Rīgas piena kombinātā. Rudens pusē viņš brauks atpakaļ uz Norvēģiju, bet patlaban ir priecīgs, ka var apgūt jaunas iemaņas.

– Piecus mēnešus neko nedarīt man būtu par grūtu. Šobrīd man ir svarīgi būt apritē un nekļūt par vienu no bezdarbniekiem, kas sēž uz sociālā dienesta pabalstiem. Turklāt viss jaunais, ko esmu šeit apguvis, man, iespējams, noderēs arī nākotnē, – teic Kārlis.