Latvijā
Vēsture

1909. gada 4. decembrī. Uzvaras parka sākums0


Zemes darbi uz Raņķa dambja topošajā Uzvaras parkā 1923. gadā.
Zemes darbi uz Raņķa dambja topošajā Uzvaras parkā 1923. gadā.
Zemes darbi uz Raņķa dambja topošajā Uzvaras parkā 1923. gadā.

Pirms 110 gadiem “Jaunās Latviešu Avīzes” informēja latviešu sabiedrību, ka vācu dominētā Rīgas pilsētas dome izlēmusi Pārdaugavā iekārtot “atklātu parku pie Esplanādes”, proti, “Pētera parku”, kuru kopš 1923. gada rīdzinieki pazīst kā Uzvaras parku un ap kuru mūsdienās saistās tik daudz politisku kaislību.

Attiecīgā domes sēde bija notikusi 30. novembrī. 76 pilsētas pašvaldības deputāti lēmumu par parku un 400 tūkstošu rubļu liela fonda izveidošanu tā iekārtošanai pieņēma vienbalsīgi, jo tas bija svarīgs politisks žests, kas demonstrēja baltvācu elites lojalitāti cara kronim.

Krievijas impērijas veidotāja cara Pētera I vārdā nosauktais parks bija veltījums 1910. gada jūlijā atzīmējamajai 200 gadu jubilejai kopš Rīgas un Vidzemes iekļaušanas (tolaik rakstīja – “atkalapvienošanās”) Krievijas impērijā.

Pēc ieceres tai bija jābūt apstādījumu zonai ar sporta, bērnu rotaļu un dažādu publisko aktivitāšu laukumiem, bruģētiem celiņiem riteņbraucējiem un smilšainiem izjādēm, ar koku stādījumu grupām, dīķu, kanālu un tiltiņu savienotu salu sistēmu, kam visam kopā vajadzēja radīt “skaistu ainavu”.

Līdzās parkam paredzēja pilsētnieku vasarnīcas. Pētera parka teritorija aptvēra kā tagadējo Uzvaras parku, tā Arkādiju un zemes otrpus dzelzceļam, kur nesenā pagātnē pletās ģimenes dārziņi, bet tagad veidojas Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs.

Tādēļ arī ieceres publiskošanas brīdī tika runāts par parku “pie Esplanādes” – tolaik tā sauca armijas vingrinājumu laukumu nevis pie Nacionālā mākslas muzeja, bet bijušās Kobronskansts vietā netālu no Torņakalna stacijas.

Parka iekārtošana aizsākās 1910. gadā, taču plašākus darbus pie tā uzsāka tikai pēc Pirmā pasaules kara, kad tas pārtapa par parku, veltītu uzvarai pār bermontiešiem.

LA.lv