Pēterbaznīcas tornis 18. gs. beigās.

Pirms 270 gadiem meistars Johans Heinrihs Vilberns pabeidza Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa būvi un nostiprināja tā galā apzeltītu gaili. Darbu pabeidzis, viņš uzsēdās uz gaiļa jāteniski, izdzēra glāzi vīna un nometa to no torņa. Glāze nesašķīdusi drumslās – tai tikai pārlūzusi kājiņa. 120 metru augstais, ar vara skārdu apsistais tornis tobrīd bija augstākā koka konstrukcija Eiropā. Tas tapa četros gados. Iepriekšējais bija nodedzis pēc zibens spēriena 1721. gada maijā. Celtniecībai nepieciešamos 100 baļķus atpludināja pa Daugavu, un 1743. gadā darbi Vilberna vadībā varēja sākties. Dažus gadus vēlāk, iespējams, skauģu izplatītas, pilsētā paklīda baumas, ka pusgatavais tornis esot nedrošs un stiprākā vējā sagāzīšoties. Pilsoņi sāka vairīties iet gar baznīcu. Rīgas rāte noturēja vairākas torņa drošības jautājumiem veltītas sēdes. Tomēr konstrukcijas lieliski izturēja kā 1747. gada pavasara vētras, tā visus vēlākos viesuļus. Diemžēl savu 200 gadu jubileju barokālais Pēterbaznīcas tornis nesagaidīja, jo gāja bojā kara ugunī 1941. gada 29. jūnijā. Tagadējais tornis uzbūvēts 1970. gadā.