Andrejs Upīts 30. gadu beigās.
Andrejs Upīts 30. gadu beigās.
Andrejs Upīts 30. gadu beigās.

1877. gada 4. decembrī. Dzimis “Sūnu ciema zēnu” autors 0

Pirms 140 gadiem Skrīveru pagastā rentnieka ģimenē piedzima par visražīgāko latviešu rakstnieku atzītais literāts Andrejs Upīts (1877 – 1970). Latviešu literatūras klasikā palikuši romāns “Zaļā zeme”, cikls “Laikmetu griežos” un “Sūnu ciema zēni”. Upīts darbojies arī kā kritiķis, tulkotājs un literatūrzinātnieks. Laikabiedri, kam ar Upīti bija saskarsme pirms kara, piemēram, rakstnieks Pāvils Rozītis, viņu raksturojuši kā izcilu autoru, bet nežēlīgu kritiķi, kas centies “izravēt” no latviešu literatūras diletantismu, nereti pieļaudams pārsteidzīgus vērtējumus, kuri vēlāk izrādījušies aplami. Sākoties padomju okupācijai, vienmēr politiski kreisi orientētais Upīts izvirzījās padomju Latvijas literatūras mentoros. Nu viņa kritiķa dotumi varēja pilnībā izpausties. Sociālistiskā reālisma principu aizstāvis varēja nozākāt visu, kas bijis pirms viņa, nebaidoties, ka kāds aizrādīs. 50. – 60. gados, pēc literatūrzinātnieka Ilgoņa Bērsona atzinuma, valdījis Upīša “personības kults”. Literatūras soģa vietu padomju režīmā viņš nopelnīja ar diviem darbiem – “Sociālistiskā reālisma jautājumi literatūrā” un “Bezsaules noriets latviešu buržuāzijai un tās literatūrai emigrācijā”. Pēdējais bija īpaši zemisks, jo tajā tika “norieta” pirmskara Latvijas un trimdas literatūra, uz daudziem gadiem nododot aizmirstībai ne vienu vien autoru. Zviedrijā iznākošais latviešu sociāldemokrātu laikraksts “Brīvība” Upīša nāves sakarā 1970. gadā atzīmēja: “Viņš bija apkārts ar visu lielumu Ļeņina un sarkano karogu ordeņiem. Darbus, par kuriem viņš tos dabūja, neminēs latviešu tautas vēstures goda lapās. Kā rakstniekam A. Upītim savā laikā bija diezgan liela nozīme, par šo devumu viņam būs sava vieta latviešu kultūras vēsturē.”

Reklāma
Reklāma