Pamatakmens Ķeguma spēkstacijai

Pirms 80 gadiem svinīgi lika pamatakmeni Ķeguma spēkstacijai. Ceremonijā klāt bija valsts vadītājs Kārlis Ulmanis, ģenerālis Jānis Balodis un citas valdības amatpersonas. Lai iegūtu līdzekļus svarīgajam objektam, Latvijas valdība izmantoja 34 miljonu latu iekšējo aizņēmumu, kas gan sedza tikai daļu no kopumā 52 miljonus lielajām izmaksām. Pirmais HES 17 500 kW hidroagregāts tika ieslēgts 1939. gada 15. oktobrī. No brīža, kad Ministru kabineta līmenī 1933. gadā bija pieņemts lēmums par Daugavas spēkstacijas būvi, bija pagājuši seši gadi. Projektu bija izstrādājusi ASV firma “The Foundation Company”, kas arī atzina Ķegumu par piemērotāko spēkstacijas būvei. Būvniecību vadīja un ar iekārtu gādāšanu nodarbojās Zviedrijas uzņēmēji. Darbaspēks bija Latvijas ziņā. Ķeguma HES misija bija elektrificēt lauku rajonus un padarīt elektroenerģiju plaši pieejamu. Tautsaimniecībai tas nozīmēja pārmaiņas “ar tālu ejošām pozitīvām sekām” – lielāku mehanizāciju, kas atvieglotu daudzus smagus un darbietilpīgus procesus, mājsaimniecību elektrificēšanu. Arguments bija arī lielāka neatkarība kurināmā ievešanas jomā, jo pirms Ķeguma liela nozīme Latvijā bija ogļu termoelektrostacijām. Ar Ķegumu saistīja arī Pierīgas dzelzceļu elektrifikācijas plānus. Nākotnē vajadzēja būvēt spēkstaciju arī pie Ventas un vairākas ar vietējo kūdru kurināmas termoelektrostacijas.