Pasaulē
Vēsture

1879. gada 14. martā. Fizikas ģēnija dzimšana0

Pirms 140 gadiem tirgotāja, pēc izglītības inženiera, ģimenē Ulmā, Virtenbergas karalistē piedzima par cilvēces ietekmīgāko fizikas teorētiķi kopš Īzaka Ņūtona laikiem godinātais Alberts Einšteins. Viņa teorijas un pētījumi mainīja priekšstatus par matēriju, laiku, telpu un gravitāciju, taču nozīmīgākais darbs ir relativitātes teorija, kuras viens no elementiem ir ķermeņa masu un enerģiju sasaistoša formula E = mc², kur E ir enerģija, m – ķermeņa masa un c – gaismas ātrums. Dažkārt to sauc arī par pasaulē pazīstamāko fizikas formulu. Kā ebreju cilmes Vācijas pilsonim Einšteinam Ādolfa Hitlera nākšana pie varas 1933. gadā nozīmēja pagriezienu dzīvē. Minētajā gadā viņš uzturējās ASV un nacistu pārņemtajā dzimtenē vairs neatgriezās. Einšteins uzstājīgi mudināja ASV prezidentu Franklino Delano Rūzveltu neatpalikt no nacistiskās Vācijas pētījumiem kodolenerģijas jomā. Rezultātā radās “Manhetenas projekts” un atombumba. Pats Einšteins gan nebija atombumbas idejas iniciators, jo pēc pārliecības bija pacifists. Gadu pirms nāves, 1954. gadā, viņš draugam atzinās, ka nožēlo toreiz izteikto pamudinājumu Rūzveltam, taču nav varējis rīkoties citādi, jo pretējā gadījumā pirmie bumbu varēja radīt vācieši. Kā ģēnijs Einšteins bijis sarežģīta personība, kuram dzīvē pirmajā vietā atradās zinātne. Laulībā ar apdāvināto serbu fiziķi un matemātiķi Milevu Mariču piedzima divi dēli. Pirmais – Hanss Alberts arī vēlāk kļuva par zinātnieku, otrais – Eduards – bijis muzikāli un literāri apdāvināts, taču sirga ar šizofrēniju. Einšteini 1919. gadā šķīrās (tajā pašā gadā viņš apprecēja savu māsīcu Elzu Einšteinu). Bērnu liktenis viņu neinteresēja. Tikai 1987. gadā noskaidrojās, ka no pirmajām attiecībām ar Mariču Einšteinam bijusi arī 1902. gadā dzimusi meita, kuras vai nu gadu vēlāk mirusi, vai adoptēta. Vecāki viņas eksistenci no pārējās pasaules turēja noslēpumā visu mūžu.

LA.lv