Pasaulē
Vēsture

1909. gada 24. aprīlī. Dzimis Serengeti glābējs0


Bernhards Gržimeks (1909–1987) ar dēlu Mihaelu.
Bernhards Gržimeks (1909–1987) ar dēlu Mihaelu.
Bernhards Gržimeks (1909–1987) ar dēlu Mihaelu.

Pirms 110 gadiem jurista ģimenē Vācijas Augšsilēzijas pilsētā Neisē (mūsdienās Nisa Polijā) piedzima viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta zoologiem un dabas publicistiem Bernhards Gržimeks.

Vācijā viņu īpaši godina arī par to, ka Gržimeks burtiski pāris mēnešu laikā spēja atjaunot karā izpostīto Frankfurtes zooloģisko dārzu – to atvēra jau 1945. gada 1. jūlijā, un vadīja to līdz pat 1974. gadam. Plašāk Gržimeks tomēr kļuva pazīstams, pateicoties ekspedīcijām un dabas pētījumiem Serengeti savannā Tanzānijas ziemeļos.

Par šo Āfrikas nostūri zoologs sāka interesēties 50. gados. 1959. gadā tapa viņa dokumentālā filma “Serengeti nedrīkst mirt”, kas ieguva prestižo “Oskara” balvu un pievērsa visas pasaules uzmanību Serengeti unikālajai ekosistēmai. Tika izdota arī tāda paša nosaukuma grāmata, latviešu valodā tulkota 1971. gadā.

Diemžēl filmas uzņemšanas gaitā lidmašīnas avārijā gāja bojā Bernharda Gržimeka dēls Mihaels, arī kaislīgs dabas pētnieks. Bernharda un Mihaela kopdarbs pievērsa uzmanību faktam, ka iecerētā Serengeti nacionālā parka veidotāji gatavojas atšķelt no tā daļu teritorijas, kas nebūtu aizsargājama.

Gržimeki pierādīja, ka minētās zemes nav atdalāmas, jo ietilpst dzīvnieku migrācijas ceļā un tādējādi ir ļoti būtiskas. Lielā mērā tas izglāba Serengeti ekosistēmu, kas mūsdienās ir viens no pasaulē pazīstamākajiem nacionālajiem parkiem, UNESCO Pasaules dabas mantojuma objekts.

Tajā pašā laikā šajā Tanzānijas daļā dzīvojošā masaju tauta, vismaz daļa no tās, nav priecīga par nacionālā parka dēļ uzliktajiem medību un zemes izmantošanas ierobežojumiem. Masaji uzskata, ka viņu zeme tiek “nolaupīta”, bet viņus pašus izspiež no senču dzimtenes.

LA.lv