Bermontiešu nodedzinātā Jelgavas pils.
Bermontiešu nodedzinātā Jelgavas pils.
Arhīva foto

1919. gada 21. novembrī. Bermontiešu “galvaspilsēta” ieņemta 0

Pirms 100 gadiem Latvijas armija ieņēma agrāko Pāvela Bermonta “galvaspilsētu” Jelgavu. Vēl 18. novembra rītā vāciešiem, izmantojot brīdi, kad Latvijas armijas daļas pārgrupējās, bija izdevies veiksmīgs pretuzbrukums, kurš radīja latviešu frontes pārraušanas draudus, tomēr drīz apsīka.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Ap pusdienlaiku stāvokli frontē izdevās stabilizēt. 20. novembrī uzbrukums Jelgavai atjaunojās par spīti tam, ka Sabiedroto kontroles komisija vācu karaspēka evakuācijai no Baltijas, tā sauktā Nisela komisija, bija likusi apturēt karadarbību. Pametot Jelgavu, bermontieši to pamatīgi izlaupīja, nodedzināja Pētera ģimnāziju un Jelgavas pili.

Pēc Jelgavas un nākamajā dienā Tukuma krišanas bermontiešiem Latvijas teritorijā vairs nebija nozīmīgu atbalsta punktu. Tie turpināja atkāpties uz Lietuvu. 1. decembrī Kurzeme bija pilnībā iztīrīta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā rakstījis pirmskara Latvijas ģenerālis, militārais vēsturnieks Mārtiņš Peniķis: “Ar Jelgavas ieņemšanu 21. novembrī patiesībā izbeidzās cīņas ar Bermonta armiju. Nākošās dienās, ja arī kur vēl notika nelielas sadursmes, tad tā bija tikai nenozīmīga apšaudīšanās starp mūsu avangardiem un ienaidnieka arjergardiem. Uzvara tagad bija tik pilnīga, ka ienaidnieks vairs nebija spējīgs nopietni pretoties, bet lielā steigā atgāja, atstādams lielā vairumā dažādas kara mantas. Zemgales un Jelgavas atbrīvošanas operācijā mēs uzvaru ieguvām ar daudz mazākiem upuriem, nekā tas notika Torņakalna atbrīvošanas kaujās.”