Mobilā versija
Brīdinājums +13.7°C
Verners, Muntis
Otrdiena, 19. septembris, 2017
18. jūnijs, 2017
Drukāt

Metloks: Šī vairs nav pasaule, kur komunisms cīnās ar kapitālismu (13)

Foto - Ģirts VikmanisFoto - Ģirts Vikmanis

Djūka universitātes (ASV) profesors Džeks Metloks specializējās Krievijas vēsturē un valodniecībā, un savulaik šīs zināšanas lietoja arī savā diplomāta karjerā. Viņam bija iespēja 80. gados strādāt vienā no tolaik būtiskākajiem amatiem ASV ārlietu dienestā – viņš bija ASV vēstnieks Padomju Savienībā. Kā tā laika politisko notikumu aktīvs līdzdalībnieks Dž. Metloks kļuva par liecinieku PSRS galam un arī aukstā kara beigām. Nesen viņš apmeklēja Rīgu, lai piedalītos Jāņa Urbanoviča organizētajā Baltijas konferencē un intervijā “LA” pauda savu viedokli par Krievijas un rietumvalstu pašreizējām attiecībām. Jāpiebilst, ka tas ir atšķirīgs no daudzu citu Rietumu ekspertu vērtējuma, toties labi atbilst “Saskaņas” partijas politiķa Urbanoviča organizēto diskusiju stilistikai, tāpēc nav pārsteigums, ka tieši Metloka kungs kļuvis par šī pasākuma viesi.

Kā jūs vērtējat pašreizējās Krievijas un ASV attiecības?

Pašlaik attiecības nav labas, tās ir bīstamas. Gan Krievijas, gan ASV vadības abas ir atbildīgas par šo situāciju. Ir risks, ka atkal var sākties kodolbruņošanās sāncensība. Valstis, kuru rīcībā ir kodolieroči, var sākt draudēt cita citai ar konvencionālajiem ieročiem, kas var eskalēties kodolkonfliktā. Tas ir galvenais jautājums. Pārējie jautājumi radušies abpusējas nesapratnes un pārpratumu dēļ. Pasaule atkal tiek iesaistīta jautājumos, kas saistīti ar teritoriju kontroli. Savulaik tas izraisīja Pirmo pasaules karu, kurš bija graujošs pat bez kodolieročiem. Kāds ir risinājums? Mums jāatgriežas pie attieksmes, kas izbeidza auksto karu. Pirmajā tikšanās reizē 1985. gadā Reigans un Gorbačovs secināja, ka kodolkaru nevar uzvarēt, tāpēc to nedrīkst pieļaut. Ja teroristu rīcībā nonāktu kodolieroči, tas būtu drauds mums visiem. Iedomāsimies situāciju – ja viņu rīcībā nonāk kodolmateriāli, viņi var uzlikt tos uz smagās automašīnas, aizbraukt uz Vašingtonas centru un detonēt bumbu tur, paraujot nāvē visu ASV valdību.

Jūs aprakstījāt riskus, bet kas tad šo situāciju Rietumu un Krievijas attiecībās aizsvilināja…

To izdarīja abas puses. Krievija spēra atbildes soļus NATO paplašināšanai. NATO paplašināšanai bija jāapstājas Centrāleiropā un Baltijas valstīs, bet, kad tā notiek Balkānos un parādās domas par Ukrainas un Gruzijas uzņemšanu NATO, uzreiz ir skaidrs, ka neviena Krievijas valdība to nepieņems. Kad notika Vācijas apvienošanās, izskanēja politiskie solījumi no Rietumu puses, ka ārzemju militārie spēki netiks izvietoti bijušās VDR teritorijā, bet šodien NATO ir pastiprinājusi savu klātbūtni pat Baltijā, lai arī tā ir balstīta uz rotācijas principa. Krievija to skata kā provokatīvu darbību un uzskata, ka tas ir pretrunā iepriekš solītajam. Tas, protams, nedod atlaides darbībām, ko Krievija veic Ukrainā.

Krima ir atsevišķs jautājums. Gan PSRS, gan Dienvidslāvija savulaik izjuka iekšēja spiediena un nesaskaņu dēļ, nevis tādēļ, ka tur roku pielika citas valstis. Toreiz nebija mēģinājumu sargāt autonomos apgabalus kā Kosovu, kurai bija jābūt autonomai republikai Serbijas sastāvā, bet Slobodans Miloševičs to nerespektēja. Tāpat arī Dienvidosetijai un Abhāzijai bija jānodrošina autonomija, bet 90. gados Gruzijas prezidents Zviads Gamsahurdija to ignorēja. ASV nostājās Kosovas pusē, taču pārkāpa starptautiskās saistības, bombardējot Serbiju. NATO ir aizsardzība alianse, taču neviens tobrīd nebija uzbrucis NATO. 2008. gadā ASV un Rietumeiropas valstis atzina Kosovas neatkarību, ar to tika pārkāpts 1975. gada Helsinku noslēguma akts, kurā bija noteikts, ka Eiropā nebūs robežu pārmaiņu bez abu pušu piekrišanas. Tas radīja tiesisku precedentu, kuru Krievija vēlāk izmantoja situācijā ar Krimu. Krima Krievijas rokās nonāca bez asins izliešanas – tur cilvēki teica, ka viņi vēlas būt kopā ar Krieviju.

Manā vērtējumā politiski Ukrainai ir labāk bez Krimas, ar šo pussalu vienmēr būtu grūtāk. Ukraina atteicās veidot federālu valsti, lai gan tā ir ļoti sašķelta. Protams, ka tiesiski Krimas pāreja Krievijas rokās nav likumīga. Bet mēs senāk radījām precedentu, un tad sekoja reakcija, varbūt pat pārmērīga. Nedomāju, ka Baltija pašlaik ir apdraudēta. Kāpēc gan Krievijai būtu šeit jāuzbrūk? Šie apgalvojumi nav balstīti realitātē.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. vecā pēckara pasaule ir sabrukusi un tas irbskumji un sūdīgi….

  2. Valdis Freimantāls Atbildēt

    Tikos ar viņu Maskavā kopā ar Pitu Andersonu! Labs diplomāts.

  3. Ar Metloku tikos Maskavā kopā ar Pitu Andersonu.
    Ļoti draudzīgs.

    Izcils diplomāts!

  4. Jautājumi, šķiet, ka tika sagatavoti 10 minūšu laikā. Manuprāt, tādai intervijai bija jāpieiet nopietnāk.

  5. Lūdzu NEŅEMT LAUKĀ no maniem komentāriem vārdu ” mīzēji”‘! Diemžēl angļi tādi ir – tikko kā ierodas Latvijā, tā tek….

  6. Es uzskatu, ka Krievija nebūs tā, kura uzsāks karu.

  7. Kas NOTIEK AR vecajiem amerikāņiem un viņu smadzeņu trestu??? Nu komunisti kas komunisti!?? NETICU, ka Metloks NEZIN, kas ir KRIEVIJA??? NETICU!!! NEBRĪNOS, ka JALTĀ RŪZVELTS UN ČERČILS mūs PĀRDEVA STAĻINAM ( ja nemaldos – 1943. gadā) iznīcībai!!! NETICU, ka Metloks NEZINĀJA par 1937./38. gada latviešu iznīcināsanu PSRS!!!! KĀ TAM VECIM NAV KAUNA???? CIEST NEVARU ANGĻUS, TOS .. PIE MŪSU SVĒTVIETAS – BRĪVĪBAS PIEMINEKĻA!!?

  8. vecītim demence. Tagad ir lienošais komunisms. Nekauņa, tātad komunists.

  9. ….lai piedalītos Jāņa Urbanoviča organizētajā Baltijas konferencē …….
    Ar šo frāzi pilnīgi pietiek,lai tālāk nelasītu.

  10. Metloks pārāk idealizē Krieviju un vairāk meklē utis citur, kā ASV un Eiropas valstu vadītājos. Viedoklis jau viņam ir, bet vai tas ir tas pareizais, to viņš arī pats nezina. Manuprāt pasaule kļūs piezemētāka tad, kad Krievijā varu pārņems demokrāti. Tagad tur nav vēl kapitālisms, bet tikai pārejas periods no sociālisma uz demokrātiju. Un tiklīdz tur sāksies patiesi demokratizācijas procesi, nebūs jau par ko plēsties un kašķēties ar citām pasaules demokrātijas valstīm. Bet pagaidām pastāv pretīstāvēšana, jo intereses un mērķi ir dažādi. Laiks visu noliks savās vietās.

    • Metloks saprot, ka Krieviju neizmainīt. Vienīgie, kas to var paveikt, ir paši krievi. Nu un vienīgais, uz ko amerikāņi ir spējīgi, ir veidot ierobežojošu politiku.
      Tāpēc viņš arī Krievijas politikai īpaši nepieskaras, jo nav vērts.

  11. Viens sakarīgs politiķis, kas redz lietas tālāk par savu degungalu. Mūsu politiķi akli bruņojoties iet maldu ceļu. Neviens Latvijai negrib palīdzēt, bet grib to izmantot…. Kāpēc Anglijā, tādā militāri attīstītā valstī nevarēja vienas stundas laikā tikt galā ar ugunsgrēku 24 stāvu celtnē. Kur tās varenās lidmašīnas un helihopteri un droni un citas tālvadības militārās iekārtas? Notiek novecojušas militārās tehnikas izpārdošana un mēs tās bijušās padomju valstis esam tie ,,labticīgie” pircēji?

Siguldas novada pašvaldība meklēs iespēju iežogot piesārņoto Saltavotu (3)Siguldas novada pašvaldība meklēs iespēju sadarboties ar Saltavota īpašnieku un iežogot avotu.
Draugiem Facebook Twitter Google+