Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. aprīlis, 2014
Drukāt

Sibīriešu prognozes par gaidāmajām katastrofām (6)

Foto: shutterstockFoto: shutterstock

Vecā ticībnieka pareģojumi


1975. gadā daudzās Sibīrijas pilsētās nelegālajā pagrīdes jeb tā dēvētajā samizdata izdevumā dienas gaismu ieraudzīja Irkutskas etnogrāfa un novadpētnieka, filosofijas doktora Artēmija Polocka grāmata, kurā izklāstīti Sibīrijas šamaņu un vecticībnieku pareģojumi un skaidrojumi saistībā ar kataklizmām – gan tām, kas jau satricinājušas šo pasauli, gan vēl sagaidāmajām no sērijas “kārtējais pasaules gals”. Jau tad Polockis pirmo reizi lasītājiem pavēstīja par leģendāro maiju kalendāru un mēģināja arī izskaidrot Bībeles miglainos tekstus saistībā ar cilvēcei atvēlēto laiku šajā pasaulē, vēsta žurnāls “Planētas Noslēpumi”.

Grāmatas saturs sacēla lielu troksni Sibīrijā un vispār visā bijušajā Padomju Savienībā. Tas vēstīja par to, ka Zemes vēsturē bijuši vairāki gadījumi, kad planetāras kataklizmas rezultātā pilnībā iznīcināts viss dzīvais, ko vēlāk nomainījušas pilnībā jaunas augu un dzīvnieku sugas un cilvēku rases. Autors apgalvoja, ka arī nākotnē sagaidāmas līdzīgas katastrofas, turklāt tās atkārtosies biedējoši cikliski.

Savos apsvērumos Polockis balstījies uz paša savāktajiem etnogrāfiskajiem materiāliem – Sibīrijas pamattautu teiksmām un leģendām. Viņš arī dāsni atsaucies uz 70. gados tajā apkaimē dzīvojošo vecticībnieku Jegoru Kuhļinu, kurš vientuļi mitis Jeņisejas krastā uz Krasnojarskas novada un Tuvas Autonomās Republikas robežas un bija iemantojis zintnieka, pareģotāja un burvja reputāciju. Viens no Kuhļina stāstiem vēsta par to, ka “atnākšot tumsa no debesīm, dūmu un uguns ieskauta, un no zemes miesām arī iznāks dēmoniska tumsa, un, kad tās sastapsies viena ar otru, vairs dzīvošanas nebūs ne vārgajam, ne spēcīgajam, ne nabagajam, ne bagātajam, ne brīvam putnam, ne dzīvniekam sprostā”. Tas notikšot tad, kad “Sauli aizsegs trīs Mēneši un uz Zemes iestāsies aukstums un tumsa uz veselām trim stundām”.

Polockis uzskatīja, ka šajā gadījumā aprakstīts ilgstošs Saules aptumsums, kas gan parasti ilgst no dažām sekundēm līdz dažām minūtēm, un izskaitļoja, ka tāda parādība laika atbilstībā var notikt 2038. gada vasarā. Tieši tajā laikā Zemes, Mēness un Saules asis savstarpēji sakritīs tā, ka Mēness aizsegs Sauli uz anomāli ilgu laika brīdi. Zināms, ka līdzīgs fenomens fiksēts Bizantijas impērijas varenības laikā un neilgi pirms pēdējās Ēģiptes valstības sabrukuma…

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Anyasa Rebeļovskij Atbildēt

    Tas tā būs. Vai tad to tiešām neviens neapjauš? Nekad nejūt? Kaut kas krājās un un krājās dabā, visur, šausmīgos apmēros. Kaut kāda milzu aizture.. Viss kaut kam gatavojās, manuprāt tas būs milzu patiesības vilnis kalleder. Un mēs līdz pēdējam to nespēsim ieraudzīt, kaut tas ir tepat, visur, mūsos. Cilvēki nav stulbi, nekas nav stulbs, tikai laicīgi, daba vienmēr atrod izeju. Vienmēr ir milzīgie atplūdi. Un kad matemātika ir melojusi, lai sāktu kaut ko no tā apšaubīt? Un kas ir krievija un putins lai viņus sauktu par iemesliem? Vai viņi nav parasti cilvēki kuri cer par tālu, iet pāri ticībai un intuīcijai un rīkojās vēlmju vārdā kam kosmiski spēks ir teju nulle? Mēs neesam visvareni, bet dievs mūs pat ellē paauklēs. Mēs paši gribam elli. Padomājiet par maniem vārdiem – aizsargāties no jebkā mums ir absolùts nieks jo daba klausa. Taču mēs to vēlamies tikai tagad jo mums vel saule nav uzlēkusi. Vēlamies jo vel nezinām, vēl migla, vēl nezinām ka paši esam tie dievi. Kad zināsim, ar īso pieredzi prātam pietiks tieši tik lai ar visām emocijām piedaloties, sistu kādu, kautu un jā – sevi, kuru gan citu. Jā, gribu teikt ka mēs mirsim ar milzu interesi par to, lai arī cik traģiski tas tagad šķistu. Dabiskā autoanestēzija. Man šķiet – saule visu zin. Tā atdos mums visu, cik tik var, jo tā ir max devīga, neskatoties uz mūsu vājībām un to ka tas viss ir nolādēts, taps. Saule parādīs visus jebkad mestos šķēpus, visi visu izcilàk par izcilu sapratīs, nelaime tā ka ja tie arī īsti atkal nebūtu, mēs, muļķi vienalga neticētu. Mēs muļķi sevi mānam jo tā ir tā mūsu nepilnība- nezināt par ko, iemeslu priekam, mieram , visam, sev. Tāpēc mānām, lai justos kaut kā labi. Un aplis noslēdzās – žēlums un asaras. Par visu un visiem. Nožēlojamie. Kāds zin vai sirdsskaidrais Entonijs var kko mums palīdzēt? Vins ir viens no..

  2. Katraa muļķībā ir sava daļa taisnības. Ja ne viss tad kaut kas no tā var ari piepildīties bet to jau mes redzesim

  3. Vienmēr ir cilvēki kuri apgāž. Atbildēt

    Naivie. Jūs domājat kad viss būs pēc tehnoloģiskā procesa?

    Kaut kas jau būs un tas būs brīnumains.

  4. Nu, un viss? Raksts apraujas pusvārdā… Un faktiski it neko nepasaka, neatklāj un nesecina.

  5. Šāda grābstīšanas pa māņticībām ir vienmer bijusi krievu mentalitatei tuva. Kadēļ strādāt un censties, ja gals jau drīz būs klāt tik vai tā? Ar pareģojumiem un misticismu apsēstu masu ir arī vieglāk tās autoritāriem valdniekiem kontrolēt un izmantot savam vajadzībām.

  6. Vai Tuvas AR tiks vaļā no Krievijas, jo tur ir 80% tuviešu un robeža ar citu valsti, Mongoliju.

Lielā "naudas tīrīšana" pirms Jaunā gada. 8 maģiski soļi tavai labklājībai (2)Lai Jaunais gads materiālā ziņā būtu veiksmīgs, vēlams ne tikai sakārtot māju, bet arī veikt "lielo naudas tīrīšanu."
Draugiem Facebook Twitter Google+