Sicīlijas ģēnijs, fizikas lielinkvizitors – pazudušais un aizmirstais Etore Maijorana 2
Apsteidzot savu laiku
Pirms 110 gadiem, visai patālajā 1906. gadā, Sicīlijas pilsētā Katānijā 5. augustā pasaulē nāca zēns, kuru vecāki nodēvēja par Etori. Zēnam pieaugot, tuvinieki aizvien vairāk pārliecinājās par to, ka viņam piemīt absolūti fenomenālas matemātiskās spējas. Jau četru gadu vecumā zēns spēja risināt ļoti sarežģītus uzdevumus, turklāt paveicot to ātrāk par jebkuru pieaugušo. Drīz talantīgo zēnu nosūtīja mācīties jezuītu skolā Romā, vēlāk viņš mācījās licejā, bet 17 gadu vecumā iestājās Romas universitātē. Ko šis zēns sasniedza savā dzīvē?
Pagājušā gadsimta 30. gados zinātne jau bija pietuvojusies diženākajiem atklājumiem apzināmajā cilvēces vēsturē. Dienas kārtībā bija visai civilizācijai ārkārtīgi svarīgais jautājums par jauna enerģijas veida apgūšanu. Mākslīgās radioaktivitātes un atoma uzbūves izpētes atklājumi ļāva zinātniekiem izvirzīt pieņēmumu, ka enerģiju iespējams iegūt, saskaldot atoma kodolu, jo bija noformējies priekšstats par to, ka enerģija it kā ir iemūrēta pašas matērijas iekšienē.
Par jaunā enerģijas veida iegūšanas sfēras pionieri kļuva pazīstamais itāļu zinātnieks Enriko Fermi, kurš pirmais uzbūvēja kodolreaktoru. 1942. gada 2. decembrī ASV Čikago universitātē reaktorā CP–1 zinātniekiem izdevās īstenot pašuzturošu kontrolējamu ķēdes kodolreakciju.
Bet vēl 1926. gadā Romas universitātē atvēra jaunu teorētiskās fizikas katedru, kuras vadībā nostājās Enriko Fermi, un tajā vēl strādāja fiziķis Franko Razeti, matemātiķis Eduardo Amaldi, nākamais Nobela prēmijas fizikā laureāts Emilio Serže un vēlāk uz PSRS emigrējušais Bruno Pontekorvo. Talantīgie teorētiķi un eksperimentētāji sevi dēvēja par “zēniem no Panisperna ielas” (šajā ielā Romā bija izvietota attiecīgā katedra). Un šo “zēnu” idejas faktiski kļuva par mūsdienu fizikas pamatu.
Kāda tam visam saistība ar pieteikumā minēto sicīliešu brīnumbērnu? Raugi, viens no visnoslēpumainākajiem šīs kompānijas “zēniem” bija tieši Etore Maijorana (05.08.1906-27.03.1938) jeb, kā viņu dēvēja kolēģi, “matemātikas un fizikas ģēnijs”, kuram tobrīd bija tikai 20 gadi. Fermi uzskatīja viņu par vistalantīgāko no saviem skolniekiem, turklāt dažkārt pat mulsa viņa klātbūtnē. Piemēram, ja Fermi viņa līdzgaitnieki dēvēja par Pāvestu, tad Etori savukārt par Lielinkvizitoru – par viņa spēju praktiski acumirklī atrast kļūdas un vājākās vietas jebkurās zinātniskajās teorijās un hipotēzēs.
Turklāt paša jaunā zinātnieka idejas krietni apsteidza vēl tikai topošos zinātniskos atklājumus. Piemēram, tieši viņš izvirzīja vienu no hipotēzēm saistībā ar dabas spēkiem, kas notur atoma kodolu. Tomēr par šā itāļu ģēnija galveno sasniegumu uzskata viņa radīto matērijas fundamentālās daļiņas neitrino teorētisko modeli. Vēl joprojām mūsdienu fizikā nav pilnībā izšķirts jautājums par to, kurš no neitrino izstrādātajiem modeļiem – Maijorana vai Diraka – īstenojas dabā. Pagaidām pieņemts, ka tas ir abu šo modeļu sajaukums jeb apvienojums. Tāpat Etore izgudrojis matemātiskos objektus – tā dēvētos Maijorana spinorus, kas pagājušā gadsimta pašā nogalē kļuva par vienu no galvenajiem mūsdienu supergravitācijas teorijas uzbūves blokiem.
Bet pat šis it kā īsais jaunā fizikas teorētiķa sasniegumu uzskaitījums jau liecina par to, ka viņš patiešām spējis apsteigt ne tikai savu laiku, bet lielā mērā no tiem vēl joprojām atpaliek arī liela daļa mūsdienu zinātnisko uzskatu.
Pats jaunais zinātnieks gan paspēja uzrakstīt tikai dažus zinātniskos darbus, taču bez izņēmuma visi kolēģi vienbalsīgi apgalvo, ka tas katrā ziņā ir ģeniāls veikums, jo šajos darbos skaidri redzams, cik dziļi Etore spējis redzēt un cik negaidīti un oriģināli ir viņa secinājumi. Un katrā ziņā jāpiebilst, ka tieši viņš bija pirmais, kurš teorētiski norādīja uz to, ka iespējama neitrona eksistēšana.
