Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
25. maijs, 2016
Drukāt

Kādi pasākumi jāveic piena nozares glābšanai? “LA” aptauja (13)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Signe Seile, LPKS “Māršava” izpilddirektore: “Grūti vēl pateikt, vai Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšlikumi būs panaceja nozares glābšanai. Kredītu maksājumu atlikšana uz 40 mēnešiem ir atbalstāms solis, ja vien beigās netiks pacelta galasumma. Arī PVN samazināšana pienam un piena produktiem ir laba doma, taču nav reāli to izdarīt no valstiskā viedokļa. Par šo jautājumu jau cīnāmies gadiem. Uzskatu, ka lielākā problēma ir tā, ka Latvijā nevaram celt pašpatēriņu, jo laižam iekšā importa piena produktus. Būtu jāliek uzsvars uz to, lai pircēji ēstu vairāk vietējos produktus, kas būtu par pieņemamām cenām. Zemniekam par nodoto pienu maksā 16 – 20 centus, bet veikalā tas daudz lētāks nav kļuvis. Uzcenojumu vajadzētu regulēt valstiski, un tas būtu ilgtermiņa ierocis.”

 

Jānis Vaļko, SIA “Pampāļi” valdes priekšsēdētājs: “Šie priekšlikumi – tas viss ir blefs. Man vajag, lai nodokļus prasa atbilstoši piena iepirkuma cenai. Tā šobrīd ir 19,1 cents par kilogramu, piena pašizmaksa pērn bija 26,1 cents, bet nodokļus prasa maksāt pilnā apjomā. Kāpēc Eiropas naudu modernizācijai un celtniecībai dod tikai uz vienu piekto daļu saimniecības platības, bet man nodokļus prasa maksāt 100% apjomā? Lai dabūtu miljonu investīcijām, man viens miljons 50 tūkstoši jāpiemaksā pašam. Šobrīd nav skaidrs, kas būs ar subsīdijām piena nozarei. Kredīti – tas ir ļoti smags jautājums. Sankciju dēļ arī eksports nenotiek tā, kā vajadzētu. Vēl viena diskriminācija pret vietējiem – ja no Eiropas ienāk piena produkti bez PVN, tad šis nodoklis ir jāmaksā tad, kad pircējs to ir nopircis, bet man kā ražotājam trīs dienu laikā PVN ir jāsamaksā piena pārstrādes uzņēmumam. Kopumā varu teikt, ka šobrīd ir ļoti smagi – kopš strādāju šajā nozarē, tik smaga gada vēl nav bijis.”

 

Vladislavs Butāns, “Kalnāju” saimnieks: “Piena nozares glābšanai labs variants būtu atlikt banku maksājumus uz 40 mēnešiem piena saimniecībām. Otrs variants – pienam samazināt PVN līdz 10%. Par to jau pagājušajā gadā runājām ar zemkopības ministru. Kaut kas ir jādara, lai glābtu piena ražotājus.”

 

Kārlis Akums, z/s “Akmeņkalni” saimnieks: “Ja izdotos samazināt PVN, tas būtu labs atbalsts nozarei un ļautu ražotājiem kļūt konkurētspējīgākiem. Tad cilvēki vairāk pirktu piena produktus un patēriņš pieaugtu. PVN samazināšana ļautu kompensēt piena iepirkuma cenas kritumu. Taču mūsu valdībā jau nav ekonomistu, kas prastu rēķināt. Mums nevajag tos sešus miljonus, kas uz vienu govi būtu 34 eiro un ar ko pietiktu pāris mēnešiem. Labāk samaziniet PVN!”

 

Artis Fetlers, z/s “Ābolkalni” saimnieks: “Šobrīd nozarei varētu palīdzēt tāds piena pakas cenas sadalījums, ka 40% saņem ražotājs, bet pārējo sadala pārstrādātājs un tirgotājs. Citu iespēju pagaidām neredzu. Atliktie maksājumi bankām neko nedotu, jo gala summa jau no tā nemainītos un procentmaksājumi vienalga būtu jāveic. Varu teikt, ka šobrīd bankas ir atsaucīgas problēmu risināšanā, ja vien pats interesējies un lietas kārto. Nozarei neklājas viegli. Mēs pat apsvērām domu pāriet uz graudu ražošanu, atsakoties no piena lopkopības. Cerībā, ka rudenī situācija uzlabosies, esam sākuši pļaut.”

 

UZZIŅA

LOSP priekšlikumi piena nozares glābšanai:

* atlikt banku maksājumus uz 40 mēnešiem piena saimniecībām;

* pārņemt piensaimnieku kredītus, pretī saņemot garantijai zemi, ko ieķīlā zemes fondā – ar 80% no zemes tirgus vērtības;

* pieņemt lēmumu par saimniecību likvidācijas maksājumu;

* samazināt PVN likmi pienam un piena produktiem;

* atbalsta maksājumus par pienu piesaistīt pārdotā piena kvalitātei;

* ieviest regulējumu – piena pakas cenas sadalījums – 40% saņem ražotājs, 30% – pārstrādātājs, 30% – tirgotājs;

* ieviest kompensējošus pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus ES kopējā tirgū, nosakot papildu nodevu ievestajai piena produkcijai proporcionāli ES vidējai svaigpiena iepirkuma cenai.

Avots: LOSP

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Latvija ir ES-28 dalībvalsts. Ir jāfiksē kas ,kur ,kā un kāpēc tā notiek mums apkārt. Ir jasaprot kapēc un uz kadu faktoru un politisko lēmumu pamata piena tonnas cena Latvijā nosacīti ir 2 REIZES zemāka nekā virknē Centrāl un Rietumeiropas valstu ? Tas jānoskaidro un atklāti jāizsaka . Tātad, kāpēc it kā tirgus dažādās valstīs izpaužas dažādi . Tikai uz šādas zināšanu bāzes mēs varam izstrādāt savu pasākumu kompleksu problēmas šī brīža risinājumam. Otra puse ,ir precīzi jāfiksē ,piemēram ,Preiļu siera peļņas un tātad visa viņu kompleksa efektivitates avoti un Latvijas piena Jelgavā ,problēmsituaciju īstenie cēloņi ,viss komlekss kā tāds .Norvēģu ekonomista Ērika S. Reinerta grāmata latviski atrodas pārdošanā jau 4 gadus ,neredzu ,ka kaut viens no tiem kuri izsakās ,atsauktos uz grāmatā minētajiem “zemkopības lejupkrītošo ienākumu ” ekonomisko un politisko nosacījumu pamatojuma piemēriem ! Bet tur klāstītais gandrīz visās pozīcijās ir redzams Latvijas laukos un ekonomikā kopumā. Izteiktajos glābšanās variantos absolūti trūkst teorētiska kopskata uz notiekošo, un faktiski it kā apkopotie aicinājumi darīt tā vai tā ir “pirkstu dūrieni” mākoņos ,gandrīz burvestīgi sapņojumi ,ka no tā varbūt kaut kas sanāks. Nesanāks ,jo nevienā nabadzīgā valstī zemkopībā absolūti nekas nav sanācis . Tādu piemēru pasaulē nav un tas ir jāpieņem kā nežēlīga patiesība. Zemkopība ir absolūti atkarīga no rūpniecības un pakalpojumu sfēru izaugsmes un attīstās tur ,kur attīstās efektīvi ražojošās inovatīvās nozares. Un arī tad, pat Vācijā, zemnieku ienākumi vidēji ir 2-3 reizes zemāki nekā rūpniecībā,un z/s skaits drastiski sarūk .

  2. Eiropai neintresē Latvijā saglabāt piena nozari jo viņiem vajag tirgu kur savu pienu nogrūst tieši tāpat kā ar cukuru tākā nav ko cerēt risinājuma nebūs neesiet naivi un valdība to labi zin tikai velk laiku.

  3. Kādi 16- 20 centi??? 10centi maksā.

  4. izskatās , ka jau ir par vēlu glābt to , ko ES un mūsu pašu bāleliņi nolēmuši iznīcībai. vispirms bija cukurs , tad cūkas, govis , graudi un…brīva Latvija. bēdīgi, bet…

  5. Tā notiek, ja Zemkopības ministrijau vada neveiksmīga kolhoza priekšsēdis.

  6. Daudzi Latvijas iedzīvotāji nedēļas brīvdienās pārtikas produktus iegādājas Polijas pierobežas lielveikalos par 30-40% lētākām cenām,kas pilnībā sedz ceļa izdevumus,jo nepieciešamākie produkti Polijā,atšķirībā no Latvijas, tiek aplikti tikai ar 5% PVN! Internetā šie veikali,to darba laiks un kā līdz tiem nokļūt,tiek plaši reklamēts pat internetā! Vai Latvijas iedzīvotāju naudas aizplūšana uz Poliju stiprina Latvijas ekonomiku?

  7. Vienāds PVN pienam un alkoholam-tas nav normāli! Pat Anglijā,Īrijā,Kanāriju salās,Indijā,Indonēzijā,Ēģiptē,Dienvidāfrikā,Dienvidkorejā,Brazīlijā,Meksikā,Gibraltārā un Grenlandē pienam ir noteikta 0% PVN likme!

  8. Latvijas lauksaimnieki pat iekšzemes tirgu nespēj konkurēt ar Polijas pārtikas produktiem,kas aplikti ar 3,5 reizes zemāku PVN!

  9. Vienīgais risinājums-PVN samazināšana!

  10. No govīm iegūst pienu ar tauku saturu~4,5% par 0,18EUR iepērk = PIENS
    Tirgo pārstrādātu veikalos pārsvarā ar 2-2,5%tauku saturu par 0,69+EUR = arī PIENS?

  11. Vienīgais atrisinājums irajaunot tirgu ar Krieviju . Tie rakstītie priekšlikumi ir tikai naivuma vērti,kas neko nedos.

    • ne jau krievija visu pienu ieperk to visu panaca eiropa lai latviju un citas valstis iznicinatu razosanu lai var vest savas preces ieksa ar visu kimiju un indet mus

  12. potenciālais pircejs Atbildēt

    Ja par pilnvērtīgu pienu ražotajam maksa 20 centus,bet man par.smuki iepakotu surogātu jāmaksa 70,tad es esmu ar mieru maksat ne vairāk 40,maksajot vairāk jūtos apkrāpts un līdzdalibnieks krāpniecībā.Tieši tādēļ piena produkti ir kļuvuši par kārumu,nevis par ikdienas produktu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+