Mobilā versija
+10.7°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
20. februāris, 2017
Drukāt

Kāpēc jūs nesmaidāt? Ārzemju studenti Latvijā nejūtas gaidīti (36)

Foto no personiskā arhīvaFoto no personiskā arhīva

“Kāpēc viņi nesmaida?”  šādu jautājumu par mums, latviešiem, uzdod gandrīz visi ārvalstu studenti, kuri mācās Latvijā. Galvenais novērojums – latvieši nav draudzīgi un atvērti komunikācijai. Kā studenti iedzīvojas vietā, kur lielākoties nejūtas gaidīti?

Dzīve citā pasaulē

Nav jau noslēpums, ka dzīve citā valstī var būt biedējoša – cita valoda, cita vide, kultūra, jauni cilvēki – ne visi tam ir gatavi. Atceros, ka man bija lieliska iespēja studēt un spēlēt tenisu ASV par velti – un tur studijas maksā ap 40 000 EUR gadā. Toreiz arī trenere teica – lūdzu izmanto iespēju, ne visiem tāda ir! Bet es nobijos no attāluma, kāds mani šķirtu no mājām. Tomēr lielai daļai jauniešu tas nav šķērslis – viņi dodas uz otru pasaules malu, lai iegūtu izglītību, bet, protams, ceļā uz to jāsastopas ar sarežģījumiem.

Dilprīts Singhs ir students no Indijas, kurš mācās RTU. Viņš šeit ir pirmo gadu, bet jau saskāries ar dažādām ikdienišķām problēmām, piemēram, meklējot dzīvesvietu. – Man ir sajūta, ka cilvēki nelabprāt izīrē dzīvokļus ārzemniekiem. Viņu arguments ir – “nekādu studentu”, bet man šķiet, ka tas tomēr ir tādēļ, ka esmu indietis.

Tomēr jaunietis pret Latviju ir ļoti pozitīvi noskaņots, nenožēlo, ka atbrauca un jau domā par mācībām maģistrantūrā.

Dilprīts naudu no vecākiem neprasa, tāpēc ļoti vēlējās atrast darbu, lai pats varētu nopelnīt sev iztiku.

– Tas bija vēl viens grūts uzdevums, jo lielākā daļa darba devēju meklē cilvēku pilnai slodzei, kā arī tādu, kas runā latviski un krieviski. Valodas barjera laikam ir lielākais šķērslis daudziem ārvalstu studentiem. Bet man paveicās un es strādāju “Pakistan kebab” – gatavoju ēdienu.

Students skaidro, ka Indija, saprotams, ir ļoti atšķirīga – tā ir tik liela, cik visa Eiropa kopā, līdz ar to arī kultūras dažādas, laikapstākļi citādi, ēdiens ir ļoti atšķirīgs, bet Dilprītam pret atšķirīgo Latvijā nav nekādu iebildumu:

– Ja godīgi, man šķiet, ka viss ir atkarīgs no tā, kāds tu esi cilvēks. Ja būsi noskaņots pozitīvi, viss būs labi – cilvēki nereti problēmas rada sev paši. Nenoliegšu gan, ka latvieši mēdz būt konservatīvi, nedraudzīgi… Man bija viens incidents, kad Jaungada naktī gāju pa ielu un visiem novēlēju laimīgu Jauno gadu – daudzi pasmaidīja, daži novēlēja to pašu, bet viens puisis sāka mani apsaukāt. Es to visu cenšos pārāk neņemt pie sirds. Ir arī jauki cilvēki, piemēram, Centrāltirgū pārdevēja sāka ar mani draudzīgi pļāpāt, jokot, un, neraugoties uz to, ka viņas angļu valoda nebija lieliska, mēs sapratāmies.

Dils cenšas iemācīties latviešu valodu, kaut vai nedaudz, jo tā viņam šķiet interesanta. Tāpat viņš apmeklē dažādus pasākumus, cenšas iesaistīties mūsu ikdienas dzīvē:

– Būšu atklāts – vēl nezinu neko daudz par jūsu valsts vēsturi, bet es piedalījos lāpu gājienā 18. novembrī – tie ir jūsu svētki, un es vēlējos svinēt kopā ar jums.

Pievienot komentāru

Komentāri (36)

  1. Tas , kas apakšā muļķīgiem smaidiem Atbildēt

    Dažas patiesības par viesstudentiem .
    Tas ir neskaitāmo Latvijas augstskolu bizness . Strauji izsīkst vietējo studentu resursi , taču neviena augstskola nevēlas likvidēties vai apvienoties . Un jo īpaši vadība , kas pieradusi pie desmitos tūkstošos mērāmām algām . Tādēļ arī meklē studentus pasaules otrā galā.
    Augstskolas ir migrācijas sūkņi , jo studenti , ja vien tie nav eiropieši , uz savu dzimteni atpakaļ nedodas. Ja izdodas , tad migrē dziļāk ES .Tādēļ arī studenti no ,,trešajām valstīm,, te ir ieradušies . Nu nav te milzīgs skaits vakantu darbavietu profesijās ,kurās studē ārvalstnieki.
    Un kādēļ lai vietējiem cilvēkiem par to būtu jūsmīgi jāsmaida ?

  2. Vairākas reizes biju Singapūrā un Malaizijā. Tur indieši nigeru vietā. Un vietējie viņus burtiski neieredz.

  3. Indieshi ir vieni no lielaakajiem rasistiem un ljoti kadhkjiiga tauta. Vismaz UK.

  4. Es negribu teikt neko sliktu, bet ja viņi brauktu tikai mācīties… Viņi, tie apbižotie indieši, pakistāņi u.c. tak brauc uz šejieni lai te paliktu. Viņiem mācības īpaši neinteresē, te tiek taisītas dažādas rebes. Vakar pat, kaut kāds Vysakh Jayakumar Reetha un Kishore Kumar Raimol ( mēli var izmežģīt ) Uzņēmumu reģistrā reģistrē savu SIA ” Travancore Business Group Riga “, lai gan apšaubu, vai viņiem uzturēšanās atļauja to pieļauj. Ja tā izsniegta mācībām tad lai mācās un nevis strādā, taisa SIA – MIA lai kačātu naudu no/uz ES, un lai nedara citas lietas. Mūsu ierēdņi vnk ir tik negriboši šos visus pārbaudīt ka pēc pāris gadiem būs arī visas Vysakh Jayakumar Reetha un Kishore Kumar Raimol ģimenes, un šo ģimeņu ģimenes, jo placdarms invāzijai jau būs sagatavots. Ja valsts viņiem ir atļāvusi te uzturēties lai mācīts, tad lai mācās!!! Un viss, un mācības pabeidzot lai brauc atpakaļ. Bet nē – viņiem mērķis Eiropā palikt!

  5. Man nenāk ne prātā uz ielas smaidīt indiešiem, es patiešām nepriecājos viņus te redzēt, viņi mani drīzāk biedē pēc visa tā, kas lasīts par attieksmi pret sievietēm Indijā, nedomāju, ka te viņi sievieti uztver citādi…

  6. Un ko dod neīsts samākslots smaids?

  7. Kāpēc indietis vai bangladešietis nāk uz Latviju studēt? Kas vainas Indijai?

  8. Es uzskatu par pilnīgi normālu ka ikdienas gaitā nesmaida.

    Un vēl vairāk priecē latviešu klusuma mīlestība. Valstīm, kas dzīvo pastā’vigā troksnī un pārapdzīvotībā tas ir zināms kultūršoks.

    Latvieši – jūs esiet lieliski un neaujiet sevi kādam iegalvot, ka jums jāmainās/jāpielāgojas jākļūst tolerantākie/atvērtākiem utt…

    Mūsu valoda, spītība un raksturs ir kā mūris pret kuru triecoties driskās sašķīdušas neviena vien invazīva kultūra.

  9. Man tie, kas visu laiku smaida šķiet tādi pamuļķāki. Var smieties, ja ir jautri, bet smaidīt bez iemesla… dumji.

  10. Indija lielāka par visu Eiropu? Čalītim reāla lielummānija. Indieši šeit ir nepieklājīgi. Gāju ar bērniem pa trotuāru, pretī pāris “studentu”. Viņš tak gatavs man to bērnu zemē notriekt, lai tik nav ceļš jādod, pazaudējot vietu pie meičas sāniem. Nejauki un lecīgi.

  11. Absolūtās muļķības par to, ka latvieši ir nedraudzīgi – reti kur vēl tāda nediskriminējoša un atvērta pret citiem nācija kā latvieši, kas draudzējas ar visiem – arī tiem, kas tiem darījuši pāri – gan vācieši, kas joprojām uzskata sevi par pārākiem, gan krieviem, kuriem ir joprojām tāda pati ne uz ko reālu nebalstīta attieksme par savu pārākumu – nu tā kā peldošiem sūdiem.

    Tā ir pašu ārzemju studentu vaina, kas neinteresējas par kulturālām tradīcijām – ja tāds indietis apmeklētu tautiskās dejas vai kori, tad nebūtu lieku jautājumu kāpēc tev nesmaida meitene uz ielas vai krogā… nezinu ko viņš dara Latvijā, bet man ārzemēs dzīvojot bija laiks apmeklēt lokālos kulturālos pasākumus un gan pats gāju klāt un parunājos gan arī man nāca klāt, tā ka viss ir atkarīgs no paša attieksmes.

    Bez tam – varbūt nevajag absolūti ticēt tam ko apgalvo ārzemju studenti – Indija ir viena no valstīm, kurā cilvēki uzskata ka par velti smaida tikai viltīgi cilvēki – un ja kāds svešinieks smaida, tas nozīmē, ka viņš vēlas kaut ko no tevīm. Bez tam ir jāņem vērā to, ka ārzemju studentiem varbūt ir kaut kāda jaunības putra smadzenēs un liekas, ka viņš ir īpašs un tāpēc svešiem cilvēkiem ir jābūt jaukiem pret viņu… un jāsmaida viņu ieraugot. Pfff

    Man gan ir gadījies sastapt pārsvarā draudzīgus indiešus, tā ka īsti nezinu kas tas par putnu – ja jau esi viens un svešā vidē, tad vajag pielāgoties citiem, nevis gaidīt to, ka kāds pielāgosies tev.

    PS Varētu arī beigt ģenerēt to mītu, ka latvieši nesmaida – citas nācijas arī nemaz tā nesmaida kā amerikāņi. Smaids ir daļa no komunikācijas – ja nav komunikācijas, tad arī prasībai pēc smaida nevajadzētu būt.

    • Un vēl – pilnīgi noteikti ārzemju studentam Latvijā ir jākomunicē latviešu valodā – to zinot nekādām problēmām lai komunicētu ar latviešu studentiem nevajadzētu būt. Tā jebkurā valstī būs problēma, ja nezināsi vietējo valodu, jo angļu valoda neder ikdienas komunikācijai.

  12. Katrai tautai ir sava mentalitāte, savas tradīcijas un uzvedība. Kāpēc man būtu ārzemnieka priekšā jāsāk tā uzvesties tā, kā es ikdienā to nekad nedaru ? Pierodiet, ka latvieši uzvedas citādi, kā jūs vēlētos un viss. Iegūstiet latvieša uzticību – viņš atklās savu īsto seju, bet priekš tā būs vajadzīgs laiks, kamēr viņš jūs iepazīs.

  13. Es labprāt LA šo to paskaidrotu par ārvlastu studentu integrēšanu. Tā kā esmu saskarē ar šo jautājumu ikdienā tad ne jau Latvijas iedzīvotāji ir pie vainas, bet gan studentu neintegrēšana vidē.
    Jūs palūdzāt RSU komunikācijas cilvēku izteikties, kas saskarās ar studentiem tikai lekcijās iespējams?. ESN orientējas uz ERASMSU + studentiem, lūgums nejaukt ar pilna laika studentu integrēšanu! Vai kāds uzdeva jautājumu, cik daudz dara katra augstskola, lai integrētu studentus konkrētajā vidē vispirms un atrast viņam savu vietu starp latviešu studentiem??? Ir papētīts, kas tiek lietas labā darīts? Cik daudz tiek skaidrots par Latviju,mūsu kultūru, paražā, latviešu atturīgumu un taml.??? Varu garantēt atbilde ir “Nē un necik”
    Vajadzētu šo rakstu turpināt ar zinošu cilvēku viedokli, nevis netieši apsūdzēt latviešu par viņu būtību un ar virsrakstu celt neslavu mums pašiem!!! Kur pazudusi mediju profesionalitāte?

  14. Tie studenti ir izdevīgi tikai dažiem biznesmeņiem, citiem viņi tikai sadārdzina dzīvi.
    Bet Pakistānas kebabā melnie biedēja meitenes, nostājās durvīm priekšā un raustīja aiz drēbēm. Pārdevēji smējās kā kutināti, forša izklaide.

  15. Es par tiem datiem, cipariem. Parasti ir korekti norādīt informācijas avotu. Te tādu neredzu. LA, kur ņēmāt? Vai varu ticēt?

  16. kāpēc MAN jāgaida un jāsmaida ?
    Lai viņi brauc un studē ! Mani redzēt viņiem nav obligāti !

  17. Centrāltirgus, kur, lai tikai pārdotu ko, ir gatavi pliki dancot,
    kā visur pasaulē, jau nu nav tā īstā vieta tautas iepazīšanai.

  18. Skumji, ka birokrātene lūr uz ārvalstu studentiem kā uz
    palicējiem Latvijā… Jāstudē, nevis jāsaprecās ar vietējiem !

  19. pieklājības izpausmes ir atkarīgas no attiecīgās “kastas”
    attiecīgajā valstī(zemē).
    Jo augstāka “kasta”, jo formālāka un uzspēlētāka ir
    pieklājība. Nevajag pārāk sajūsmināties !

  20. “komunikācija” pareizi latviešu valodā ir “kopošanās”
    nevis čalošana…

  21. Raksts tendenciozs. Studenti šodien runā angliski tekoši, valodas barjera ir izdomājums. Par studentiem no Indijas radās šaubas – Indijā uz ielas nevienam nav smaids līdz ausīm, Eiropā varbūt. Der padomāt, ko raksta vai publicē pēc gadiem 10.

  22. migrantu spiedēji didās.. Atbildēt

    Loti labi! Lai arī neliela, bet tomēr aizsardzība.
    Protams, varai, kura akli klausa masu imigrācijas afēras un caurstaigājamās vārtrūmes stila bīdītājiem, par to tik pastiprināti uztraucas, ka sarakstijuši pat rakstu uz veselām 7 sadaļam.
    ____
    Neatceros kad pēdējo reizi būtu bijis kāds raksts par mūsu cilvēku smaidu vai nesmaidu un ērtu ikdienu un priekšnoteikumiem vai šķeršļiem priecīgai noskaņai..
    Jūs stādaties priekšā, kā esat apnikuši ar savām imigrācijas reklamām, vaine.l… diomāju, ka tīri labi to saprotat.
    Nu kaitineit kaitiniet tautu…

    • migrantu spiedēji didās.. Atbildēt

      Protams daži indiešu studenti mums neko nenodarīs.
      Bet rau, tas nav tik nevainīgi. Viens libanis pabeidza LMA un tagad jau parlamentā kūrē liberāļu politiku ar masu imigrācijas unpārējo.
      Bez tam uzkrītoši ir jūtama pro migracijas varas laikā saspringta rūpe par iebraucēju labsajūtu. Tieši izteikti selektīvi par iebraucēju.
      Piem. pirms neilga laika bij vesels raksts ka kāds ārzemnieks autoostā neesot labi apkalpots.
      Autoostā ir bardaks uz ārprātīgs serviss bijis visu tās pastāvēšanas laiku.
      KAUT JEL VIENS būtu šos 25 gadus padomājis, kā apkalpo vietējo sirmmāmiņu no Cesvaines. Kaut jel viens..
      Viņus SATRAUC lai šeit būtu iespējami gludi apstākļi lielākai imigrācijai, un to tad skata no dažādiem aspektiem. ta studenti.. ta vienkārsi ārzemnieki… Un par to cep lielus rakstus augšā.
      Mahinatori..! Kuri grib izpostit tautu ar masu imigraciju. Kaut viņus izdotos atzīst. No mūsu miesas.

  23. Latvieši vēl nav atkopušies Atbildēt

    No 50 gadu brutalizējošas okupācijas. Paldies tev par to, nolādētais lielais brāl!

    • del viniem cenas iet augsa.It seviski dzivoklu.Ar laiku neveseliga konkurence darba tirgu.Visu izdomas lai tikaj vietejiem nemaksatu

  24. Esmu studējis Portugālē. Man patiešām jāpiekrīt, ka Latvijā cilvēki uz ielas mēdz būt arī nelaipni.
    Portugālē cilvēki prot pasmaidīt, pateikt labdien, paldies un atvainojos nesalīdzināmi labāk.

  25. Daudzi zina Latviešu strēlniekus.
    Vai kads zina Latviešu smaidītājus?
    Latviešu strēlnieki nesmaida.

  26. Es pati reiz macijos RSU. Universitate forsa, man patika. Kad macijos, tad sanaca ta, ka sadraudzejos ar arvalstu studentiem, kamer ar latviesiem draudziba ta ari neveidojas. Un ta visus gadus sanaca, ka labas attiecibas bija ar lietuviesiem, vaciesiem, franciem un tada gara. Ta ari nesapratu, kas mani par vainu. Rezultata jau vairakus gadus ka dzivoju arvalstis. Man no Latvijas dzimusai ka latvietei bija gruti iedereties Latvijas vide ,lai ari starp arzemniekiem jutos krietni labak un vinji pienjema mani ka savejo. Mistika.

    • Eviņ, katra zeme ir kādai tautai mājas. Izņemot tās zemes, kur migranti jau ir iznicinājusi tautas.
      Naudasmaisi iestāsta vienkārši itkā visur būtu caurstaigājamās sētas. Bet nevienai tautai jau nepatīk pie sevis caurstaigājamā vārtrūme.
      Tāpēc, ka imperiālistiskas noslieces ir cilvēkiem ar daudz naudu tāpēc taisa tādu sistēmu lai tautas izsķaidītu un labāk varētu pārvaldīt.
      Bet kultūra nāk no tautām, mentalitāte veidojas attiecīgā klimata un apstākļu ietekmē gadu tūkstošos no attiecīgai tautai, un tās ir brīnišķīgas unikālas cilvēces bagatības – tautas un to kultūras vērtības, kuras būtu jāsaglabā. Jānotur pret naudas varu un imperiālismu.

  27. Par to dzīves vietu atrašanu: piem. Londonā gandrīz ik katra mācību iestāde rīko izīrētājiem konkursus, tos pārbauda, tad apstiprina, ka tur labi, tad brīvās vietas izliktas uz ziņojuma dēļa un studentam atliek tikai izvēlēties. Parast nauda par vienu nedēļu gan jāiemaksā avansā. Bet izvēle ir: ar brokastīm, brokastīm un vakariņām, bez nekā arī var. Kā likums, vismaz viena istaba studentam++ pēc vēlēšanās.
    Mums tā vēl nav? Tad tiešām bēdīgāk…

    • Nasabēdāj,mums reti kuram ir tik daudz brīvas platības,lai varētu izmitināt studentus.
      Vēl jāpaiet daudz gadiem,lai Latvija nostātos uz kājām.

Ludzā diennakts laikā likvidē trīs marihuānas audzētavasLikumsargi Ludzā diennakts laikā likvidējuši trīs marihuānas audzētavas, portāls LA.lv uzzināja Valsts policijā (VP).
Draugiem Facebook Twitter Google+