AS “Cesvaines piens” valdes locekle Dzintra Simsone Alpu siera glabātavā. Alpu siers gatavojas vairākus mēnešus. Ik dienu ir jāgroza vairāki tūkstoši astoņus kilogramus smagie siera gabali, kas nodrošina “Maasdamer” tipa sieriem raksturīgo regulāro acu (caurumu) veidošanos.
AS “Cesvaines piens” valdes locekle Dzintra Simsone Alpu siera glabātavā. Alpu siers gatavojas vairākus mēnešus. Ik dienu ir jāgroza vairāki tūkstoši astoņus kilogramus smagie siera gabali, kas nodrošina “Maasdamer” tipa sieriem raksturīgo regulāro acu (caurumu) veidošanos.
Foto – Karīna Miezāja

“Cesvaines piena” ieroči konkurences cīņā – kvalitāte, prasmes un darba mīlestība 0

Sešdesmit septiņiem akcionāriem piederošais pēc pārstrādātā piena daudzuma piektais lielākais Latvijas piena produktu ražošanas uzņēmums AS “Cesvaines piens” līdz šim savu izaugsmi balstījis uz vietējo pircēju. Pretēji jaudas ziņā lielāku nozares uzņēmumu paustajam, ka labu piena iepirkuma cenu un zemas piena produktu cenas var saglabāt ar veiksmīgu darbību eksporta tirgos, cesvainieši pierādījuši pretējo, citās valstīs pārdodot vien pavisam nelielu siera daudzumu. AS “Cesvaines piens” šajā ziņā pārsteidz ar eksporta galamērķi – tā ir siera lielvalsts Francija, kur pārdod sieru “Mimolette”. Par veikumu pēdējos gados stāsta uzņēmuma valdes locekle un akcionāre Dzintra Simsone.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

– Ar ko “Cesvaines piena” produkti atšķiras no citiem produktiem?


Dz. Simsone: – Mēs ražojam ļoti dabiskus produktus, nevienam nepievienojam papildu vielas. Ar to lepojamies. Mūsu, jāuzsver, izcilie piena piegādātāji nodrošina augstu piena kvalitāti. Atrodamies Vidzemē, kur ir laba lopbarība. Vienīgie Latvijā ražojam “Maasdamer” tipa Alpu sieru un arī puscietos sierus “Cesvaines 2”, “Cesvaines 4” un “Cesvaines 6” (ar divu, četru un sešu mēnešu gatavināšanas laiku. – Red.). Mums darbojas četri profesionāli siera meistari – Valentīna Pikuma, Raimonds Līcītis, Ruslans Koroļčuks, Mārīte Zadorožnaja. Mūsu darbības balsts ir šo meistaru prasmes un kvalitatīvs piens, darba mīlestība un mīlestība pret sieru, kas ir dzīvs produkts. Ja sieru nemīl, tas neizdodas. Es arī jaunajiem darbiniekiem mācu, kā jāmīl katls un siera vanna. Nedrīkst darbā ierasties sliktā garastāvoklī. Vēl – mūsu produktu augsto kvalitāti nodrošina lielais roku darba īpatsvars. Ar rokām sieru arī vasko, klāj pārklājumu. Uzskatām, ka siera ražošanā ar rokām ražots siers dod priekšrocības konkurences cīņā. Arī suliņu koncentrāta ražošana no siera sūkalām ļāva ieviest bezatlikumu tehnoloģiju, gatavo produktu eksportēt un gūt priekšrocības konkurences cīņā.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Kas “Cesvaines pienam” piegādā vissvarīgāko izejvielu – pienu?


– Mums pavisam ir 33 piena piegādātāji. Pienu vācam paši, vairāki piegādātāji to ved paši. Piegādātāju loks ir stabils. Visa piena izejviela ir ražota Vid­zemē. Ik dienu pārstrādājam aptuveni 80 tonnas augstas kvalitātes piena. No tā ražojam 13 siera šķirnes, biezpienu, mājas sieru “Ciba”, krējumu un sviestu. Cenšamies atbalstīt mūsu piena piegādātājus, rīkojam ar viņiem kopīgus pasākumus un motivējam labākos sadarbības partnerus. Vienmēr savus sadarbības partnerus uzklausām, tāpēc nekad problēmsituācijas nav izveidojušās.

Mūsu ražotājiem maksātā piena iepirkuma cena ir aptuveni tāda pati kā vidēji valstī. Maksājām par pienu ik dekādi, patlaban norēķināmies par 30 dienām, kas saistīts ar produktu pārdošanas grūtībām.

– “Latvijas Avīzē” nesen stāstījām par vairāku Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu rīcību, izmantojot citās valstīs ražotā lētā vājpiena koncentrātu kā izejvielu vairāku piena produktu ražošanai. Kā “Cesvaines piens” vērtē šādu rīcību?


– Neesam iecerējuši tā rīkoties. Produkts būtu lētāks, tomēr tam nebūtu tik augsta kvalitāte. Dabisks produkts ir dabisks produkts, tāpēc tas arī maksā dārgāk.

– Jau daudzus gadus runā par piensaimniecības nozares uzņēmumu konsolidāciju. Cik svarīga tā ir nozarei?


– Vienlaikus visi piena produktu ražotāji cīnās par pienu. Ziemā un rudenī visiem ražotājiem jaudu noslodzei piena nepietiek. Katram uzņēmumam ir sava produktu niša. Arī siers katram ražotājam izdodas atšķirīgs. To nosaka vietējie dabas apstākļi, lopbarība un citi nosacījumi. Ikviens piena pārstrādātājs vēlas tirgū pārdot savus produktus. Pārstrādes uzņēmumiem ir arī savi pircēji. Jā, viena daļa pircēju pērk vien cenu akcijas produktus, bet daļa pircēju tomēr meklē konkrētā ražotāja izstrādājumus. Patlaban neredzu konsolidācijas nepieciešamību.

Reklāma
Reklāma

– Kādi nosacījumi ir vajadzīgi Latvijas piena produktu ražošanas nozares izaugsmei?


– Ir jāražo nišas produkti. Mēs, piemēram, vienīgie kopš aizvadītā gada Latvijā ražojam Alpu sieru, kā recepti paši arī izveidojām. Latvijā nedrīkstam orientēties tikai uz industriālo produktu ražošanu.

Veiksmes formula



Sākums


Cesvaines pienotava dibināta 1921. gadā, sākotnēji ražoja sviestu un Bakšteina sieru.

Izaugsme


1997. gadā izveidota akciju sabiedrību “Cesvaines piens”. 2009. gadā īstenots iekārtu un cehu modernizācijas projekts ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējuma atbalstu, ieguldot projektā gandrīz 800 000 latu.

Patlaban “Cesvaines piens” gatavo trīs tipu: “Gouda”, “Maasdamer” un “Tilsiter” sierus un sviestu, krējumu, mājas sieru “CIBA” un biezpienu. Kopš 2009. gada AS “Cesvaines piens” produktus iepako AS “Siera nams”, kas veic produkcijas loģistiku.

Uzņēmumā strādā 110 darbinieki, pērn salīdzinājumā ar 2012. gadu palielinājies apgrozījums par 8%, pēdējos gados darbojas ar peļņu.

Nākotne


Attīstīs siera ražošanu, veidos jaunas siera šķirnes.

Jaunas siera glabātavas būvniecība.

Eksporta tirgu meklēšana.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.