Kultūra
Teātris un kino

Sieviešu stāstu uzvaras gājiens TV? Sanita Grīna vērtē jaunos seriālus0


Kadrs no britu un amerikāņu kopražojuma seriāla “Katrīna Lielā”.
Kadrs no britu un amerikāņu kopražojuma seriāla “Katrīna Lielā”.
Publicitātes foto

HBO un “Sky Atlantic” miniseriāla “Katrīna Lielā” pirmizrāde 3. oktobrī (Latvijā seriāls skatāms platformā “Shortcut”) rosina ielūkoties jaunākajā TV seriālu piedāvājumā un konstatēt intriģējošu tendenci – daudzi no pēdējā laikā atzinību guvušajiem TV produktiem ir “sieviešu stāsti”.

Rakstot “sieviešu stāsti”, nedomāju darbus, kas būtu interesanti tikai skatītājām (kaut gan 50% no populācijas uzskatīt par nišas auditoriju arī šķiet visai savādi), bet gan tādus, kuru galvenās varones un/vai autores ir sievietes.

Šai īsajā rakstā neņemšos atbildēt, vai mūsdienu multiplatformu vide tik tiešām ir pavērusi vairāk iespēju talantīgām kino veidotājām un dažādākiem stāstiem, darot TV un kino jomu vienlīdzīgāku un skatītājiem piedāvājot bagātīgāku izklaides klāstu, vai arī šī tendence ir tikai ilūzija – to objektīvi novērtēt varēs tikai ar laika distanci. Šis būs ieskats tikai dažos no jaunākajiem un saistošākajiem TV miniseriāliem, ar ko piepildīt garos rudens vakarus.

Ar skatu vēsturē

“Katrīna Lielā” (“Catherine The Great”), britu un amerikāņu kopražojums ar granddāmu Helēnu Mirenu titullomā, ir grezna četru sēriju kostīmdrāma, kas daļēji filmēta tepat Latvijā, Rundāles pilī. Tās fokusā ir Krievijas imperatores valdīšanas otrā puse un Katrīnas kaislīgās attiecības ar kņazu Grigoriju Potjomkinu.

Seriāls ir saņēmis neviennozīmīgas atsauksmes, galvenokārt tiekot kritizēts par neveiklu, vienmuļu scenāriju,

kaut gan daži no skatītājiem ir sašutuši arī par aktrises izvēli, uzskatot, ka 74 gadus vecā Helēna Mirena ir par vecu Katrīnas lomai, jo imperatore mira 1796. gadā 67 gadu vecumā (acīmredzot pat oskarotas aktrises reti kad ir “pareizajā” vecumā).

Profesionālos TV kritiķus šis fakts gan nav samulsinājis, un līdztekus seriāla žilbinošajai scenogrāfijai, kostīmiem un sulīgajai vizualitātei slavēts tiek arī aktrises harismātiskais tēlojums 18. gs. dzelzs lēdijas lomā.

Ja ar vienu kostīmdrāmu apetīte netiek remdēta, tad lieliski uzburtu laikmeta garu var izbaudīt arī jau aprīlī pirmizrādītajā BBC un HBO drāmā “Džentlmenis Džeks” (“Gentleman Jack”), kas balstīta 19. gs. sākumā dzīvojušās angļu zemes īpašnieces Annas Listeras dienasgrāmatās. Brīnumainā kārtā līdz mūsdienām saglabājušās dienasgrāmatas detalizēti apraksta to autores ikdienu, daudzos ceļojumus un seksuālās dēkas ar sievietēm.

“Džentlmenis Džeks” ir iesauka, ko Listera ieguva vīrišķīgās uzvedības un ģērbšanās stila dēļ,

bet savas neslēptās romantiskās orientācijas dēļ viņa bieži dēvēta par “pirmo moderno lesbieti”. Seriāla autore Sallija Vainraita par Listeri vēlējusies uzņemt filmu 20 gadus; seriāla panākumi – BBC jau ir pasūtījis otro sezonu – apstiprina viņas pārliecību par to, ka Listeras neparastā dzīve, kurā ar azartu iejūtas aktrise Suranna Džonsa, ir arī mūsdienās interesants stāsts.

Dokumentālās drāmas

Vēršot skatu uz mūsdienām un pāri Atlantijas okeānam, divi no pēdējā laika visaugstāk novērtētajiem un patiesos notikumos balstītajiem “Netflix” miniseriāliem ne tikai atmasko un apsūdz ASV kriminālo sistēmu, bet ir arī sieviešu veidoti.

“Neticami” (“Unbelievable”) ir stāsts par kādas neizmeklētas izvarošanas lietas sekām uz individuālo un kopienas dzīvi.

Pusaudze Marija, kas uzaugusi bērnunamos un audžuģimenēs, pakļaujoties policijas spiedienam, atsauc savu iesniegumu par izvarošanu. Viņas varmāka turpina sērijveida izvarošanas, kamēr pēc vairākiem gadiem divas dažādos pilsētas iecirkņos strādājošas policistes ievēro līdzības starp vairākām šķietami nesaistītām lietām un viņu notver.

Seriāla scenārija autore ir Suzena Granta (par scenāriju filmai “Erina Brokoviča” nominēta “Oskaram”) un viena no režisorēm – Lisa Holodenko (viņas 2010. gada filma “Bērniem viss kārtībā” saņēmusi divus “Zelta globusus” un nominēta četriem “Oskariem”).

Savukārt Eivas Duvernijas miniseriāls “Kad viņi mūs ieraudzīs” (“When They See Us”) ir meistarīgi režisēts un emocionāli satricinošs vēstījums par tā saukto “Centrālparka skrējējas” lietu: 1989. gada aprīlī Ņujorkas Centrālparkā tika atrasta brutāli piekauta un izvarota sieviete. Par šī nozieguma izdarīšanu tika apsūdzēti un, par spīti pārliecinošu pierādījumu trūkumam, notiesāti pieci melnādaini pusaudži. Tikai 2002. gadā neticamas nejaušības rezultātā tika noskaidrots īstais vainīgais. “Kad viņi mūs ieraudzīs” četrās daļās detalizēti atklāj nepatiesās apsūdzības mehānismu un tā sekas. Seriāls, ko tā pirmā mēneša laikā “Netflix” platformā noskatījās vairāk nekā 23 miljoni skatītāju, tika nominēts 16 “Emmy” balvām, taču saņēma tikai divas – aktieris Džarels Džeroms ieguva balvu kā labākais vīrieša lomas atveidotājs TV filmā vai miniseriālā, bet otru statueti saņēma tā aktieru atlases komanda.

Sievietes prot jokot!

Runājot par šī gada “Emmy” balvu laureātiem, nevar nepieminēt britu komiķi un aktrisi Fēbi Voleru-Bridžu, kuras seriāls “Šmule” (“Fleabag”, BBC un “Amazon Prime”) saņēma veselas sešas balvas – tostarp kā labākais komēdijseriāls un par labāko komēdijseriāla scenāriju, kuru sarakstījusi pati Volera-Bridža.

Viņa seriālā arī atveido titullomu – jaunu sievieti, kas meklē mīlestību modernajā pasaulē – un komentē savas dēkas un neveiksmes manierē, kas liek locīties smieklos. Voleras-Bridžas oriģinālais stils un nepārspējamā humora izjūta jau nākamā gada pavasarī būs novērtējama arī jaunajā Džeimsa Bonda sāgas filmā “Nav laika mirt” – viņa ir viena no filmas scenāristiem.

Par to, ka “sieviešu stāsti” šobrīd dažādu iemeslu un motivāciju dēļ ir pieprasīti, liecina arī topošo seriālu saraksti – pāršķirstot HBO, “Amazon Prime”, “Hulu” un platformu sarakstus,

nu jau gandrīz katra otrā gaidāmā oriģinālā scenārija anotācija vēsta, ka “seriāla centrā būs jauna/drosmīga/neparasta/liktenīga/utt. sieviete”.

Jādomā, ka vismaz daļa no šiem seriāliem rādīs šīs varones kā pilnvērtīgas personības, nevis tikai cenšas uztvert modes vilni.

Saistītie raksti

Arī Latvijā tikmēr straumēšanas platformas sāk iemēģināt roku oriģinālā satura veidošanā – tā tapis LMT viedtelevīzijas seriāls “Tur”, kuru gan vēl neesmu paspējusi noskatīties, taču pēc pieejamajiem reklāmas un informatīvajiem materiāliem rodas iespaids, ka šī seriāla veidotāji gan centušies ķert “sieviešu stāstu” popularitātes vilni.

Seriāla galvenā varone ir “ģeniālā programmētāja Gundega” –, taču tas viņus pametis seklumā. Ņemot vērā, ka Latvijā netrūkst ne tikai lielisku aktrišu, bet arī talantīgu režisoru sieviešu, cerams, ka nākotnē ar straumēšanas platformu atbalstu arī pie mums viņām radīsies iespēja pavēstīt savus stāstus – smieklīgus, nopietnus, patiesus.

LA.lv