Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. marts, 2012
Drukāt

Sievietēm vairāk jābūt uzņēmumu vadībā 


sievietes_leta

Pēdējos gadu desmitos Eiropa ir daudz sasniegusi sieviešu nodarbinātības ziņā. Sieviešu nodarbinātības līmenis ir 62% (pirms 15 gadiem bija 55%). Sievietes arī guvušas ievērojamus panākumus izglītībā – viņas ir 60% no augstskolu beidzējiem. Šos panākumus veicinājuši arī Eiropas Savienības (ES) tiesību akti un finansiālais atbalsts.


 

Tomēr sasniegto pavada viens būtisks trūkums – uzņēmumu visaugstākajā līmenī sieviešu ir maz. Daudzas sievietes ar atbilstošu kvalifikāciju nespēj izlauzties caur neredzamo sienu, kāpjot augstāk uzņēmuma hierarhijā.

Fakti ir daiļrunīgi. Eiropas visaugstākā līmeņa uzņēmumos tikai viena no septiņiem valdes locekļiem (13,7%) un viena no 30 valdes priekšsēdētājiem (3,2%) ir sieviete.

Pēdējos gados stāvoklis ir nedaudz uzlabojies. Laikā no 2010. gada oktobra līdz 2012. gada janvārim dzimumu līdzsvars Eiropas uzņēmumu valdēs ir izlīdzinājies par 1,9 procentpunktiem. Tomēr aptuveni puse no šā pieauguma visā ES bijusi Francijā, kur 2011. gadā ieviesa likumu par kvotām dzimumu līdzsvaram uzņēmumu valdēs. Taču kopumā pārmaiņas notiek ļoti lēni un negribīgi. Piemēram, sieviešu skaits lielu uzņēmumu valdes priekšgalā ir sarucis no 3,2% 2010. gadā līdz 2,4% šogad. Ja attīstība turpināsies tādā pašā tempā kā pēdējos gados, paies vēl 40 gadi, līdz sasniegsim daudzmaz optimālu dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs.

 

Latvijā stāvoklis ir labāks – sieviešu īpatsvars valdes locekļu vidū ir 25,9%, otrais augstākais ES. Šajos ekonomiski grūtajos laikos, kad dubultsitienu darba tirgum rada iedzīvotāju novecošana un kvalificētu speciālistu trūkums, ir vēl svarīgāk izmantot ikviena prasmes. Ir četri svarīgi iemesli, lai palīdzētu sievietēm beidzot sagraut neredzamo sienu uzņēmumu valdēs.

 

Pirmais ir ekonomika. Jo vairāk sieviešu ienāks darba tirgū, jo konkurētspējīgāka kļūs Eiropa. Sieviešu īpatsvara palielināšana nodarbinātībā arī palīdzēs sasniegt ES mērķi par pieaugušo nodarbinātības līmeņa palielināšanu līdz 75%. Valdības ir atbildīgas par to, lai uzlabotos un būtu vieglāk panākams līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi un cilvēki varētu apvienot ģimenes dzīvi un karjeru.

Otrs jautājums ir par sieviešu aktīvāku iesaistīšanu uzņēmumu valdēs. Arvien vairāk pētījumu atklāj saikni starp sieviešu skaitu augstākajos vadošajos amatos un uzņēmumu finanšu rezultātiem. Piemēram, “McKinsey” ziņojumā konstatēts, ka uzņēmumiem, kuros ir labs dzimumu līdzsvars, pamatdarbības peļņa ir par 56% lielāka nekā tiem uzņēmumiem, kuru vadošajos amatos ir tikai vīrieši. “Ernst & Young” pētīja 290 lielākos biržā kotētos uzņēmumus. Viņi konstatēja, ka tie uzņēmumi, kuru valdē bija vismaz viena sieviete, pelnīja ievērojami vairāk nekā tie, kuru valdē nebija sieviešu.

Trešais iemesls ir tas, ka ES dalībvalstis sākušas rīkoties, ieviešot juridiski saistošas kvotas uzņēmumu valdēm. Pirmās šajā ziņā ir Beļģija, Francija, Itālija, Nīderlande un Spānija. Dānija, Somija, Grieķija, Austrija un Slovēnija ir pieņēmušas noteikumus par dzimumu līdzsvaru valstij piederošo uzņēmumu valdēs. Šie dažādie kvotu noteikumi ir jauni, un tas var radīt grūtības uzņēmumiem, kas darbojas vairākās ES valstīs. Piemēram, uzņēmumiem var būt jāievēro dažādi nacionālie kvotu likumi, ja tie vēlas piedalīties konkursos par publisku būvdarbu līgumu piešķiršanu.

Ceturtais iemesls ir tas, ka eiropieši atbalsta dzimumu līdzsvara izlīdzināšanu. Nesenā Eiropas mēroga sabiedriskās domas aptaujā 88% cilvēku atbildēja, ka sievietēm būtu jābūt vienādi pārstāvētām uzņēmumu visaugstākā līmeņa amatos, ja kompetences līmenis ir līdzvērtīgs. Latvijā šo viedokli atbalstīja 87% respondentu.

Kurp dosimies tālāk? Pirms gada Eiropas Komisija (EK), Eiropas Parlaments (EP) un vairāku dalībvalstu ministri uzdeva biržā kotētiem uzņēmumiem ES brīvprātīgi uzlabot dzimumu līdzsvaru. Izpilddirektorus lūdza parakstīt apņemšanos, lai līdz 2015. gadam brīvprātīgi palielinātu sieviešu īpatsvaru uzņēmumu valdēs līdz 30% un līdz 2020. gadam – līdz 40%. Taču pašlaik tikai 24 uzņēmumi Eiropā ir apņēmušies to paveikt.

 

Tāpēc EK ir sākusi sabiedrisko apspriešanu ar mērķi noteikt iespējamo rīcību ES līmenī, lai risinātu dzimumu nelīdzsvarotību Eiropas uzņēmumu valdēs. Vai varam arī turpmāk paļauties uz to, ka jautājums noregulēsies pats? Vai mums ir nepieciešami kvotu noteikumi, kādi ieviesti vairākās ES valstīs?

 

Vai varbūt mums nepieciešama koordinēta un pat saskaņota rīcība ES līmenī? Vai kvotas nepieciešamas visiem uzņēmumiem vai arī vajadzētu sākt ar lielākajiem?

Sagraut neredzamo sienu, kas kavē sieviešu nonākšanu uzņēmumu valdēs, ir kopīgi paveicams uzdevums Eiropas ekonomikas labā. Mēs vairs nevaram atļauties izniekot sieviešu talantu. Tas, ka pastāvīgi neesam iedrošinājuši sievietes un devuši viņām iespējas pilnībā realizēt savu potenciālu, mums ir dārgi maksājis. Šajos grūtajos laikos likmes ir pārāk augstas, lai turpinātu dzīvot kā līdz šim.

 

Sievietes un vīrieši 
uzņēmējdarbības vadībā (%)

 

 

 

 

 

 

 


Sievietes Vīrieši
ES 27 33 67
Latvija 36 64

 

 

 

 

 

 

 

Avots: Eurostat (2010)

 

 

Sieviešu un vīriešu 
darba samaksas atšķirības 
2010. gadā

Valsts Atšķirība(%)
ES27 16,4
Igaunija 27,6
Austrija 25,5
Čehija 25,5
Vācija 23,3
Grieķija 24
Kipra 21
Slovākija 20,7
Lielbritānija 19,5
Somija 19,4
Nīderlande 18,5
Latvija 17,6
Ungārija 17,6
Spānija 16,7
Francija 16
Dānija 16
Zviedrija 15,8
Bulgārija 15,7
Lietuva 14,6
Portugāle 12,8
Īrija 12,6
Rumānija 12,5
Luksemburga 12
Beļģija 8,8
Malta 6,1
Itālija 5,5
Slovēnija 4,4
Polija 1,9

Avots: Eurostat

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+