Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
22. decembris, 2015
Drukāt

Sievietes – kā Aspazija, vīrieši – kā Rainis? Saruna ar psihoterapeitu Viesturu Rudzīti (23)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs
Radošā vizītkarte

VIESTURS RUDZĪTIS (1960)

Strādājis vispirms Elejas zonālajā slimnīcā, pēc tam Straupes Republikāniskajā narkoloģiskajā slimnīcā par galveno ārstu.

Pabeidzis psihoterapijas apmācību Sistēmiskajā ģimenes terapijā un Psihodrāmā, sociometrijā un grupu psihoterapijā.

Septiņu grāmatu autors, pirmā – "Bendes meitiņa un viņas tēvs" – vairākkārt pārizdota.

Pētot Aspazijas dzimtas koku, sadarbojas ar Ūziņu bibliotēkas vadītāju Gunitu Kulmani, dzimtaskoku veidotājiem Rūtu Kirikovu un Normundu Tiltiņu, kā arī Zaļenieku draudzes arhivāri Aritu Liepiņu, kas savulaik palīdzējusi arī Saulcerītei Viesei. Pēdējā laikā projektam pievienojusies Dace Alsberga.

Pētījuma apkopojums - http://www.viestursrudzitis.lv/publikacija/ziedet-ne-mirt/ un http://www.viestursrudzitis.lv/publikacija/veca-budnieka-gals/

Viesturs Rudzītis vienmēr bijis pretrunīga personība un pēc publikācijas pērn savā blogā (“Vai ir izgudrots kaut kas labāks par vardarbību?”, 30.11. 2014.) ieguvis pagalam skandalozu slavu līdz pat izslēgšanai no Latvijas Psihoterapeitu biedrības. Neesmu ne psihoterapeite, ne antropoloģe, tādēļ nevaru izlemt, vai tas, kas personīgi man Rudzīša rakstos šķiet antizinātniskas blēņas, tādas ir, vai arī, kā sarunā uzsver autors, tiešām izmantojamas, lai provocētu domāšanu. Taču, savukārt būdama – ja arī ne aktīvi praktizējoša – literatūrzinātniece, zinu, ka ir gan kāda ar psihoterapiju visai pakārtoti saistīta joma, kura var daudz iegūt no Viestura Rudzīša iniciēta un domubiedru grupas (skat. uzziņu) kopīgi īstenota pētniecības projekta, kas rezultējies vairākos rakstos, šā gada pavasarī – grāmatā “Meita un māte. Aspazija, jaunās nācijas dibinātāja” un Aspazijas dzimtaskokā, kas tiek pastāvīgi papildināts un precizēts. Mūsu saruna – par Aspaziju un Raini un to, kā latviešu nācija aizvirzījās prom no Eiropas civilizācijas. Matriarhāta dzīles, kurās, jāatzīst, sarunā palaikam iekritām, atstāju ārpus raksta.

– Savai grāmatai esat devis apakšvirsrakstu “Aspazija, jaunās nācijas dibinātāja”. Diezin vai var teikt, ka Aspazija dibināja latviešu nāciju, varbūt pareizāk būtu lietot apzīmējumu “izteicēja”…

V. Rudzītis: – Es domāju dibinātāju garīgas vadības, intelektuālā nozīmē. Ar jauno nāciju saprotu latviešu un līvu pēcnācējus kā apakšslāni un lielkrievus kā augšslāni. Tā sāka veidoties jau kā Ziemeļu kara iznākums, bet kulminēja ar rusifikācijas procesu 19. gs. beigās un ap 1905. gadu. Vecā nācija ar vācbaltiem kā augšslāni beidza pastāvēt 1939. gadā līdz ar vācbaltu tā saukto repatriāciju.

– Un ko tad Aspazija ir ielikusi nācijas šūpulī?

– Feministisko ideju ģimenē un politikā, kas faktiski ir matriarhālās pasaules restitūcija. Māte (Latvija) nostājas starp Tēvu (baltvācieši, lielkrievi) un Dēlu (latvieši, līvi), kas izveido nesamierināmas cīņas pozīcijas.

– Feminisms jūsu izpratnē nav labs.

– Šajā pasaulē nekas nav tikai labs vai slikts. Aspazija meklē, kas ir sieviete ārpus ģimenes. Te nu jāsaka: meitas allaž piepilda to sadaļu, ko nepiepilda viņu mātes. Saprotams, ja Aspazija redz māti, kas ir saimniecības centrs, tad viņai gribas darīt kaut ko ārpus tā, izpētīt, kas esmu “es” ārpus ģimenes. Jautājums gan – cik no Aspazijas feminisma ir “par sievietēm” (Mātēm) un cik – “pret vīriešiem” (Tēviem). No šā viedokļa Aspazijas mūžs – cik tas ir individuāls, cik arhetipisks – ir ļoti vērtīgs. Tikai jautājums, cik mēs to visu varam saskatīt.

– Šķiet, ka modernās dramaturģiskās versijas par Aspaziju un Raini šajā gadsimtā atklāj to pārlaicīgo, kas ir Aspazijas un Raiņa iepazīšanās stāstā – kaut vai tas, kā reizēm savu radošo potenciālu saskatām tikai tad, kad tam dod impulsu no malas.

– Man liekas, Raiņa un Aspazijas attiecībās vadošais musturs ir Māte un Dēls, kur Aspazija neļauj Rainim – mūžīgajam cietumniekam – sabrukt, katru dienu rak­sta viņam vēstules – it kā viņai nekā cita labāka nebūtu ko darīt sevis pašas labā.

– Vai jūs domājat, ka šāda mijiedarbība iespējama tikai kā Mātei un Dēlam? Vienā līmenī ietekmēties nevar?

– Jaunībā parasti valda diagonālās ietekmes, jo mēs līdz 18 gadu vecumam nepaspējam apmierināt tās vajadzības, kas mums ir no vecākiem – no pretējā dzimuma, un tad tās projicējam uz visiem pretējā dzimuma pārstāvjiem, kurus sastopam. Protams, ir pāri, kur diagonāles izlīdzinās, jo vienu dienu dominē attiecību modelis Māte un Dēls, vienu dienu – Tēvs un Meita, taču Aspazijas un Raiņa attiecībās šī nevienlīdzība ir ļoti izteikta. Tas parasti beidzas, kad bērni ģimenē ir izauguši. Ap 1910. līdz 1912. gadu Rainis ir jau “izārstējies”, kaut kādā mērā kļuvis par Vīrieti, atnākusi atzinība, bet Aspazijai kā Mātei iestājies radošs apsīkums visās jomās un vēl nomirst gandrīz visa viņas vecāku ģimene…

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. Paldies Viesturam Rudzītim un Lindai Kusiņai par interviju! Tātad tomēr ir cilvēki nācijā, kas zin savu izcelsmi un piederību, kas reflektē ne vien par to, kas ir noticis pagātnē, bet mēģina ielūkoties nākotnē. Doma par Aspaziju kā jaunās latviešu nācijas garīgo ciltsmāti un savu dēlu un meitu gara modinātāju ir patiesa, ja mēs palūkojamies uz tumšajiem klaušu laikiem ar sērajām tautas dziesmām. Manuprāt ne tikai latviešu literatūras vēsture, bet vēsture kā tāda prasās pēc pārskatīšanas ( revīzijas ). Tā pati sauktā vācbaltu repatriācija nav patiesībai atbilstošs termins, jo septiņsimts gados, kas tiek uzskatīti par vācbaltu valdīšanas laiku Baltijā ir izveidojusies jauna kopiena ar tikai tai raksturīgu unikālu kultūru un es pat teiktu savu valodu, kas balstīta vācu valodā, bet pārņēmusi savstarpējā mijiedarbībā ar latviešu, igauņu, mazāk lietuviešu valodu daudz baltiešu vārdu un izteicienu. Un visi kā viens, kas bija spiesti pamest savas dzimtās mājas un zemi 1939.gadā, tāpat kā latviešu Otrā pasaules kara bēgļi runā par pazaudēto Dzimteni un atceras to ar labiem vārdiem. Šo vēturisko netaisnību ir grūti atlīdzināt, jo šiem cilvēkiem ir jau ap astoņdesmit un vairāk gadu. Tā ir tikai maza daļiņa, kas vēl dzīvi, bet arī viņi vēl gaida savu atgriešanos un atzīšanu mājās, lai gan šeit runa ir vairāk par morālu gandarījumu.

  2. Ja tas šovinists mazāk muldētu un jauktu citiem galvas, būtu daudz labāk.
    Savu jau ir pateicis, pat kolēģi viņu ir novērtējuši, lai nu tagad paklusē.

    • Kolēģes viņu “novērtēja”, ja gribam būt precīzi. Arī Rudzītim ir tiesības uz viedokli, pie tam viņam ir pamatots viedoklis.. Interesanti, ka par šovinistu viņu sauc cilvēki, kuriem tādiem pēc definīcijas nevajadzētu būt – proti, psihologu cunftes pārstāvji (precīzāk – pārstāves). Vai tad psiholoģes ir zvērinātas vīriešnīdējas?

  3. Kāpēc šo “rakstnieku” sauc par psihoterapeitu, ja neviena skola ko šis beidzis, nav viņu sertificējusi, atzīstot vina kvalifikāciju? No viņa tāds pats psihoterapeits kā mikroķirururgs, kosmosa kuģa pilots vai mikrobiologs. Sagramstītas un nesistemātiskas zināšanas, čieptas idejas (uz kuru avotiem zēns pat netur par vajadzīgu atsaukties), vāji nervi un milzu kāre pēc tuvām attiecībām ar savām klientēm.

    PS> Arī ārsta sertifikāts šim ir anulēts. SKUMJI, ka žurnālistikas līmenis LA nu ir tik zems, ka avīze reproducē šī vīriešu sugas īpatņa paša sev pieškirtus titulus.,,,

  4. tiešām ļoti interesanta intervija.

  5. Cik augstsirdīgi – “pieaicinot arī Māti” :)) Bezgalīgs paldies vīriešiem, ka plānojat nākotnē pieaicinājāt arī Māti. Saprotu, ka Meitas vispār nepiedalās valst veidošanā. Nu, turpini, Viestur , sapņot. Tas jau nav aizliedzams.

  6. Ak cik augstsirdīgi! Latviju

  7. Iedomājiet, ja Aspazija vēl pati būtu kļuvusi par māti, bet Rainis par tēvu, kas Rudzītim tad būtu ko spriedelēt! Ak, atvainojiet, zinātniski analizēt

  8. Suņi rej, karavāna iet tālāk! Palasīju pētījumu par Aspazijas dzimtu (Vecā Būdnieka gals) – tas tiešām ir iespaidīgs! Tā kā esmu pētījusi savas dzimtas radurakstus – saprotu, kādu darbu prasa sameklēt ap 500 personas… Un tas viss – domubiedru grupai strādājot brīvajā laikā, un netērējot valsts naudiņas! Malači, visu cieņu Jums!

    • Šim pētījumam ir nozagts ticamības moments, jo Rudzītis ir padzīts no amata brālības. “Viņam nav taisnība, jo viņam tāda nevar būt”

  9. Ak,jūs raganas 🙂 ,Rudzītis ir īsts vīrietis un viņš redz jums cauri. Gudram neko nepadarīsi, varat brēkt kā uz sārta.

  10. Vai šo marasmātiķi nevarētu vienreiz aizvērt? Ja viņam neļauj propagandēt murgus par dzemdi un vardarbību, viņš ķeras klāt literātiem. Būtu gājis labāk malku skaldīt – tāds tēviņš, ka tikai arklā jūgt. Kriminologiem – fiziognomistiem par šī sejas tipa korelāciju ar raksturu gan būtu ko teikt.

    • Jēziņ, tu nu tiešām esi indīga ragana! Kur tādi sievišķi vispār rodas… , kas visu žulti izgāž pār citiem… Jācer, ka tev nav ne vīra, ne bērnu…
      Un, ko tu esi jēdzīgu paveikusi? Ar ko vari lepoties?

    • Nu ko, rādi nu savu seju arī, Raganainā – lai varam novērtēt Tavu “fiziognomijas korelāciju” ar niku! 😉
      Citādi no Tevis nāk ārā “argumentum ad hominem”, brīnišķi briesmīgā ….
      🙂

    • Mjā…pēc ārējā izskata spriest par raksturu…Vai tiešām visas psiholoģes tik vienkāršoti pieiet saviem darba pienākumiem????

  11. Suņa murgi. Aspāzijas ģimenes vēsture ir interesanta, bet no tas nevar iztaisīt zinātni.

    • Ha, pareizāk laikam būtu teikt, ka – TU, Jūlis, NEVARI, bet VIESTURS, kā redzam – VAR!
      Un ko Tev, slabo, un skauž, vai? 🙂

  12. Kārtējie apsēstā murgi.

  13. Paldies Viesturam Rudzītim Atbildēt

    Tiešām interesants raksts. Akruāli mūsdienu attiecībās. Ak šis matriarhāts – visu dzīvi bojā. Sieviete.

    • Nabaga VR kāda sieviete reiz nodarījusi gauži, tad nu izgāž “zinātniski pamatotu” žulti uz visām, lai tikai pats savās nenotikuša vīrieša acīs liktos labāks.

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+