Sievietes, kuras iedvesmo 0
Mūsu lasītājiem jautāju, kā viņi vērtē “Latvijas Avīzes” jau ilgstoši rīkoto konkursu “Sieviete Latvijai”.
Jānis Skriblis Tukuma novadā: “Pirms vairākiem gadiem šajā konkursā mana māsa ar kolēģēm pieteica kādu sievieti no Mālpils mēbeļu ražotnes, un no tā laika es interesējos par tā norisi. “Latvijas Avīze” dara svētīgu darbu, izvirzot sievietes par aktīvu darbošanos gan ražošanā, gan kultūras dzīvē, gan kā labas ģimenes saimnieces. Latvijas sievietes vienmēr ir bijušas aktīvas – arī pirmskara Latvijā.”
Anna Šumska Bauskā: “Raksti par konkursā nominētajām sievietēm ir ārkārtīgi svarīgi kā pozitīvā apliecinājums – ja tev pašai kādā brīdī neveicas, tad, izlasot par šīm stiprajām sievietēm, rodas cerība, ka arī tev galu galā izdosies. Latvijā ir daudz izcilu sieviešu. Mani ļoti iepriecina arī Laimdotas Straujumas iecelšana Ministru prezidentes amatā. Viņai ir krampis un nostāja. Īsts lauku cilvēks! Arī konkurss “Sieviete Latvijai” izceļ tieši lauku sievietes.”
Rita Mīlgrāve Ķegumā: “Nupat izlasīju rakstu par horeogrāfi un skolotāju Ilzi Līviņu no Alūksnes, kas izvirzīta konkursā. Šie raksti un pats konkurss ļoti iedvesmo. Es pati nekad neesmu bijusi tik aktīva. Es ceru, ka būšu – nākamajā dzīvē.”
Rasma Saldus novadā: “Sievietes mūsdienās ir aktīvas arī par daudz. Mani biedē sievietes “tanki”, kuras bērnus trenkā pa pašdarbības pulciņiem un sporta treniņiem. Tikai parunāties ar bērnu viņām nesanāk. Arī vīri skrien kā cirka sunīši, bet tik un tā nav labi. Es īpaši neticu, ka visas aktīvās sievietes ir laimīgas. Jā, viņas ir sabiedrībā novērtētas, bet tā vien nav laime. Gribētos, lai “Latvijas Avīzes” konkursā “Sieviete Latvijai” vienmēr uzvar tās sievietes, kuras pārējie novērtē par viņu sirds siltumu.”
Agra Krivāne Ozolnieku novadā: “Mani sajūsmina cilvēki, kas iet caur uguni un ūdeni, lai sasniegtu mērķi. Un arī stiprās sievietes, kas visu sirdi atdod savai lietai.”
Dzidra Sondore Rīgā: “Jums noteikti konkurss “Sieviete Latvijai” ir jāturpina, jo par šīm aktīvajām sievietēm ir jāuzzina visai Latvijai. Viņas parasti strādā savam novadam, savai pilsētai, bet cilvēki visā valstī par viņām nemaz nezina. Es domāju, ka arī viņu bērni iegūst no tā, ka mātes ir aktīvas – viņas ir darbīgas, neieslīgst pesimismā, viņu dzīve ir interesanta.”
