Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. augusts, 2016
Drukāt

Sievišķīgajai dziesminiecei Lolitai Vambutei apaļa jubileja (4)

Foto: Inese GrizāneFoto: Inese Grizāne

Dziedātāja Lolita Vambute 2015. gada festivālā "BIldes".

1936. gada 28. augustā Rīgā kādā strādnieku ģimenē piedzima meitene, kurai deva vārdu Lolita. Viņai bija vecākā māsa Regīna, abas māsas skaistas un muzikālas.

Diemžēl karā krita tēvs, un pēckara trūcīgajos apstākļos attīstīt talantu bija sarežģīti. Par laimi, abām māsām radās iespēja sākt dziedāšanas nodarbības Rīgas Elektromehāniskās rūpnīcas klubā, kur viņu vokālās dotības ievēroja latviešu estrādes celmlauze, pianiste un komponiste Elga Īgenberga.

Tieši Īgenberga izveidoja duetu “Māsas Vambutes”, kuras aktīvi koncertēja, šajā laikā kopā ar Arnoldu Liniņu iedziedāta arī Elgas Īgenbergas dziesma “Cauri pilsētai”, un Lolita Vambute kļūst par kluba muzikālo vadītāju. Jau tajos senajos laikos klausītāji pamanīja un novērtēja dziedātājas sievišķīgo, samtaino tembru, kas atklājās gan solo, gan duetos.

Pēc Īgenbergas mudinājuma jauniete iestājās J. Mediņa mūzikas vidusskolā. Viņa grasījās mācīties kokles klasē, taču pedagogs Jānis Līcītis tik augstu novērtēja Lolitas Vambutes spējas, ka uzņēma meiteni mūzikas teorijas un kompozīcijas klasē. Pēc skolas beigšanas 1963. gadā Vambute studijas turpināja Latvijas Valsts konservatorijā, kur nonāca profesora Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē. 1968. gadā tā absolvēta ar simfonisko poēmu, jau studiju periodā apliecinot dziesminieces talantu.

Pēc konservatorijas beigšanas līdz 1981. gadam Lolita Vambute vadīja dažādu mūzikas ansambļus Rīgas kultūras namā “Draudzība”, Ādažu kolhoza kultūras namā, tad Ikšķiles kultūras namā, kā arī aktīvi komponēja, uzstājās un piedalījās estrādes dziesmu un izpildītāju konkursā – 1968. gadā viņa tajā ieguva otro vietu, bet gadu vēlāk uzvarēja. Faktiski Lolita Vambute bija pirmā latviešu dziesminiece sieviete – pirmā, kura dziedāja pašas sacerētas dziesmas. Starp viņas kompozīcijām ir “Sienāži, “Es neesmu burve”, “Debesis ir kaķu saskrāpētas”, “Balto bērzu zeme, “Mana labā zeme”, “Es ticu tev”. Mūzikas vēsturnieks, profesors Oļģerts Grāvītis augstu novērtējis Lolitas Vambutes komponētās melodijas, uzsverot, ka tās ir augstas klases kompozīcijas, kurās jūtama simfoniskās mūzikas elpa.

Lolitas Vambutes veiksmīgā skatuves darbība turpinājās līdz 1983. gadam, kad viņa apprecējās ar Cēsīs dzimušo baltvācieti, dizaina un reklāmas speciālistu Robertu Štarku, kurš 1939. gadā repatriācijas vilnī kopā ar vecākiem bija pametis Latviju. Šajā pašā gadā Lolita Vambute tika vienbalsīgi uzņemta Komponistu savienībā – rekomendācijas jaunajai un talantīgajai dziedātājai un komponistei uzrakstīja Jānis Ivanovs un Raimonds Pauls. Taču “aizdomīgā” līgavaiņa dēļ un pēc atteikuma sadarboties ar čeku Vambute savienības biedra karti tā arī nesaņēma un bija spiesta emigrēt uz VFR. Kopā ar vīru dziedātāja dzīvo Zolingenas pilsētā – kaut gan, kā pati atzinusi nedaudzajās intervijās, pati kopš gadsimtu mijas biežāk sastopama Latvijā.

Latvijā pēc tam, kad Lolita Vambute aizceļojusi uz Vāciju, viņas vārds tika izsvītrots no repertuāra – viņas dziesmas nedrīkstēja atskaņot Latvijas radio un televīzijā, vēl vairāk – no LTV arhīva tika izņemti ieraksti ar Lolitas Vambutes dziesmām. Par laimi, Latvijas Radio ieraksti saglabājās.

No 1986. līdz 1999. gadam Vambute bija Zolingenas pilsētas mūzikas skolas klavieru klases un pop-vokālās klases vadītāja. Vairāki viņas audzēkņi ieguvuši pirmās vietas Vācijas konkursā “Jugend Musiziert”.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 90. gados Vambutes dziesmas atkal sāka atskaņot radio, sevišķi tās iecienījis estrādes mūzikai veltītais raidījums “Estrādes serpentīns”. 1994. gadā Roberts Gobziņš ieraksta savu dziesmas “Sienāži” versiju, papildinādams to ar savu tekstu.

Kopš 2006. gada, kad Lolitu Štarku-Vambuti atjaunoja Latvijas Komponistu savienības biedru sarakstā, viņa uzstājas Latvijā kopā ar Siguldas bigbendu, kori “Ausma”, pianistu Juri Kļavu. Kkopā ar “Mirage Jazz Orchestra” piedalījusies džeza leģendu koncertā Kongresu namā (2008), Latvijas Radio 2 jubilejas un džeza vecmeistara Ivara Mazura 80. jubilejas koncertā “Splendid Palace” (2009), savukārt 2012. gadā viņa uzstājas festivālā “Bildes” kopā ar apvienību “Vintāža”, kura izpilda viņas vecās dziesmas oriģinālam tuvā aranžējumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Dziesminiece???!!! Kurš ir raksta autors!!! Viņa ir profesionāla dziedātāja un profesionāla komponiste!!!

  2. Slavenais gaišreģis Eižens Finks atgādina un saka – Nacionālu valsti Latviju mēs likumīgi atjaunosim izpildot 1996.g. Likumu ;PAR LATVIJAS DEOKUPĀCIJU-, kad krievi un žīdi atstās Latviju un latviešiem atdos visu sazagto…(fan_flag) :)) (sun) ..īpašs sveiciens Ivanam /Jonim/ Urbaniķim !

  3. dziesminiece? vai tomēr dziedātāja?

  4. Neizdzesams vards Latviesu estrades vesture! Lai veseliba un laime maksliniecei skaistaja jubileja! Apsveicu!

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+