×
Mobilā versija
+16.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
12. februāris, 2016
Drukāt

Sīkais soctīklā – tikai pār manu līķi! “Mājas Viesis” pēta ES iecerētos ierobežojumus

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Uzziņa

Bērni un pornogrāfija, vardarbība, naids internetā Eiropā
• Katrs ceturtais jaunietis ir saskāries ar pornogrāfiju internetā.
• Katrs trešais ir saskāries ar naida vai vardarbības pilnu saturu internetā.
• Katrs desmitais ir devies uz tikšanos ar cilvēku, ar kuru vispirms ir izveidojis kontaktu internetā.
• Iebiedēšanā tiešsaistē visbiežāk bērns iesaistās no abām pusēm – viņš ir gan iebiedētājs, gan iebiedējamais.

Rakstā izmantots I. Brikšes un G. Spuravas 2014. gada pētījums "Bērni internetā – drošība un riski", kā arī interneta vietnes "EU Kids Online" informācija.

802 reizes bērni pērn Latvijā zvanījuši pa uzticības tālruņa  numuru, lai lūgtu pēc palīdzības, jo internetā jutušies nedroši. Apsaukāšanās, apsmiešana, aizskaroši komentāri pie fotogrāfijām, nepazīstamu personu aizdomīgi aicinājumi uz satikšanos, brīvi pieejami vardarbīga un pornogrāfiska satura materiāli – arī tāda ir tīmekļa vide, kas gāžas pār lietotāju galvām. Jaunās paaudzes drošībai Eiropas Savienība (ES) nupat izstrādājusi regulu, kas bērniem un jauniešiem ierobežos sociālo tīklu lietošanu bez vecāku atļaujas.

Latvija varēs izšķirties par vecumu posmā no 13 līdz 16 gadiem, līdz kuram vajadzīga mammas vai tēta piekrišana, lai viņu atvase, piemēram, reģistrētos un uzturētu kādā no sociālajiem tīkliem savu kontu vai profilu.

Vai aizliegums spēs pasargāt bērnus no apdraudējuma internetā, spriež Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore DACE ĀĶE, Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja INGA AKMENTIŅA-SMILDZIŅA, Latvijas interneta asociācijas “Net – Safe Latvia” “Drošāka interneta centra” vadītāja MAIJA KATKOVSKA un “draugiem.lv” runasvīrs JĀNIS PALKAVNIEKS.

Trauksmes zvanu skaits pieaug

Aptaujas rāda, ka internetu Latvijā visvairāk lieto jaunā audze – vecumā no 16 līdz 24 gadiem to regulāri izmanto 97% jauniešu. Daudz neatpaliek bērni un pusaudži no deviņiem līdz 16 gadiem – 78% no tiem katru vai gandrīz katru dienu darbojas tīmeklī, pavadot tajā ik reizi teju divas stundas. Šaubu nav – internets kļuvis par lielākās daļas Latvijas bērnu “otrajām mājām”, ja ar to saprot vietu, kur var justies ērti un brīvi. Bet vai droši? Katru gadu trauksmes zvanu skaits Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzticības tālrunim par drošības jautājumiem internetā pieaug, apliecina Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Dace Āķe.

– Bērni stāsta, ka par viņiem tiek rakstītas vai sūtītas aizskarošas vai apsaukājošas ziņas, kas vērstas uz izskatu, ķermeņa aprisēm, sociālajos tīklos komentēti fotoattēli, diezgan bieži bez iepriekšēja brīdinājuma viņi saņem pornogrāfiskus materiālus, tajā skaitā arī par bērnu seksuālu izmantošanu, – par biežāk izskanējušām zvanītāju sūdzībām stāsta D. Āķe. Zīmīgi, ka vairāk nekā 99% no zvanītājiem savas raizes nevienam iepriekš nav uzticējuši, arī vecākiem – ne.

Vērtējot ES regulas ieceri ar plusa zīmi, inspekcijas pārstāve tomēr uzsver, ka bērnu drošība “ir vecāku primārais pienākums” un likuma pieņemšana jauno paaudzi no apdraudējumiem internetā vien nepasargās.

– Mūs kā vecākus iepriecina, ka par šo problēmu tiek spriests plašāk un tā nepaliek tikai katras ģimenes jautājums – ko darīt ar interneta pieejamību, – uzskata Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, izsakot pārliecību, ka piekļuve internetam bērniem būtu jāregulē arī ar likumu, jo līdzšinējie ierobežojumi, kurus noteikuši paši sociālo tīklu uzturētāji, netiekot ievēroti.

– Zinām taču, ka feisbuks (“Facebook”. – Red.) atļāvis profila reģistrāciju savā tīklā no 13 gadu vecuma. Mūsu ģimenē ar vecāko bērnu, kuram ir desmit gadi, esam vienojušies, ka šo noteikumu ievērosim, bet man pazīstami daudzi bērni, kuri feisbukā ir reģistrējušies no deviņu un desmit gadu vecuma, – norāda vecāku organizācijas pārstāve.

Vecuma cenzu konta veidotājiem paredz arī saziņas lietotne “Whatsapp”, portāls “YouTube”, taču par efektīvu barjeru vai kontroles mehānismu, kas neļautu tajos iesprukt neatbilstoša vecuma bērniem un jauniešiem, līdzīgi feisbukam šo sociālo tīklu uzturētāji nav parūpējušies.

Ar 88% bērnu un jauniešu, kam jau pastāv savs profils kādā no sociālo tīklu vietnēm, Latvija apsteigusi ES vidējo rādītāju – 59%. Atšķirībā no vairākām citām ES valstīm mūsu valstī līdz šim ar likumu nav noteikti nekādi ierobežojumi pieejai internetam.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+