Sīkpartijas ir bezperspektīvas 0
Šogad LTF atzīmēs dibināšanas 25. gadadienu, ko, cerams, valsts vadītāji atbalstīs, jo bez LTF aktivitātēm jau nebūtu tādas valsts kā Latvija. TF izdevās atjaunot valstisko neatkarību un man Latvijas 90. gadadienā pasniedza Triju Zvaigžņu virsnieka ordeni “par īpašiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā kā bijušajam Latvijas TF VEF nodaļas vadītājam”.
Šī ordeņa devīze ir ļoti izteiksmīga “caur ērkšķiem uz zvaigznēm”, kas man ir ļoti nozīmīga, jo esmu dzimis Kārļa Ulmaņa apvērsuma gadā un mēnesī, kad valstī bija analoga situācija pašreizējai: sīkpartijas – interešu klubi, tautas sašķeltība, piedēvējot tai: pūlis, reņģu ēdāji, mazie cilvēki, kas dzīvo muļķu zemē – nozagtā valstī.
Pašreizējo sīkpartiju – interešu klubu izdomāto nosaukumu partijas ir bezperspektīvas. Atsevišķi politiķi paspējuši nomainīt šajos 25 gados sešas partijas, piemēram, Dainis Turlais, kas ir “Gods kalpot Rīgai” biedrs.
Premjers V. Dombrovskis 3. maija “LA” izsakās: “Negribētu, ka Ušakovs ar Ameriku ievilktu Rīgu “bedrē”.” Jautājums premjeram: vai, virzot S. Ēlerti uz mēra krēslu Rīgā, nestimulēja vēlētāju izvēli? Vai Ēlertes neievēlēšana Saeimā nebija tautas brīdinājuma signāls? Ēlerte savu attieksmi jau parādīja, 2007. g. laikrakstā “Diena” nepublicējot VEF tautfrontiešu 10 priekšlikumus situācijas uzlabošanai valstī, kurus “LA” nopublicēja trīs reizes!
Ievērības cienīgi ir arī Ušakova neloģiskie izteicieni: okupācija bija – okupantu nav! Kur viņi pazuda? Deokupācijas taču nebija! Varu ieteikt Ušakovam izlasīt prezidenta kancelejas un “Santas” žurnāla “Es mīlu savu Latviju” 2008. g. izdevumu. Eksprezidents G. Ulmanis ar mammu gāja uz bijušo dzīvokli 1947. g., kad durvis atvēra padomju armijas virsnieks un teica: “Tev ir izvēle – vai nu atgriezties tūlīt atpakaļ Sibīrijā, vai nedabūt neko…”
50 okupācijas gados centās īstenot abstraktās komunisma idejas, kas sabruka visā PSRS, tomēr mans kursabiedrs Alfrēds Rubiks, piedaloties interfrontes aktivitātēs, atbalstīja komunisma idejas. Tad piedzīvoja cietuma režīmu, bet tagad pat kļuvis par Eiroparlamenta deputātu, baudot elites labumus. Demokrātijas kalngals. Kur es dzīvoju?
Latvijas tauta gadsimtos ir bijusi pakalpiņu statusā, piedzīvojot vissmagākos zaudējumus kā okupācijas sekas. Tautas garīgās vērtības pamatos ir jāatjauno, kam evolūcijas variantā būtu vajadzīgas divas paaudzes.
Pēc neatkarības atjaunošanas cilvēkos pamodās mantkārības sindroms, kas novedis mūsu valsti šodienas situācijā. Šo situāciju veicināja iespēja iegādāties kopprodukta sertifikātus 56 reizes lētāk par noteikto vērtību, radot miljonāru skaitu un godaprāta pazaudēšanu.
Pēc neatkarības atjaunošanas VEF TF nodaļa ar 3200 biedriem centās īstenot aktivitātes, lai neiznīcinātu VEF, bet bez rezultātiem, jo visos valsts līmeņos uzvar ne jau gudrākais, bet izveicīgākais.
Pārāk vienkāršota ir politiķu izpratne par vārdu “politiskā atbildība”. Tā saucamā politiskā atbildība ir nekas cits kā politiska bezatbildība, kuru cenšas labot ar atvainošanos. Nekādas tiesiskas sekas neiestājas. Tiesiskuma vietā lieto jaunu jēdzienu – politiska izšķiršanās.
Jo vairāk jaunu, izdomātu nosaukumu partiju dibināsim, jo plašāk varēsim lietot politisko izšķiršanos.
