×
Mobilā versija
+20.2°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
18. septembris, 2014
Drukāt

Pēc kādiem kritērijiem vērtējat, par ko balsot Saeimas vēlēšanās? (1)

2lpp_kalve

12. Saeimas vēlēšanās 4. oktobrī piedalīsies 13 partiju un partiju apvienību deputāta kandidātu saraksti, kam pieteikti 1156 cilvēki. Pašvaldību vadītājiem vaicāju, ko viņiem, domājot par balsošanu, saka priekšā uz savas ādas izjustais un amata pieredze.

Gundars Kalve, 
Krustpils novada domes priekšsēdētājs: 
”Pirms vēlēšanām deputātu kandidātu solījumi bieži vien ir “kā var nesolīt!” līmenī. Taču, ja palasa priekšvēlēšanu programmas, redzams, ka tajās pašvaldībām un to interesējošiem jautājumiem ne vienmēr veltīta pietiekama uzmanība. Bet katrā pašvaldību teritorijā taču dzīvo cilvēki ar savām vajadzībām un sapņiem par labāku dzīvi! Tāpēc pirmajam kritērijam, pēc kā izvēlēties politisko spēku, kuram atdot savu balsi, jābūt – lai deputātu kandidātu sarakstā būtu tādi cilvēki, kuri jau agrāk savus solījumus pildījuši un kuriem patiešām var uzticēties. Man ļoti svarīgi arī, lai politiskais spēks būtu nacionāls. Tāds, kas augstu tur pārbaudītas latviskas vērtības. Sākot ar ģimenes tradīcijām un darba tikumu, beidzot ar stingru stāju attieksmē pret savu politisko pārliecību, pienākumu un atbildību.”

2lpp_Mucenieks zinAivars Mucenieks, 
Ventspils novada domes priekšsēdētājs: 
”Viens no kritērijiem – izvairīšanās no sīkpartijām, par kurām jau iepriekš nojaušams, ka tās nepārvarēs piecu procentu barjeru un netiks Saeimā. Sīkpartijas tikai izniekos vēlētāju balsis un mazinās latvisko partiju iespējas. Īpaši jāuzmanās no tā sauktajām jaunajām partijām. Ir cilvēki, kas teic, ka vajag ko jaunu. Bet kaut kā vienmēr līdz šim ļaudis jaunajās partijās ir vīlušies. Zatlera partija nāca ar tādām cerībām, bet sabruka īsā laikā. Un vai tad tā vien? Otrs – jāvadās pēc tā, kādi bijuši līdz šim izdarītie darbi. Katrā ziņā uz solījumiem nevar paļauties, jo sasolīt var debesu brīnumus.”

 

 

 

Foto - Zigmārs RumkaFoto - Zigmārs Rumka

Jānis Lāčplēsis, 
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs:
 “Kā Latgales lielākās pilsētas galva iesaku balsot par tiem politiskajiem spēkiem, kuri visvairāk ir paveikuši reģionu attīstībā. Mums, daugavpiliešiem, svarīgi izvēlēties to sarakstu, kura pārstāvji spēs sekmīgāk strādāt kopā ar valdību. Es aģitēju par “Vienotību”, jo Latgales vēlēšanu apgabalā tās sarakstā ir arī deviņi Latgales partijas pārstāvji. Es gan pats nekandidēju, bet varu teikt, ka mums svarīgi nevis vispārīgi solījumi ar vispārīgām frāzēm, bet gan konkrēti projekti, piemēram, par lidostas celtniecību, pašvaldības un valsts ceļu sakārtošanu, infrastruktūras attīstību. Neteikšu, ka esmu detalizēti iepazinies ar visu partiju priekšvēlēšanu programmām, tomēr šķiet, ka daudziem politiskiem spēkiem pašvaldību intereses nav īpaši svarīgas. Bet pašvaldībām visvairāk ir nepieciešama drošība, ka būs rūpes par konkrētām programmām un konkrētiem projektiem.”

 

 

 

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Arturs Dukulis, 
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs: 
”Mans pirmais kritērijs – kārtīgi pārdomāt, vai neiznāks tā, ka uz vēlēšanām tu ej ar putām uz lūpām par vienu vienīgu partiju, bet drīz vien pēc vēlēšanām jau paziņosi – esmu vīlies. Mums jau bijušas daudzas vēlēšanas, lai varētu gūt pietiekamu pieredzi un mācību. Jābalso ir par tiem, kas reāli dara, nevis tikai tukši sola. Kas sevi ir jau pierādījuši un ir prognozējami. Otrais kritērijs – pirms izteikt spriedumu par cilvēku, ko viņš ir padarījis vai nav, ņemt vērā, kādos apstākļos viņš agrāk strādājis. Viena lieta ir treknie gadi, pavisam cita – krīzes pārvarēšanas gadi. Kādi bijuši ekonomiskie ap­stākļi, kāpēc nācies pieņemt nepopulārus lēmumus. Trešais padoms – jau pirms balsošanas tikt skaidrībā, kā ir pareizi, nevis pēc vēlēšanām spriedelēt, kā būtu bijis pareizi. Pēc kara jau katrs var būt ģenerālis.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Pēc šādiem kritērijiem Atbildēt

    Skat.”Laikā,kad izšķīrās Citadeles cena,politiķi un pircēji kopīgi izklaidējušies”,Agnese Margēviča,Pietiek.com.Speciāli Dienai,Diena.lv,Politika,2014.gada 19.septembris.6:29

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+