Dabā
Zaļā dzīvošana

Ko atklāja ar sikspārņiem pievienotajiem raidītājiem 0


Sikspārnis ar raidītāju uz muguras.
Sikspārnis ar raidītāju uz muguras.
Foto: Viesturs Vintulis

Lai iegūtu jaunus datus par retu un aizsargājamu sikspārņu sugu – Eiropas platausi –, Latvijas sikspārņu pētnieki šovasar izmantoja radiotelemetriju – Kokneses un Pļaviņu novados ar raidītājiem aprīkoja astoņus sikspārņus.

Raidītājus ar īpašu, dzīvniekiem nekaitīgu līmi pielīmēja vienai sikspārņu mātītei un septiņiem tēviņiem. Vienu tēviņu atkārtoti atrast neizdevās, bet pārējos novēroja sešas dienas, iegūstot vērtīgas ziņas par sugas izplatību un vasaras mītnes vietām.

Slēptuves maina katru dienu

Līdz šim tika uzskatīts, ka Eiropas platausis mājvietu izvēlas vecos un nekoptos muižas parkos.

“Atklājumi jau pirmajā dienā lika pārdomāt, ko mēs par šo sugu zinām. Līdzšinējais priekšstats par plat­aušiem bija kā ar platlapjiem saistītu sugu, par ko liecināja arī šīs sugas atradumi muižu parkos. Zinājām, ka tā ir galvenokārt koku “spraugu” suga, kas retāk apmetas ēkās. Lai arī atrastās slēptuves – aiz koku mizas – atbilda tam, kas bija lasīts literatūrā, pilnīgi negaidīts izrādījās gan šo slēptuvju biotops, gan koku suga. No septiņiem mītnēs atrastajiem sikspārņiem pieci vienmēr apmetās priedēs vidēji vecā un vecā boreālā egļu-priežu mežā, kurā netrūka nokaltušu priežu ar atlupušu, nokritušu mizu. Tikai viens sikspārnis izrādījās “izlēcējs” un alternatīvi apmetās aiz egles mizas, divreiz nokaltušā melnalksnī un divreiz ēkas bēniņos. Vēl cits sikspārnis vienīgajā atrašanas reizē arī apmetās ēkā,” stāsta sikspārņu pētnieks Viesturs Vintulis.

Visticamāk, plataušiem, izvēloties mītnes vietu, svarīgi, lai nelielā platībā būtu pieejami daudzi koki ar atlupušu mizu. Koks var arī nebūt vecs, sikspārnim vajag mizu, aiz kuras aizlīst kā aiz dakstiņa.

Pētniekiem izdevies arī noskaidrot attālumus, kurus šīs sugas sikspārņi veic nakts laikā pēcvairošanās sezonā – vidēji vismaz pusotra kilometra no noķeršanas vietas.

Rekordiste bija vienīgā ar raidītāju aprīkotā mātīte, kura vispirms apmetās piecus kilometrus no noķeršanas vietas, pēc tam atgriežoties tuvāk. Plat­auši mainīja slēptuves gandrīz katru dienu un tikai dažos gadījumos uzturējās aiz tās pašas mizas divas vai trīs dienas pēc kārtas.

Nākamgad pētījumi tiks turpināti. V. Vintulis cer, ka izdosies konstatēt vairošanās koloniju atrašanās vietas, par tām līdz šim nav nekādu ziņu. “Tās ir vietas, kur uzturas pieaugušās mātītes ar mazuļiem. Tāpat kā visi sikspārņi, arī plataušu tēviņi un mātītes vasarā dzīvo atsevišķi. Mātītes ar mazuļiem veido kolonijas, bet tēviņi dzīvo vai nu pa vienam, vai savās grupiņās.” Plataušu vairošanās kolonijas ir visai sarežģīti atrast, jo šīs sugas sikspārņi tās veido nelielas.

“Tas ir mūsu lielais, sarežģītais uzdevums nākamvasar – mēģināt sadabūt rokā kādu sikspārņu mātīti, kam to raidītāju uzlikt.” V. Vintulis piebilst, ka plataušus varētu meklēt, izmantojot šovasar gūtās zināšanas, – ja jau platausis izvēlas priežu-egļu mežus, varētu pavasarī tur klausīties ar ultraskaņas uztvērējiem, likt tīklus un mēģināt kādu noķert.

Izstrādā sugas aizsardzības plānu

Sikspārņu pētnieks Viesturs Vintulis teic, lai sikspārnim būtu ziemošanas vieta, cilvēkam jānodrošina iespēja pagrabā iekļūt. Ja durvju augšmalā ir sprauga, kur cilvēks var īkšķi iebāzt, tad tur cauri tiks arī sikspārnis.
Foto: Gundega Skagale

Dabas skaitīšanas ietvaros sikspārņu pētniecību veic SIA “Dabas eksperti”, izstrādājot plānus divām no sešpadsmit Latvijā mītošajām sikspārņu sugām – platausainajam sikspārnim un dīķu naktssikspārnim.

“Lai varētu domāt par sikspārņu aizsardzību, vispirms ir jāsaprot, kas tiem ir nepieciešams. Šobrīd mūsu zināšanas par to, ko platausis Latvijā dara, ir ļoti niecīgas. Līdz 2006. gadam mēs vispār uzskatījām, ka šī suga Latvijā ir gadījuma atradums, tikai pēdējos desmit gados esam guvuši pārliecību, ka Latvijā tomēr ir plataušu populācija,” uzsver V. Vintulis.

Šobrīd tiek uzskatīts, ka vislielākās iespējas sastapt Eiropas platausi ir Latvijas dienvidu daļā vai Vidzemes augstienē.

Vaicāts, cik tad Eiropas plataušu Latvijā varētu būt, sikspārņu pētnieks rausta plecus. Eiropas plat­ausis Latvijā sastopams ļoti reti. Šobrīd ir zināmas tikai 10–15 platauša ziemošanas vietas un ap 20 vietas, kur šī suga ir vismaz vienu reizi novērota vasaras laikā.

“Platauši ir slēpta suga, un novērtēt populācijas lielumu ir praktiski neiespējami. Tie ir daži simti. Šī ir tiešām reta suga. Pēdējos gados esam likuši daudzviet automātiskos ierakstītājus, kas fiksē visus, kas lido garām, un platausis dzirdams ļoti reti,” stāsta sikspārņu pētnieks. Arī citu sugu sikspārņu skaitu ir grūti novērtēt, jo par tiem zinām pārāk maz. “Ja nezinām, kur tie dzīvo, tad nevaram pateikt, cik īsti ir,” piebilst Viesturs.

Ziemo vecos muižu pagrabos

Eiropas platauši kā mītni vasarā izvēlas sausas priedes ar atlupušu mizu.
Foto: Agate Daiga Ozoliņa

Sikspārņu ziemošanas stratēģijas atšķiras, ir sugas, kuras guļ siltākās vietās, ir sugas kā, piemēram, Eiropas platausis, kuras apzināti riskē un guļ aukstākās vietās, lai ietaupītu enerģiju.

Saistītie raksti

Atšķirībā no visām pārējām Latvijā ziemojošām sikspārņu sugām Eiropas platausis nereti atrasts daļēji sabrukušos un ļoti aukstos, izsalstošos lielos pagrabos, kādus agrāk uzskatīja par sikspārņiem nepiemērotiem. Šādās mītnēs dzīvnieki gandrīz vienmēr patveras dziļās plaisās. Atsevišķos gadījumos platausis ziemo arī alās un piemājas pagrabos.

“Eiropas platausis ir ļoti izturīgs pret salu. Siltās ziemas gan nevienam sikspārnim īsti nepatīk,” teic V. Vintulis, jo tās jauc sikspārņa ziemošanas režīmu. “Siltās ziemās sikspārņi ir pārāk nemierīgi. Platausis varbūt mazāk, jo guļ riskantās vietās, kur ir auksts, un pieradis ziemā laiku pa laikam pamosties un mainīt apmešanās vietu. Viņiem smadzenes visu laiku fiksē, kas apkārt notiek, arī guļot.”

LA.lv