Kultūra
Kultūrpolitika

Silē vai uz riteņa – ka tik uzšūpo! 16


No 15. līdz 17. aprīlim Siguldā trīs kilometru garumā ikviens varēs apskatīt un izšūpoties 100 īpaši festivālam “Latvija šūpojas Siguldā” veidotās unikālās šūpolēs.
No 15. līdz 17. aprīlim Siguldā trīs kilometru garumā ikviens varēs apskatīt un izšūpoties 100 īpaši festivālam “Latvija šūpojas Siguldā” veidotās unikālās šūpolēs.
Publicitātes foto

Tradīcija

Ziemeļu puslodē pavasari tradicionāli ievada pavasara saulgriežu svētki vai Lieldienas, kad gaismas un tumsas attiecības sagriežas un diena kļūst garāka par nakti. Lieldienas bija starta punkts jaunajam zemkopības gadam, no kura ražas bija atkarīga cilts nākotne. Svētki tika pamatīgi svētīti, savienojot gavēni, maģiskos un reliģiskos rituālus un izklaidi, īpaši akcentējot auglības rituālus. Lieldienas svinot, mūsdienās joprojām izmanto seno mēness kalendāru, kurš esot dominējis mistēriju laika noteikšanai.

Tagad grūti precīzi noteikt, kurā datumā Lieldienas svinētas pirms vairākiem tūkstošiem gadu, jo kalendāri un datumi pēdējo tūkstoš gadu laikā ir mainījušies vairākas reizes (senie, pirms Jūlija kalendāri, Jūlija kalendārs, Gregora kalendārs). Interesanti, ka mitoloģijā Valpurģu nakts tika svinēta kā Mēness (Tumšā Māra) svētki pirmajā Pilnmēness naktī starp pavasara un vasaras Saulgriežiem, tātad Lieldienās. Tikai vēlākā tradīcijā par Valpurģu nakti tika nodēvēta nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju.

Kad saule Lieldienu rītā paceļas virs apvāršņa, tā šūpojoties trīs reizes uz vienu, trīs reizes uz otru pusi, un tā esot radies paradums Lieldienās šūpoties. Pirms šūpošanās trīs reizes apgāja ap šūpolēm, dziedot dziesmas. Darbībai bija maģijas iezīmes, un šūpojoties cilvēki gribējuši palīdzēt saulītei ātrāk uzšūpoties debesu augšpusē un ātrāk sākties auglīgajai vasarai. Lieldienās šūpojās trīs dienas, kur katrai bija dots kādas Māras meitas vārds – Anna, Grieta un Maija. Māru ar trijām meitām simbolizēja četri putni – zīle, balodis, žagata un rauduve.

Šūpošanās maģija pavada cilvēku visu mūžu. Tā iesākas mātes klēpī, tad mazuli ieliek šūpolēs un vēlāk uzsēdina uz šūpuļzirdziņa. Šūpoles mūsdienās ir praktiski visu bērnu rotaļlaukumu neiztrūkstošā sastāvdaļa. Šūpojamies mēs ejot un braucot, šūpojamies biroja krēslā, šūpuļkrēslā un šūpuļtīklā un traucoties pa “amerikāņu kalniņiem”. Iespējams, šūpošanās šarmam ir tīri fizioloģiska motivācija. Šūpojoties cilvēks paceļas un krīt, kritiena brīdī spiediens samazinās, paceļoties palielinās. Šūpošanās “uzsit asinis”, tā ir kā adrenalīna šļirce, kas pavasarī pēc gavēņa palīdz atmosties jaunai dzīvei.

Galerijas nosaukums


Šūpoļu gatavošana

Šūpošanos Lieldienās veica šim nolūkam speciāli uzstādītās šūpolēs, kuru savlaicīga sagatavošana bija svarīgs process. Ozola vai oša kārtis šūpolēm gāja meklēt pieredzējuši vīri, jo kura katra jau nederēja. Zaraina vai bojāta varēja svētku laikā salūzt, kas galīgi nebija vēlams. Kārtis tika laikus apžāvētas, lai būtu izturīgākas.

Šūpoles cēla kalna galā, vislabāk starp diviem kokiem. Tās necēla uz auglīgas zemes, lai to neizdangātu un nemazinātu auglību. Tās necēla arī upmalās, lai nesadusmotu ūdeņus. Kalngals deva gan skaistu ainavu, gan bija tuvāk saulei. Divi augoši koki šūpoļu sānos palīdzēja tās labāk atsaitēt un nostiprināt. Šūpoļu dēlis bija paprāvs, lai uz tā varētu kārtīgi izšūpoties vairāki pieauguši cilvēki, tādēļ šūpoļu statīvam bija jābūt ļoti izturīgam. Vairākas dienas pēc izšūpošanās šūpoles noņēma un sadedzināja. Tautas ticējums biedēja, ka tad raganas nākot šūpoties. Katrā ziņā šādas – lielas un augstas – šūpoles bija bīstamas. Tā kā šūpoles kāra virvēs, tās augšpusē ātri izdila un varēja satrūkt, piedevām bija jāsāk sūri strādāt.

Uzzināt, kā top pamatīgas šūpoles etnogrāfiskā stilā, var Brīvdabas muzejā. “Nupat mēs pabeidzām kārtīgas – piecus metrus augstas tradicionālās koka šūpoles, kuras uzstādījām pie Garkalnes bibliotēkas,” stāsta Edgars Melnis, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja koka restaurators.

Šūpoļu sānu daļu veidošanai izmantoti sešus metrus gari, dziļi impregnēti apaļi kokmateriāli ar 28 cm diametru resgalī. Sānu malas veido trīsstūris – te tas ir 5 metrus plats. “Vislabāk būtu izveidot vienādmalu trīsstūri, jo tas būtu stabilāks, šūpojoties lielākam cilvēku skaitam,” piebilst meistars. Šūpoļu augšējā daļa iesēdināta sānu daļu savienojumā. To katrā pusē balsta šķēršļi vai rokas, kas slīpi turas sānos. Koka virsma ir fakturēta ar slīmestu un atstāta tīra, lai labāk elpo. Sāni ir nedaudz sagāzti – par 10% – uz vidusdaļas pusi, kas vairo konstrukcijas stabilitāti. Pati šūpoļu pamatne – 215 cm garš un 45 cm plats šūpulis – atļauj tur satilpt veselai ģimenei. Šūpoļu pamatni tur četras 430 cm garas egles kārtis. Katra augšpusē ar diametru apmēram 7 cm un apakšā ap 10 cm. Kārts virsmas fakturētas ar slīmestu un nav lakotas.

Stiprinājumi gatavoti no metāla savilcējstieņiem un namdaru skrūvēm. Tā kā šūpoles bija izgatavotas no mitra koka, jārēķinās, ka koks nosēdīsies un skrūves būs jāpievelk. “Skrūvju pievilkšanu vislabāk veikt katru gadu pirms sezonas sākšanās. Metālu skrūvju galvas var piesegt ar dekoratīvu un noņemamu koka cepurīti vai tapu. Koka galus šūpoļu augšpusē vislabāk nesegt ar kapara jumtiņiem. Tie ne tikai aizsargās koka galus no pārlieka mitruma, bet arī, ūdenim notekot no kapara, koks tiks papildus antiseptizēts,” padomu dod Edgars Melnis.

Šūpoļu galvaspilsēta

Lieldienas Latvijā plaši atzīmē un svētku pasākumi notiek teju katrā prāvākā apdzīvotā vietā. Piemēram, 16. aprīlī Rīgas centrā, laukumā pie Brīvības pieminekļa un Līvu laukumā, jau septīto gadu rīdzinieki un pilsētas viesi tiek aicināti izšūpoties Jautrajās Lieldienu šūpolēs, kas piemērotas un ērti lietojamas ikvienam – kā lielam, tā mazam.

Klasiskās lieldienu tradīcijas uztur Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kas katru gadu gan Lielajā dienā, gan Lieldienās rīko svinības. Arī šogad 16. un 17. aprīlī no plkst. 10 līdz 16 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā tradicionāli notiks Lieldienu svinības, kurās savīsies folkloras, kristīgās un mūsdienu tradīcijas. Gadatirgus laukumā notiks olu krāsošana un šūpošanās. Skanēs dziesmas, notiks rotaļas, arīdzan paražu izzināšana un “putnu dzīšana” folkloras kopu vadībā. Būs amatnieku tirdziņš.

Uz jauno Latvijas šūpoļu galvaspilsētu sāk pretendēt gleznainā Sigulda, kur no 15. līdz 17. aprīlim norisināsies otrais festivāls “Latvija šūpojas Siguldā”. Tā laikā ikviens tiks aicināts doties aptuveni trīs kilometru garā pastaigā, lai apskatītu un izšūpotos 100 īpaši festivālam veidotās unikālās šūpolēs. Tās radījušas dažādas sabiedrībā zināmas personības – mūziķi no grupām “Astro`n`out” un “Dzelzs vilks”, Starptautisko Siguldas opermūzikas svētku organizatori, LNT Brokastu komanda, tēlnieks un scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš, jaunās mākslinieces Kristīne Niedrāja un Zanda Puče, kā arī Siguldas novada uzņēmēji, amatiermākslas kolektīvi un izglītības iestādes. Apmeklētāji varēs izšūpoties Dabas aizsardzības pārvaldes radītajās dabas šūpolēs, iejusties čempionu lomā “Skeletona šūpolēs”, novērtēt Siguldas Restorānu nedēļas “Gardēžu šūpoles”. Atsevišķi festivāla objekti atradīsies arī citās vietās – Siguldas pils kompleksā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Allažos, Morē, Jūdažos un Siguldas pagastā.

Īpašā šūpoļu ceļa karte apskatāma Siguldas novada pašvaldības interneta vietnē www.sigulda.lv. Šūpoļu festivāls tiks atklāts 15. aprīlī ar zaķu skrējienu – skrējiena starts tiks dots plkst. 13 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā.

Ticējumi

Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs un vasarā odi un dunduri nekodīs.

Šūpošanās Lieldienās simbolizē auglību – kārtīgi izšūpojoties, saimniekam rudzi izaug lieli, bet liniem sēklas – tīras kā vēja vētītas.

Lieldienu rītā pēc iespējas agrāk jāmostas, lai labi veiktos darbi visu gadu, jāuzvelk gluži jauns krekls un jāiet nopērt aizgulējušos.

Lieldienas rītā visās (pret Sauli tekošās) upēs ūdens ir svēts. Dzīvajā ūdenī jānomazgā mute, lai neviens nevar nekā ļauna padarīt. To pasmeļ, un tas visu gadu nebojājas. Ar to var svētīt ēkas – piemēram, kūtis, lai mošķi un kukaiņi tajās neiet. Arī pa ganībām velk lupatu – vāc rasu. Lupatā savākto rasu dod govīm dzert.

LA.lv