Sileniekam politiķu darbošanās dažkārt atgādinot trako māju 7
Latvijas Zaļās partijas (LZP) līdzpriekšsēdētājam Viesturam Sileniekam politiķu darbošanās dažkārt atgādina trako māju.
Silenieks sestdien, 22.martā, LZP partijas kongresā sacīja, ka maza valsts ar mazu sabiedrību var izdzīvot tikai tad, ja tā ir gudra, mērķtiecīga un enerģiska. Daži, kas nav spējīgi nospraust savai valstij un savai tautai mērķi, sāk mainīt ceļu, neredzot pašu mērķi un tas skaidri izpaužas centienos mainīt Latvijas Satversmi, jo “slinkumu un stulbumu ar izmaiņām konstitūcijā un likumos neizārstēsi.”
“Mana atbilde ir nevis likumi jāmaina, bet ejiet strādāt! Ārsts parasti cenšas noteikt diagnozi un tad tai piemeklēt zāles, taču šobrīd daži censoņi cenšas ietirgot brīnumzāles bez diagnozes, tādā veidā sazāļojot pacientu un panākot komplikācijas. Tā vien liekas, ka ar katru nākamo Saeimu intelektuālais potenciāls nezaļajā pusē kļūst vājāks. Ja jūs paskatītos uz tiem politiķiem, kādi bija 90-to gadu sākumā un šobrīd, tad izpratne par valsti, par lietu kārtību, par likumdošanas procesu, par Latvijas mērķiem ir kļuvusi daudz, daudz seklāka. Es nekautrēšos paust, ka dažkārt šī darbošanās man atgādina trako māju – kurš pirmais paķer balto halātu, tas ir dakters,” uzsvēra Silenieks.
Nonākšanu līdz šādai situācijai politiķis skaidro ar to, ka nu jau vairāk nekā 14 gadus ir piekopta politika, kas balstīta uz savu cilvēku noniecināšanu, pazemošanu un diskreditēšanu, tajā pat laikā ceļot godā idejas, kas balstītas uz atņemšanu, kūdīšanu, sanaidošanu un neuzticību.
Silenieks uzskata, ka, vērtējot un analizējot situāciju pasaulē, nākamā valdības vadītāja prioritātei jābūt drošībai. Tātad valdību ir jāvada cilvēkam, kuram ir izpratne par to, kā funkcionē valsts, izpratne un zināšanas par aizsardzību un diplomātisks prāts to visu sabalansēt ar Latvijas iedzīvotāju personīgajām interesēm.
“Tieši ar šādu bagāžu mēs iesim uz Saeimas vēlēšanām – intelekts plus zināšanas plus pieredze,” uzsvēra Silenieks.
Politiķis savā uzrunā arī uzsvēra nepieciešamību pēc brīvprātīgo sistēmas, jo maza nācija nevar atļauties būt tāda, kas viens par otru nerūpējas.
“Latvijā ir Civilās aizsardzības likums, kurš paredz arī brīvprātīgo iesaisti, tikai nekas nav darīts, lai brīvprātīgie varētu iesaistīties. Tādēļ jāpanāk, ka valstiskā mērogā ir veidota sistēma, kurā pilnīgi ikvienas nozares speciālists kā brīvprātīgais var iekļauties. Vai tas būtu ārsts, ūdenslīdējs, psihologs, hakeris vai metinātājs, ir brīži, kad tieši viņa palīdzība ir vajadzīga,” norādīja Silenieks.
Tieši ar brīvprātīgo sistēmas attīstību Latvijā būs divu miljonu iedzīvotāju armija un tas ir pareizais patriotisma audzināšanas veids un labākā integrācija. “Šis ir modelis, kas, manuprāt, ir jāuzbūvē mums zaļajiem, talkā ņemot visus citus politiskos spēkus, biedrības un entuziastus,” piebilda Silenieks.
