Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš
Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš
Foto: LETA

Siliņš: pensionāru materiālais stāvoklis turpina pasliktināties 41

Aptuveni 70% pensionāru saņem pensijas, kas ir zemākas par iztikas minimumu un viņu materiālais stāvoklis turpina pasliktināties, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Siliņš norādīja, ka galvenās pensionāru prasības jaunajai valdībai ir pensiju palielināšana. “Pensionāriem pieklājīgā vecumā veselības problēmām klāt nāk jauni izdevumi. Pensionāri ar darba stāžu 40 un vairāk nekā 50 gadi ir neapmierināti ar zemajām pensijām,” teica Siliņš.

LPF vadītājs arī pauda cerību, ka “Vienotības” līderes Solvitas Āboltiņas paziņojums par to, ka viņas politiskais spēks jaunajā valdībā cīnīsies par pensionāru interesēm, nozīmē, ka šīš problēmas ir beidzot sadzirdētas. “Tas ir diezgan cerīgi, jo pirms vairākiem gadiem, kad tika savākti paraksti par pensiju indeksāciju un iesniegti Āboltiņai, kas toreiz bija Saeimas priekšsēdētāja, viņa aktīvi pieslēdzās. Ceram, ka šis paziņojums būs ar sekām,” pieļāva Siliņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus LPF vadītājs atzina, ka šobrīd ir pāragri runāt par to, vai pensionāri šogad atteiksies no protestu rīkošanas. Federācijas valdē pagaidām nolemts par protesta aktivitāšu rīkošanu rudens pusē.

Pirmdien turpināsies valdību veidošanas sarunas, tostarp nepieciešams vienoties par ekonomikas ministru, kurš arī būs premjera biedrs. Ministriju sadale starp partijām ir beigusies, tiek turpināts darbs pie valdības deklarācijas un koalīcijas līguma. Balsojums par jauno valdību varētu notikt 11.februārī.

Partija “Vienotība” piekritusi piedāvātajam amatu sadalījumam nākamajā valdībā, atsakoties no iepriekš izvirzītajām prasībām ministriju sadalē. Līdz ar to “Vienotība” nākamajā valdībā pārraudzīs Ārlietu, Iekšlietu, Labklājības, Izglītības un zinātnes, kā arī Ekonomikas ministriju. Par iespējamiem ministriem partija vēl lems.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vadīs Veselības, Aizsardzības, Zemkopības, Satiksmes un Finanšu ministriju, bet Nacionālā apvienība (NA) – Tieslietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī Kultūras ministriju.

Līdzšinējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) par demisijas paziņoja pagājušā gada 7.decembrī. Valsts prezidents 13.janvārī premjera amatam nominēja Māri Kučinski (ZZS), aicinot viņu sastādīt jaunu Ministru kabinetu.