foto – Edijs Pālens/LETA

Siliņš Stambulā: basketbols upurēšanas svētku laikā 0

Musulmaņu pasaule šodien svin Kurban Bairam jeb upurēšanas svētku ceturto dienu. Ceturto dienu Stambulā notiek arī Eiropas čempionāts basketbolā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Upurēšanas svētki jeb vienkārši Bairams musulmaņiem ir gluži kā mums Ziemassvētki. Vien eglītes rotāšanas vietā tradīcijas citas – mājdzīvnieku asiņaina upurēšana par godu Allāham. Pirms dažiem gadiem Bosfora šauruma ūdeņi šādā dienā iekrāsojušies asins krāsā un tas pašiem turkiem šķitis par traku. Tagad valsts lielākajā pilsētā tradīciju ievērošanas vietas esot ierobežotas, turklāt daudzi devušies ārpus pilsētas. Šīs četras dienas pagaisuši Stambulas sastrēgumi, slēgtas daudzas ēdināšanas vietas. Kā iespējama izklaide Stambulā palicis Eiropas čempionāts basketbolā, taču – pašiem turkiem tā nav gana interesanta.

Kāda kilometra rādiusā ap “Fenerbahce Ulker” arēnu par Eiropas čempionāta norisi reklāmas baneri un karodziņi, līdz tālākām vietām informācija nonākusiretajam. Turcijas izlasei šajā čempionātā ir lieli sastāva iztrūkumi, no komandas brīnumus negaida. Varbūt arī tādēļ turki neraujas uz savas izlases spēlēm. Pret Krieviju tribīnēs bija 7000, pret britiem – 5500 skatītāji. Toties ar emocionālu un skaļu atbalstu.
Neko diži vairāk gan te necerēju ieraudzīt. Turcijas un vispār dienvidu valstu līdzjutēji allaž bijuši specifiski un arēnu gāzīs riņķī tad, ja mutē sajutīs asiņu (uzvaras!) garšu. Turnīra izšķirošie notikumi risināsies kaut kad pēc divām nedēļām Stambulas otrā galā. Ja Turcijas izlase tad vēl būs pie dzīvības, ažiotāža būs citā līmenī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Man pašam jau kopš 2011. gada Eiropas čempionāta Šauļos turnīra pirmais posms vairāk atgādina tādu kā kvalifikācijas turnīru. Jā, FIBA kasei esošā izspēles kārtība ir finansiāli izdevīga, taču no līdzjutēja viedokļa pārāk izstiepts turnīrs ar pārāk daudz komandām. Nu sakiet, vai jūs tagad bez ieskatīšanās palīglīdzekļos zināsiet, kādi rezultāti ir Helsinku grupā, kam vairāk uzvaru – čehiem vai ungāriem, vai kuri ir Telavivas grupas rezultatīvākie spēlētāji?

Nav ažiotāža, nav arī biļešu problēmas. Uz jebkuru spēli, tostarp mājinieku, tās brīvi pieejamas kasēs. Uz dienas spēlēm, kas četros gadījumos ir ar Latvijas izlases dalību, lētākā biļete maksā aptuveni 10 eiro. Dārgākas nemaz nav vērts pirkt, jo lai gan šīs biļetes paredzētas tribīņu augšējos sektoros, tie dienas laikā ir slēgti. Tātad – ej sēdi, kur ir brīvas vietas pavisam citā biļešu kategorijā laukuma malā.
Līdz pat oktobrim Turcijā joprojām ir ārkārtas stāvoklis, kas valstī tika ieviests pēc pērn notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma. Ik pa brīdim Stambulu satricinājuši terora akti, tomēr neņemšos spriest, vai Eiropas čempionātā esošie drošības pasākumi ir striktāki, ja valstī būt cita situācija.
Lai nopirktu biļeti, ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, taču tālāk, pie ieejas arēnā, tas netiek prasīts.
Ap “Fenerbahce” arēnu ir policijas bruņumašīnas. Drošībnieki ar automātu kaklā, smaidu sejā un cigareti rokā. Taču tā ir ikdienišķa parādība Turcijas sporta pasākumos. Ir sanācis apmeklēt vadošo futbola klubu spēles – tur brīžiem šķita kā karā. Lai nokļūtu arēnā, jāiziet divas pārbaudes. Pirmā, vēl labu gabaliņu pirms pašas arēnas, uzrādot somas saturu. Otra – izejot caur metāldetektora skeneri pie pašas ieejas. Līdzjutējiem dzīve grūtāka – tiek atņemta sīknauda, šķiltavas un citas metamas lietas. Pret masu mediju pārstāvjiem noteikumi daudz pielaidīgāki.

Latvijas izlases līdzjutēji Eiropas čempionātā veido lielāko fanu armiju. Uz pirmajām mūsu spēlēm bija ap 1000 skatītājiem (tā saka oficiālā statistika), lielākā daļa – tieši Latvijas izlases līdzjutēji. Tā kā ap arēnu nav nekādas fanu zonas, tad pirms spēlēm pazūd kopības sajūta un arī spēļu laikā atbalsts nav tik atraktīvs un skaļš kā, piemēram, hokeja čempionātos. Tomēr ir un pirmajā posmā tieši sarkanbaltsarkanās krāsas ir pamanītas.
Ap arēnu un tās iekšienē nav arī alus, kas pie Stambulas ikdienas +30 ne tikai atvēsinātu, bet dotu arī papildus uzmundrinājuma devu. Alus šeit ir padārgs, turklāt ar vietējo piedāvājumu nekas nemainās gadu desmitiem – vai nu “Efes Pilsen”, vai nu “Tuborg”. Cenas lielveikalā līdzīgas – ap 1,80 eiro par puslitra skārdeni vai pudeli.
Kebabi un citi turku nacionālas virtuves brīnumi ir garšīgi un pieņemamās cenās. Ar vēderu, atšķirībā no dažiem Latvijas izlases spēlētājiem, viss kārtībā. Dezinfekcijai, gluži kā pēc mūsu izlases dakteru ieteikuma – auksta kokakola. Droši vien kopā ar vietējo aso pipariņu strādātu arī kāds šņabja graķītis (0,7 cena lielveikalā pārsniedz 20 eiro!), tomēr šai izlasei šādas “receptes” nepiesiesim. Tas lai paliek “tagad vai nekad” vēsturē.

Reklāma
Reklāma

Rakstot šīs rindas, vēl nebija īsti skaidrs, vai Latvijas izlase jau pieminēto infekciju dēļ pret Lielbritāniju spēlēs pilnā sastāvā. Lielākā cīņa notika ap Mārtiņa Meiera dabūšanu uz strīpas. Ar viņu vai bez, britus ir jāuzvar. Vērojot Latvijas izlases pirmās divas spēles, ir pārliecība, ka mūsu izlasi nākamajā nedēļā redzēsim arī izslēgšanas spēlēs. Tā ka būs laiks uzrakstīt arī par citām ap čempionātu notiekošām lietām.