Mobilā versija
+0.5°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
1. septembris, 2017
Drukāt

Siliņš Stambulā: emocijas pa gaisu, organizācija pieklibo (1)

foto - Edijs Pālens/LETAfoto - Edijs Pālens/LETA

Zaudētas bumbas zem sava groza, spēles organizācijas pajukums izšķirošajā brīdī un pakļaušanās Serbijas izlases iecerētajam spēles stilam – tie ir galvenie Latvijas izlases zaudējuma iemesli Eiropas čempionāta pirmajā spēlē.

Latvijas izlases zaudējums Eiropas čempionāta pirmajā mačā Serbijai nav negaidīts. Pat novājinātā sastāvā serbi bija favorīti. Lai panāktu savādāku iznākumu, bija jāizdara mazliet vairāk , kaut kur jāpārkāpj pāri “es nevaru” robežai. Tad arī pretiniekam nebūtu 19 atlēkušās bumbas zem groza un 24 punkti ar atkārtotu metienu iespējām. Pēc spēles vaicāju Rolandam Šmitam, vai pretinieki bija lielāki, stiprāki. Īsti tā nav bijis. Drīzāk pašu neizdarība.

Spēles izskaņā redzējām sekas sagatavošanās posma problēmām. Ar tikai divām spēlēm un dažiem treniņiem pilnā sastāvā bija par maz, lai svarīgākajā brīdī komanda strādātu kā vienots mehānisms. Paši izkrita no komforta zonas, pretinieki palīdzēja – tas pat nav svarīgi. Pēdējo trīs minūšu laikā bija tikai pāris pārdomāti un organizēti uzbrukumi. Pārējais – improvizācija un individuāli pūliņi satvert no rokām laukā slīdošo zuti (uzvaru).

37. minūtē Latvijas izlase pēc Porziņģa trejača izrāvās vadībā (75:73), tribīnes gavilēja, bet turpinājums nesekoja. Porziņģa sasteigts metiens – tomēr roka nebija karsta. Kļūda piespēlē, bet pretī divi ātrie uzbrukumi un 75:80. Šajās epiozdēs izšķīrās spēles iznākums un daudz pieminētās atlēkušās bumbas te nebija pie vainas. Vairāk spēles organizācijas trūkums. Atliek cerēt, ka kopēja spēles sapratne un partnera sajūta bez tieša acu skata radīsies jau turnīra laikā. Tā ir lieta, kur noteikti varam progresēt.

Zaudējām arī tādēļ, ka līdz galam nepratām tikt gala ar emocijām. Serbi paliek serbi – kaut kur iebakstīs, kaut kur paprovocēs. Bija brīži, kad Bagatskim nācās komandu mierināt. Bija brīži, kad ar to galā tikt neizdevās – emocijas ņēma virsroku. Manuprāt, tieši tāds bija Serbijas izlases mērķis – radīt nervozitāti, vēlmi atbildēt. Nikni par dažādām epizodēm, nogalinošu skatienu tiesnešu virzienā raidīja Porziņgis un Dāvis Bertāns. Tās bija epizodes laikā, kad izšķīrās uzvarētājs. Līdz galam neizturējām.

Rīt būs jauna spēlē un kā saka Bagatskis – pilnīgi pretēja stila pretinieks. Šoreiz patiesām šķita, ka neraugoties uz augstāk minētajā emocijām, mūsējiem vēl palika iekšējas enerģijas rezerves. Zaudējums Serbijai nav nekāda traģēdija un tāds bija arī noskaņojums pie komandas ģērbtuvēm. Ātrāk aizmirst šo spēli un rīt izcīnīt pirmo uzvaru. Šoreiz favorītu statusā būs Latvija. Skaisto zaudējumu laiks ir beidzies. Jāuzvar!

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Ļoti baidījos, ka:
    1. Zaudēsim cīņā zem groziem
    2. No “stāru” zvaigžņu slimības- jo lielāka zvaigzne, jo bezatbildīgāka rīcība brīžos, kad vajadzīgs vēss prāts, droša un pareiza rīcība.Esot taču profesionāļi.
    3. Nespēs uzspiest savu spēles stilu
    4. Pakļausies pretinieku spēlei
    5. Nespēs darboties kolektīvi izšķirīgos brīžos, kad rezultāts ir mīnusos
    6. Komplektācija- skaidri zinot, ka nepiedalīsies vairāki garie spēlētāji, Bagijs patriec Freimani, iemainot viņu pret diviem pilna laika pensionāriem. Viņi (penši) jau pirmajā spēlē pilnībā nodemonstrēja savu (ne)varēšanu, bet mūsu garie, piezīmju dēļ, jau no otrās ceturtdaļas bija spiesti strādāt ar 50% jaudu!
    Protams, sēžot dīvānā, viss labāk redzams, bet tā tas izskatās.
    7. Ar neko nepamatotā ažiotāža visu sagatavošanās laiku un pat 5 min pirms spēles- enerģiju izdzenot caur svilpi, neko neatstājot motoram.
    Nekas vēl nav zaudēts! Saņemamies un uz priekšu! Par Latviju!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+