Foto – LETA

Siliņš uzrota piedurknes 0

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) domes sēdē par jauno LPF priekšsēdētāju vakar ievēlēja līdzšinējo federācijas valdes locekli Andri Siliņu.


Reklāma
Reklāma

 

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

“Nav iespējams vadīt organizāciju, ja vadītājas personas dēļ ir jācieš cilvēkiem,” noliekot savas pilnvaras, vakar Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) domes sēdē sacīja tās ilggadējā valdes priekšsēdētāja Aina Verze. Noklausoties 2012. gada darbības pārskatu, ko nolasīja A. Verze, tiešām jāsecina, ka gandrīz nekas no gada sākumā iecerētā nav īstenojies. Pensiju indeksācija, ko Labklājības ministrija iepriekš solīja no 2013. gada, ja ekonomiskā izaugsme valstī turpināsies, tagad vispār izņemta no darba kārtības. Tāpat pārējie priekšlikumi, tostarp ierosinājums pensijas vecuma palielināšanu sākt no 2016. gada, kad darba tirgus varētu piedāvāt lielāku nodarbinātību, palika uz papīra. Pat pensionāru vēstuļu akcija, kurā federācija aicināja rakstīt par saviem dzīves apstākļiem Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam, palika bez rezultāta – tā vienkārši ignorēta. LPF ilggadējā valdes priekšsēdētāja uzskata, ka pensionāru organizācija šādu reakciju izpelnījusies par to, ka prasījusi labklājības ministres Ilzes Viņķeles demisiju. Labāki rezultāti gūti diskusijās par veco ļaužu veselības aprūpi.

Jaunais LPF valdes priekšsēdētājs Andris Siliņš uzsvēra, ka federācijas darba kārtības pirmais jautājums būs panākt, lai pensijas tiktu indeksētas jau šogad. “Neesam nekādi radikāļi, neprasām indeksēt uzreiz visiem. Piedāvājam dažādus variantus, taču lielāks paaugstināšanas koeficients nepieciešams tieši mazajām pensijām.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš arī solīja, ka iestāsies par to, lai priekšlaicīgās pensijas apmērs no pašreizējiem 50% tiktu palielināts līdz 80%. Tāpat prasīs, lai pensiju neapliekamais minimums tiktu piesaistīts minimālajai algai valstī – pašreiz tie ir 200 lati. Būtisks esot PVN samazināšanas jautājums. A. Siliņš kritiski vērtē pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu par 1%. “Tā vietā, lai to izdarītu diferencēti atsevišķām precēm un pakalpojumiem, tagad PVN piemērots visām precēm vienādi. Iegādājoties pirmās nepieciešamības preces, trūcīgākajiem iedzīvotājiem nav nekādu ieguvumu, ieguvēji ir lielo villu un jahtu pircēji.” LPF turpmāk cīnīsies par nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanu vai pat tā atcelšanu vienīgajam mājoklim. Arī pensiju izmaksas griesti esot nepieciešami, kā tas ir citās valstīs. Latvijā šobrīd maksimālās pensijas ir 100 reizes lielākas par minimālajām pensijām. Pensiju griesti varētu būt sešas minimālās darba algas, uzskata A. Siliņš.

LPF valdes priekšsēdētāja minētie priekšlikumi apspriesti federācijas valdes sēdē. Arī ierosinājums vākt parakstus, pieprasot pensiju indeksāciju par visiem krīzes laika gadiem, sākot no 2009. gada līdz šim laikam. Reizē ar parakstiem pensionāru biedrības visos novados tika aicinātas izteikt savu viedokli par protesta akcijām. LPF vadītājs uzskata, ka laiks no parakstu vākšanas pāriet pie iedarbīgākiem līdzekļiem. Bet uz protesta akciju jāierodas nevis dažiem pārstāvjiem, bet ar pensionāru pilniem autobusiem no visiem novadiem, mēģināja iedvesmot LPF jaunais valdes priekšsēdētājs.