Foto: Andris Klepers (Facebook).

Tā kā ūdens Baltijas jūrā ir ļoti silts, šomēnes Latvijas piekrastē vērojams lielāks skaits ūdensstabu nekā citos gados.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10

Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”

Lasīt citas ziņas

Pēdējā diennaktī ziņas par virpuļvēja radītiem stabiem virs jūras saņemtas gan no Ventspils, gan Jūrkalnes, gan Ainažiem. Sociālajos tīklos aculiecinieki dalījušies ar fotogrāfijām, kurās iemūžināta šī dabas parādība.

Kā skaidro sinoptiķi, ūdensstabi ir virpuļojoša vēja stabi virs ūdens, kas kļūt redzami, kondensējoties gaisā esošajam ūdens tvaikam. Tie parasti nav pietiekami spēcīgi, lai sevī iesūktu ūdeni, un tajos retajos gadījumos, kad ūdensstabs iznāk sauszemē, tas ātri vien izgaist.

Okupantiem milzīgi zaudējumi: atklāj, ko Ukrainas trieciens pa lidlauku Krimā nodarījis Krievijas armijai

Sinoptiķi nāk klajā ar laika prognozi piektdienai – vietām gaidāms sniegs

Lipīgas grīdas, izmētāti izsmēķi: no antisanitāriem apstākļiem Ķengaragā izņem četrus mazus bērnus, tostarp zīdaini

Ūdensstabi var veidoties gan zem negaisa mākoņiem, gan zem citiem gubu mākoņiem. Ja ūdensstabs nolaižas no negaisa mākoņa, tas ir līdzvērtīgs virpuļviesulim jeb tornādo, kas veidojas sauszemē, un var būt spēcīgs.

Latvijā visbiežāk manāmi ūdensstabi, kas lēna vēja apstākļos veidojas zem tumšiem gubu mākoņiem, kas nav negaisa mākoņi. Vēja virpulis vispirms izveidojas pie ūdens virsmas un tad izaug līdz mākonim. Šādi ūdensstabi pārvietojas lēni vai stāv uz vietas.

Nereti vienlaikus redzami vairāki ūdensstabi. Latvijā tie parasti veidojas augustā un septembrī, kad pār vasarā sasilušo jūru ieplūst vēsāks gaiss.

'Debesis iekrita manī'! Velna slota virs Ainažu mola. @Ainazi @VisitSalacgriva @LVGMC_Meteo @meteozinas @Foto_Salacgriva pic.twitter.com/W45gQH1Fhf

— Andris Klepers (@Andris_Klepers) August 5, 2018

Tā kā ūdens temperatūra Baltijas jūras lielākajā daļā šobrīd ir 4-9 grādus augstāka par normu, vietām sasniedzot +25 grādus, nav nepieciešams vēss gaiss, lai veidotos ūdensstabi.

Nepieredzēti siltā jūra tuvākajos mēnešos vietām var sagādāt arī ļoti lielu nokrišņu daudzumu un biežus pērkona negaisus. Vējam pūšot no rietumiem, šie mākoņi galvenokārt skars Kurzemi un Vidzemi, bet ziemeļu vējš mākoņus no Rīgas jūras līča nesīs arī uz Zemgali. Stiprākie nokrišņi Rīgā iespējami pie ziemeļrietumu vēja. Rudens otrajā pusē un ziemā tas var nozīmēt ļoti spēcīgu snigšanu, norāda sinoptiķi.