Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. aprīlis, 2012
Drukāt

Siltajās brīvdienās Latvijā plaši dedzināta kūla

kulas_ugunsgreks1

Aizvadītajās saulainajās un sausajās brīvdienās Latvijā plaši dedzināta kūla, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvā informācija. Sestdien Latvijā reģistrēti 49, bet svētdien – jau 193 kūlas dedzināšanas gadījumi. Kopumā šogad reģistrēti 1178 kūlas ugunsgrēki.

Vakar ugunsdzēsēji devušies uz Cēsu novada Vaives pagastu, kur pērnā zāle dega 1800 kvadrātmetru platībā. Mēģinot apdzēst uguns liesmas, cieta 1963.gadā dzimusi sieviete, kura guva rokas apdegumus un tika hospitalizēta.

Šogad vislielākais kūlas ugunsgrēks reģistrēts Preiļu novada Pelēču pagastā, kur kūla dega 100 hektāru platībā.

Kūlas dedzināšanas rezultātā ir nodegušas arī vairākas ēkas. Pagājušās sestdienas pēcpusdienā ugunsdzēsēji glābēji izbrauca uz kūlas ugunsgrēku Krustpils novada Kūku pagastā. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka liesmas ir pārņēmušas arī šķūni. Ugunsgrēkā nodega šķūnis 72 kvadrātmetru platībā un kūla piecu hektāru platībā. Vakar Liepājā, Kapsēdes ielā, dega četras dārza mājiņas 40 kvadrātmetru platībā un kūla divu hektāru platībā.

LETA jau ziņoja, ka kūlas ugunsgrēki nopostījuši vairākas ēkas, bet 11.aprīlī kūlas ugunsgrēkā gājusi bojā kāda 1935.gadā dzimusi sieviete. Traģiskā nelaime notika Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā pie kādām lauku mājām.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību, un tā vienkāršojas.

Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, VUGD informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+