Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. oktobris, 2014
Drukāt

Siltas darba vietas – padomēs (10)

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica

Kamēr nav sākusi strādāt jaunā Saeima, pašreizējie deputāti steidz pieņemt arī tādu likumprojektu, ar kuru tiks radītas jaunas, siltas darba vietas. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums, kura spēkā stāšanās laiks ir plānots no 2016. gada 1. janvāra, citstarp paredz valsts uzņēmumos atjaunot padomes, ko ar lielām grūtībām iesāka likvidēt Ivara Godmaņa valdības laikā, bet pilnībā izskauda Valda Dombrovska pirmās valdības laikā.

“Vienotības” deputāte un par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāve Zanda Kalniņa-Lukaševiča, kura 12. Saeimā nav ievēlēta, šo ceturtdien Saeimas plenārsēdē ziņos par šo jautājumu. Viņa sacīja, ka divreiz nevarot iekāpt vienā un tajā pašā upē un ka jaunās padomes būšot kaut kas pavisam cits nekā trekno laiku partiju barotnes. Padomēs vairs nenokļūšot partijām pietuvināti cilvēki, kuriem bieži vien nebija nekāda sakara ne ar konkrēto jomu, ne uzņēmējdarbības vadību. “Likumprojekta pieņemšana ir cieši saistīta ar Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD),” atgādināja deputāte. Viņa uzsvēra, ka 22. un 23. oktobrī notikšot OECD darba grupas sēde, kur viens no jautājumiem būs arī par Latvijas gatavību kļūt par organizācijas pilntiesīgu locekli. Ja valstī nebūšot izstrādāts un pieņemts valsts uzņēmumu labas pārvaldības tiesību akts, tad par iestāšanos šajā starptautiskajā organizācijā varot nesapņot.

Taču OECD neregulē to, cik lielam ir jābūt padomes vai valdes locekļu atalgojumam, cik bieži jāmaksā prēmijas un pēc skaita cik valdēs un padomēs viens cilvēks drīkst strādāt.

Pašreizējā likumā ir regulēts valdes locekļu algas maksimālais apmērs, kas nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējo darba algu, piemērojot tai koeficientu 6, bet jaunajā likumprojektā šāda stingra panta vairs nav. Z. Kalniņa-Lukaševiča sacīja, ka to noteikšot ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem. Arī patlaban ir spēkā MK noteikumi, tikai pretrunā pašreizējam likumam. Likumā ir norādīts, ka atalgojuma aprēķināšanai ir jāpiemēro koeficients 6, bet V. Dombrovska vadītā valdība 2012. gadā pieņēma grozījumus MK noteikumos, paredzot iespēju padomju locekļiem saņemt lielāku atalgojumu – nosakot, ka koeficients algu noteikšanai nedrīkst būt lielāks par 10. Likumā ir jāiestrādā visi galvenie pamatprincipi, bet MK noteikumos – procesuālā kārtība. Ja tas nav izdarīts, tad paveras visplašākās iespējas izveicīgiem ministriem un viņiem pietuvinātiem ļaudīm.

Lai novērstu patvaļu, ka ar MK noteikumiem padomēs un valdēs strādājošo algas tiek uzskrullētas, pārspējot pat treknos gadus, deputāte Ilma Čepāne iesniedza priekšlikumu, ka likumā jānosaka padomes locekļa mēneša atlīdzība, iepriekšējā gada vidējai valstī strādājošo algai piemērojot to pašu koeficientu – 10, jo atgriezties pie 6 vairs neesot iespējams. “Ja tas netiks nostiprināts likumā, tad MK noteikumos, kā rāda līdzšinējā pieredze, to var paaugstināt neierobežoti,” sacīja I. Čepāne. Viņa aprēķinājusi, ja likums stātos spēkā patlaban un viņas priekšlikums tajā būtu iekļauts, tad padomes loceklis mēnesī saņemtu gandrīz 8000 eiro (766 eiro x 10). Taču Tautsaimniecības komisijā, ko vada Jānis Ozoliņš (“Vienotība”), kuram pietrūcis vēlētāju balsu, lai strādātu 12. Saeimā, šis priekšlikums tika noraidīts.

Toties likumprojektā nav aizmirsts ierakstīt, ka valdes locekļa gada prēmija nedrīkst pārsniegt četru mēnešu atlīdzību. Tātad, ja 8000 eiro pareizina ar četri, tad var tikt pie 32 000 eiro lielas prēmijas. Pašreizējie MK noteikumi ļauj izmaksāt prēmiju vienas mēnešalgas apmērā. Visticamāk, ka vidējā strādājošo alga līdz 2016. gadam būs vēl lielāka, tātad arī padomes un valdes pārstāvja naudas maks – biezāks.

Likumprojektā ir norādīts, ka valsts kapitāldaļu turētājs (ministrs vai valsts sekretārs) vai valsts kapitālsabiedrības padome sagatavos potenciālo padomes vai valdes locekļu sarakstu, kas tikšot veidots, pamatojoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem. Iespējamos kandidātus izvirzīs, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru, piesaistot personāla atlases konsultantus vai izmantojot citas personāla atlases metodes.

Kandidēt uz šiem amatiem drīkstēs personas, kurām ir augstākā izglītība, atbilstoša profesionālā kompetence un kuras nav sodītas.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. OECD pilnīgi noteikti neliek noteikt, ka padomes ir apmaksātas un kādā apmērā, tā ir LV inovācija:)

  2. Pretīgi. Un 7 kārt pretīgi apstākļos, kad jau kopš 2012.g. premjeri melo, ka krīze pārvarēta. Siļu gatavošana netieši vēstī par jaunas krīzes tuvošanos un jau esošu varasvīru dziļu jo dziļu MORĀLO KRĪZI. Tajā pašā laikā daudziem jo daudziem kultūras darbiniekiem par 20%-50% samazinātās algas (50% bija panākts netieši – ar nepilno darba nedēļu), kas arī pilnas nebija nekādas dižās, nav atjaunotas pirmskrīzes līmenī, nemaz nerunājot par prēmijām – tātad viņi joprojām dzīvo dziļā krīzē, bet laikam jau mūsu valstsvīriem kultūras darbinieki nav cilvēki, tāpat kā kādreiz nacistiem cilvēki nebija ebreji…. Tā tas ir arī ar Gaismas Pils darbiniekiem, kuri nākamā gada pirmajā pusē būs spiesti paciest Eiropas prezidentūras sagādātās neērtības ar visiem no tā izrietošajiem drošības riskiem un apdraudējumiem. Par bīstamību normālā valstī PIEMAKSĀ, bet ne jau šajā nabagu karalistē – šiem darbiniekiem pat nav atjaunotas pirmskrīzes algas. Darbinieki tiek gatavoti drīzāk iespējamam algu samazinājumam, jo jaunā ēka daudz “rijot” un budžeta sagatavošanas gaitā jau atkal jūtamas “nogriešanas” tieksmes, bet ir aizmirsts, ka pat bez visas prezidentūras ēka tiek aktīvi izmantota valstiskiem pasākumiem, kam nav ne bibliotekāra, ne kultūras funkcija, bet riski gan ir. Gaismas Pils izdevumi salīdzinājumā ar VID jaunās ēkas izdevumiem 7.5 milj.gadā ir nabadzīga skolēna kabatas nauda un diemžēl šī organizācija (VID)ir pamatīgi atbalstījusi lielformāta nodokļu zagļus, kā vācieti Hansu Helmutu Bergu, kas ar SIA “Omega-Rīga”mākslīgo bankrotu pamanījās nozagt valstij 212000Ls jau 2003.g. Rūpnīcas ēku kompleksu Kalnciema ielā 36/38 pmatīgi sagruva 10 gadu laikā nenodrošinot nevienu darba vietu un pagājušā gadā izandelēts par 500000 eiro, bet nav zināms, vai valsts pienākošos summu – 212000Ls nodokļu parādu saņēma. Algas kreditors nav saņēmis neko un FM tieksme snaikstīties ap kultūras darbinieku joprojām samzinātajām algām liecina, ka arī H.Berga nenomaksātie nodokļi aizgājuši “skuju taku”. Šo vācieša afēru, kuras rezultāts ir tāds, diemžēl atbalstīja VID darbinieki M.Grende un L.Purmalis kā galvenā kreditora pārstāvji, piekrītot admnistratora E.Ekarta ar likmpārkāpumiem bīdītai maksātnespējas pabeigšanai.Ja par to runā, atriebjas visai nesmukā veidā ar nodokļu dubultuzrēķiniem – t.i. – no IIN atbrīvotu summu ar izmaksātāja uzņēmuma grāmatveža palīdzību – palūdzot tam ielikt citu kodu (konkrētajā gadījumā tā bija akciju sabiedrības “Land Real Estate” grāmatvede Līga, kas pati atzina, ka izpilda VID specpasūtījumu) uztaisa par apliekamu.
    Tātad – pirms runāt par silto siļu gatavošanu, vispirms gan bija jātgūst visi šādās shēmās zaudētie nodokļim jāpublisko visu uzņēmumu nosaukumi un amatpersonu vārdi, kā arī to amatpersonu vārdi, kas šādas shēmas atbalstījuši un pieļāvuši (amatpersonas bezdarbība), jāatjauno atalgojums pirmskrīzes līmenī un pat jāpieliek tiem valsts sektora darbiniekiem, kam tas nekad nav bijis īsti adekvāts un tad, tikai tad būtu ētiski runāt par kādu padomju atjaunošanu un arī tad ierobežotā apjomā, jo rijība vienmēr ved uz badu, bet badu cieš tie, kas pat nav riktīgi parijuši. Būtībā šīs padomes taču arī ir shēma, līdzīgi kā iepriekš minētā, kā pabarot kādus “savējos”, jo likumu jau var apiet ar “līkumu”.

  3. Vai, vai, vai…..!Pirms vēlēšanām baidīja ar situāciju Ukrainā, zāļie cilvēciņi varot parādīties!Tas tā- lai balsotu jau par esošajiem.Lai nebūtu pārmaiņu.Tagad baida ar OECD!! -Tas ir pilnīgās muļķības.
    Tieksme atkal pēc “silēm”.
    Stingrs ieteikums: Valsts, pašvaldību kapitālsabiedrībās pilnībā jālikvidē šis princips ar apmaksātām padomēm un valdēm.Mums šeit skandināvijā, un arī citur pasaulē tā nav.Iestādi vai uzņēmumu vada direktors, un tas kas saucas Padome vai valde (Board of Directors) nav apmaksāta!
    Cik nožēlojami, ka šādā veidā tiek muļķota Latvijas tauta.

  4. Un šitādi plānotāji zagļi-mahinātori ir, bija un būs Latvijas valdībā

  5. Kas vienreiz ticis pie siles,tas,kā saka,turēsies nagiem un ragiem.Un nedomā tu viņu atraut

  6. Galīgi aptrakuši. Domā, ka ievēlēti/ neievēlēti un var darīt ko un kā grib.

  7. "Trekno" gadu restaurācija Atbildēt

    Sākam ar padomēm valsts uzņēmumos,Beigsim ar padomēm valsts un pašvaldību aģentūrās,kinoteātros un namu pārvaldēs.

  8. Gan jau šai uzņēmīgajai dāmītei un citiem bijušajiem reformistiem, kas netika Saeimā, vajadzēs izpletnti, lai piezemētos kādā padomē vai valdē. Dzīvosim, redzēsim.

  9. “likumprojektu, ar kuru tiks radītas jaunas, siltas darba vietas”
    – – – – – – – – – –
    Tas ir amorāli. Jaunas darba vietas vajag radīt strādājošiem latviešiem, nevis birokratu liekēžiem. Visu laiku mums stāsta, ka budžetā neesot naudas izglītībai, veselības aprūpei, aizsardzībai …
    Padomes vajag tikai padomiešiem, cilvēkiem kuri baidās pieņemt lēmumus (un nest atbildību) individuāli. Brīvi cilvēki uzņemas atbildību par savu rīcību.

Draugiem Facebook Twitter Google+