Zanda Kalniņa-Lukaševica
Zanda Kalniņa-Lukaševica
Foto – LETA

Siltas darba vietas – padomēs 10

Kamēr nav sākusi strādāt jaunā Saeima, pašreizējie deputāti steidz pieņemt arī tādu likumprojektu, ar kuru tiks radītas jaunas, siltas darba vietas. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums, kura spēkā stāšanās laiks ir plānots no 2016. gada 1. janvāra, citstarp paredz valsts uzņēmumos atjaunot padomes, ko ar lielām grūtībām iesāka likvidēt Ivara Godmaņa valdības laikā, bet pilnībā izskauda Valda Dombrovska pirmās valdības laikā.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

“Vienotības” deputāte un par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāve Zanda Kalniņa-Lukaševiča, kura 12. Saeimā nav ievēlēta, šo ceturtdien Saeimas plenārsēdē ziņos par šo jautājumu. Viņa sacīja, ka divreiz nevarot iekāpt vienā un tajā pašā upē un ka jaunās padomes būšot kaut kas pavisam cits nekā trekno laiku partiju barotnes. Padomēs vairs nenokļūšot partijām pietuvināti cilvēki, kuriem bieži vien nebija nekāda sakara ne ar konkrēto jomu, ne uzņēmējdarbības vadību. “Likumprojekta pieņemšana ir cieši saistīta ar Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD),” atgādināja deputāte. Viņa uzsvēra, ka 22. un 23. oktobrī notikšot OECD darba grupas sēde, kur viens no jautājumiem būs arī par Latvijas gatavību kļūt par organizācijas pilntiesīgu locekli. Ja valstī nebūšot izstrādāts un pieņemts valsts uzņēmumu labas pārvaldības tiesību akts, tad par iestāšanos šajā starptautiskajā organizācijā varot nesapņot.

Taču OECD neregulē to, cik lielam ir jābūt padomes vai valdes locekļu atalgojumam, cik bieži jāmaksā prēmijas un pēc skaita cik valdēs un padomēs viens cilvēks drīkst strādāt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pašreizējā likumā ir regulēts valdes locekļu algas maksimālais apmērs, kas nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējo darba algu, piemērojot tai koeficientu 6, bet jaunajā likumprojektā šāda stingra panta vairs nav. Z. Kalniņa-Lukaševiča sacīja, ka to noteikšot ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem. Arī patlaban ir spēkā MK noteikumi, tikai pretrunā pašreizējam likumam. Likumā ir norādīts, ka atalgojuma aprēķināšanai ir jāpiemēro koeficients 6, bet V. Dombrovska vadītā valdība 2012. gadā pieņēma grozījumus MK noteikumos, paredzot iespēju padomju locekļiem saņemt lielāku atalgojumu – nosakot, ka koeficients algu noteikšanai nedrīkst būt lielāks par 10. Likumā ir jāiestrādā visi galvenie pamatprincipi, bet MK noteikumos – procesuālā kārtība. Ja tas nav izdarīts, tad paveras visplašākās iespējas izveicīgiem ministriem un viņiem pietuvinātiem ļaudīm.

Lai novērstu patvaļu, ka ar MK noteikumiem padomēs un valdēs strādājošo algas tiek uzskrullētas, pārspējot pat treknos gadus, deputāte Ilma Čepāne iesniedza priekšlikumu, ka likumā jānosaka padomes locekļa mēneša atlīdzība, iepriekšējā gada vidējai valstī strādājošo algai piemērojot to pašu koeficientu – 10, jo atgriezties pie 6 vairs neesot iespējams. “Ja tas netiks nostiprināts likumā, tad MK noteikumos, kā rāda līdzšinējā pieredze, to var paaugstināt neierobežoti,” sacīja I. Čepāne. Viņa aprēķinājusi, ja likums stātos spēkā patlaban un viņas priekšlikums tajā būtu iekļauts, tad padomes loceklis mēnesī saņemtu gandrīz 8000 eiro (766 eiro x 10). Taču Tautsaimniecības komisijā, ko vada Jānis Ozoliņš (“Vienotība”), kuram pietrūcis vēlētāju balsu, lai strādātu 12. Saeimā, šis priekšlikums tika noraidīts.

Toties likumprojektā nav aizmirsts ierakstīt, ka valdes locekļa gada prēmija nedrīkst pārsniegt četru mēnešu atlīdzību. Tātad, ja 8000 eiro pareizina ar četri, tad var tikt pie 32 000 eiro lielas prēmijas. Pašreizējie MK noteikumi ļauj izmaksāt prēmiju vienas mēnešalgas apmērā. Visticamāk, ka vidējā strādājošo alga līdz 2016. gadam būs vēl lielāka, tātad arī padomes un valdes pārstāvja naudas maks – biezāks.

Likumprojektā ir norādīts, ka valsts kapitāldaļu turētājs (ministrs vai valsts sekretārs) vai valsts kapitālsabiedrības padome sagatavos potenciālo padomes vai valdes locekļu sarakstu, kas tikšot veidots, pamatojoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem. Iespējamos kandidātus izvirzīs, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru, piesaistot personāla atlases konsultantus vai izmantojot citas personāla atlases metodes.

Kandidēt uz šiem amatiem drīkstēs personas, kurām ir augstākā izglītība, atbilstoša profesionālā kompetence un kuras nav sodītas.