Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. janvāris, 2013
Drukāt

Siltas un dekoratīvas – getras!

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

“Kā uzadīt getras? Gribētu ne pārāk garas un lai neslīd no kājām!
” Anna B.

 

Principi

Getras, kas savulaik bija sportistu un ceļotāju apģērba sastāvdaļa, šodien ir kļuvušas arī par sieviešu garderobes aksesuāru.

– Adot getras, var ļaut brīvu vaļu fantāzijai, jo nepastāv priekšraksti, kas noteiktu, ka šim adījumam jāizmanto konkrēta dzija un konkrēts raksts vai ka getrām jābūt tik un tik centimetrus garām, – iedrošina adīšanas meistare Ilze Vasile. – Vien jāievēro, ka getras nedrīkst uzadīt pārāk šauras, stilbam nav jābūt tajās iežmiegtam. Stulma daļai jābūt tik platai, lai getras varētu nobrucināt. Vēl jāņem vērā, ka valnīti getru apakšdaļā jānorauc vaļīgi, lai adījums uzgultu uz apava, nevis sprauktos tajā iekšā.

Dzijas izvēle esot gaumes jautājums. Ja kājas pacieš aitas vilnas dzijas durstīgumu, getras ada no tās. Ja vēlas dabisku, bet ne tik asu dzijas pavedienu, izmanto lamas vilnas dziju, mohēru kopā ar pusvilnu, merīnvilnu kopā ar sintētiskas dzijas pavedienu.

Ja padomā ir plānas, gaisīgas getras, tās ada no kazlēna mohēras jeb Kids mohair. Košas un jauneklīgas getras sanāk no efektdzijas, bet parasti no tās getrās ieada tikai dekoratīvas joslas.

Tā kā getras ir rudens un ziemas garderobes aksesuārs, kad ietves lielākoties ir slapjas un dubļainas, skaidrs, ka adījumu vajadzēs vismaz reizi nedēļā mazgāt. Ja valkātāja ir ļoti čakla, getras var adīt no baltas dzijas, taču prātīgāk būtu izvēlēties tumšo toņu gammu.

Lai aprēķinātu, cik valdziņu jāuzmet, vispirms uzada paraugu.

– Getras ada tāpat kā pusgaro zeķi, tikai tām nav pēdas daļas, – skaidro I. Vasile. – Adot var izmantot četras adāmadatas, bet var arī trīs, kā es to daru, jo tad adīšana rit raitāk. Var adīt ar divām adatām un getras sašūt – tad tām būs vīle. Var likt lietā 40 cm garas apļa adatas.

Vispirms noada 5 – 10 cm garu valnīti (parasti izvēlas sviķeļa rakstu – 1 (2 vai 3) valdziņš kreiliski, 1 (2 vai 3) valdziņš labiski). Lai būtu droši, ka valnītis pārāk ātri neizstaipīsies, tajā ieada speciāli šim mērķim paredzēto adāmgumiju.

Tālāk getras var adīt labiski gludas, var adīt mežģīņrakstā vai svītrainas, var ielaist efektdzijas joslas vai arī ieadīt briedīti, puķīti, zemeni, sirsniņu vai ko citu.

Adot getru uzlaiko, lai noskaidrotu, vai garums apmierina, vai nav jāpieaudzē kāds valdziņš, lai būtu kritums. Ja grib īsākas getras, tās var noraukt jau pēc 20 cm, ja kārojas garas – pēc 45 cm. Nobeigumā atkal ada aptuveni 5 cm garu valnīti. Lai apakšdaļa nerullētos, valnīti ada labiski. Valdziņus norauc vaļīgi.

 

Versijas

Ja āda nav pārāk jutīga, getras var adīt no 100 % vilnas dzijas. Tādām, kas sniedzas pāri celim, vajag ap 140 – 150 g dzijas un 3 mm zeķu adāmadatas.

Uzmet 56 valdziņus, tos vienmērīgi sadala uz 4 adāmadatām. Ada 5 cm garu valnīti, atkārtojot 1 valdziņu labiski un 1 valdziņu kreiliski. Pēc tam turpina adīt rakstu: 9 rindas – labiski, 10. rinda – kreiliski, 11. rinda – kreiliski griezts valdziņš, apmetums, kreiliski griezts valdziņš, apmetums u.tjpr., 12. rinda – labiski. Turpina adīt, atkārtojot 1. – 12. rindu, līdz getras ir vēlamajā garumā – krietni pāri celim. Stulma daļai vajadzētu būt pietiekami platai, lai, nobrucinot getru, tā veidotu krokojumu. Nobeigumā atkal ada valnīti (1 valdziņš labiski, 2 valdziņi kreiliski), ko pēc 5 cm vaļīgi norauc.

Getrām var izvēlēties diezgan plānu dziju (piemēram, mohēru) un apļa adāmadatas. Uzmet nepieciešamo valdziņu skaitu (tos aprēķina, iepriekš uzadot paraudziņu) un noada 5 – 10 cm garu valnīti sviķeļa rakstā (2 cm labiski, 2 cm kreiliski). Lai valnītis cieši piegulētu stilbam, dzijas pavedienam var pievienot speciālo adāmgumiju. Stulma daļu var adīt gludi labisku vai arī izvēlēties kādu no mežģīņrakstiem. Pēc 12 cm adījuma abos sānos pieaudzē 1 valdziņu. Pieaudzēšanu atkārto vēl 2 reizes katrā 14. rindā. Pēc 44,5 cm no uzmetuma rindas noada 6 rindas gludi labiski. Norauc vaļīgi valdziņus un sašuj vīli.

 

 

UZZIŅA

• Jauktā dzija (piemēram, vilnas un sintētikas) apvieno abu šķiedru priekšrocības: patīkamo vilnas siltumu un sintētikas izturīgumu. Ir ērti kopjama, viegli mazgājama un ātri žūstoša.

• No vilnas dzijām krāšņākais ir kašmirs, bet tas ir dārgs materiāls. Lētāks tas ir sajaukumā ar merīnvilnu.

• Siltākus adījumus var darināt no aitas vilnas dzijas.

• Jauktā mohēras dzija no merīnvilnas, akrila un Kid mohēras ir ļoti mīksta un pūkaina.

• Adījuma rakstu īpaši izceļ gludās dzijas.

• Ja patīk vienkārši raksti, ieteicams izvēlēties efektdzijas. Ar tām iespējams panākt burvīgus virsmas efektus.

 

 

Fotografēts dziju veikalā “Adele”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+