Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. jūlijs, 2012
Drukāt

Silti bēniņi

Foto - Vivanta VolkovaFoto - Vivanta Volkova

Mājai nosiltināt bēniņu grīdu ir tas pats, kas uzlikt galvā cepuri. Tad siltais gaiss, kas istabās ceļas augšup, neaizplūdīs prom un mājoklī ilgāk saglabāsies siltums un omulība. Savukārt vasarā siltumizolācijas slānis neļauj svelmei pārmēru sakarsēt telpas.


Bēniņu grīdas siltina ar plākšņveida loksnēm vai vēl labāk ar ruļļveida vai beramo siltumizolāciju. Zem bēniņu grīdas seguma var ievietot ruļļveida materiālu vai lokšņu siltumizolācijas materiālu, ko piegriež nedaudz lielāku un nedaudz iespiež konstrukcijā, nodrošinot vienmērīgu izolāciju. Kad sprauga starp griestu – grīdu segumu aizpildīta, klāj grīdas dēļus vai nezēmerētus (neapzāģētus) dēļus, kurus pa virsu nosedz ar piemērotu plākšņveida materiālu. Dēļiem nedrīkst būt mizas paliekas, tās jānotīra.

Bēniņos bez grīdām izpaužas izberamo siltumizolācijas materiālu priekšrocības. Šim nolūkam noder minerālas izcelsmes akmens un stikla vate, kā arī organiskas izcelsmes eko un koka vate. Beramā vate veido vienmērīgu siltumizolācijas slāni bez spraugām un salaidumiem, viegli aizpilda vietas ap komunikācijām un jumta konstrukcijām. Vate ir elpojošs materiāls, kas aizsargā no sēnīšu un pelējuma rašanās vietās, kur siltumizolācija saskaras ar ēkas konstrukcijām. Beramie materiāli neļauj grauzējiem veidot ejas, jo tās aizbirst. Ja minerālvatē pa reizei ieklīst kukainīši, boraka piesātinātā ekovatē tie nerādās.

Beramo kokšķiedras vati izgatavo no priežu koksnes šķiedras, ekovati – no otrreizēji pārstrādātas avīžu makulatūras, pievienojot borskābi un boraku. Stikla un akmens vati izgatavo, augstā temperatūrā apstrādājot minerālu masu. Organiskie ekoloģiskie materiāli ir lēni gruzdoši, bet neorganiskie siltināšanas materiāli ir absolūti nedegoši. Organiskās bāzes vates vairāk uzsūc mitrumu, minerālās bāzes vates – mazāk. Pēc iestrādes minerālvates nosēžas aptuveni 5%, ekovates – līdz 20%. Siltinot bēniņus ar beramo izolāciju, uzreiz jāparedz laipas, pa kurām staigāt, lai nav jābradā pa siltinājuma slāni, to bojājot. Lai zinātu, cik daudz bēniņi jāpiepilda, uz koka konstrukcijām ar krītu iezīmē plānotā izolācijas slāņa augšējo malu. Jaunbūvēs uz tīras grīdas uzber 300 – 400 mm biezu slāni. Uz vecā siltinājuma pietiek ar 250 – 350 mm, šāds slānis var samazināt siltuma zudumus caur griestiem par 
20 – 30 procentiem. Izbērtā vate laika gaitā nosēžas tikai par pieciem centimetriem. Ja bēniņos ir centrālapkures caurules un citas vārīgas komunikācijas, izveido kastveida konstrukcijas un tās piepilda ar beramo siltumizolāciju 15 – 20 cm biezumā. 

Beramie siltumizolācijas materiāli ir lētāki nekā ruļļu un lokšņu materiāli, arī siltināšana ir ātrāka. Vislētākā ir baltā stikla vate, tad minerālvate, ekovate un koka vate. Minerālās beramās vates ir lētākas, dabiskās – videi draudzīgākas. Ekskluzīvākais materiāls Latvijas tirgū šobrīd ir kaņepju spaļu klājums. “Pirms “RB&B” ekovates ieklāšanas pa bēniņu perimetru ieteicams piestiprināt vēja novadīšanas plāksnes, kam augšējā mala pieskarsies spārēm, bet vates līmenis būs 30 cm zem malas. Tātad, ja beramās vates kārta ir 40 cm, plāksnei jābūt 70 cm platai. Jārēķinās, ka Latvijas ziemas reizēm kļūst līdzīgas Skandināvijas ziemām. Ja Latvijas būvnormatīvi paredz bēniņu grīdas siltināt tikai ar 20 cm biezu siltumizolāciju, Zviedrijā slānim jābūt jau 40 cm. Liekie siltināšanas slāņa centimetri neizmaksās dārgi, toties var atmaksāties jau pirmajā ziemā,” atgādina “RB&B” projektu vadītājs Harijs Tučs.

“Līdz 50 m2 lielas bēniņu telpas var nosiltināt pats, ar maisiem uznesot beramo minerālvati un ar grābekli to izlīdzinot. Lielākas platības labāk siltināt, izmantojot pūšamo ierīci,” iesaka “Kalo būves” direktors Ēriks Kundziņš.

“Vislabāk bēniņu grīdas siltināšanai izmantot dabiskos materiālus. Lai arī tie sanāk nedaudz dārgāk, tiem ir savas priekšrocības. Kad caur mājas augšējiem griestiem izdalās mitrums, dabiskie materiāli to viegli uzsūc un izdala, uzturot labu mikroklimatu,” uzskata “Vides tehnikas” tirdzniecības daļas vadītājs Intars Rozmans.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+