Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. jūnijs, 2014
Drukāt

Bankas atsaka dzīvojamo māju siltināšanas projektu kreditēšanu (4)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Daudzviet Vidzemē bankas atteikušas dzīvojamo māju siltināšanas projektu kreditēšanu. Vienota pamatojuma, kādēļ šādi lēmumi pieņemti, nav. Neoficiāli tiek runāts par riskiem, ka iedzīvotāji nespēs parādu segt tāpēc, ka reģionos pavājinās ekonomiskā situācija un līdz ar to īrnieku maksātspēja.

Bankas atsaka finansējumu


Lolita Strode, SIA “Energo pārvalde” valdes priekšsēdētāja, ir satraukta: “Mēs esam dzīvojamā fonda apsaimniekotāji un pārvaldnieki Gulbenes novadā un Balvos. Papildus šim darbam izstrādājam siltināšanas projektus, to īstenošanai piesaistām ES struktūrfondu naudu un nodrošinām īstenošanu. Pirmais mūsu īstenotais projekts bija pirms diviem gadiem Gulbenē, Rīgas ielā 32, kur patlaban īrniekiem ietaupījums no apkures izmaksām ir gandrīz 49 procenti – tātad milzīgs ieguvums. Reizē tas ir pierādījums, cik šī māju renovācija ir svarīga. Patlaban pilnībā gatavi ir trīs projekti, sagatavošanā divi, bet finansējums ir atteikts. Kavējas izpildes termiņi, darbus nevar sākt būvnieki.”

Diemžēl patlaban situācija izveidojusies tāda, ka tiem, kam vēl mājas nav nosiltinātas, vēlmes var palikt vien sapņu līmenī – vismaz līdz nākamajam plānošanas periodam vai varbūt izmaiņām valdības lēmumos.

“Energo pārvaldes” speciālisti ir sagatavojuši trīs projektus, kas patlaban pilnībā gatavi reālu darbu sākšanai, tomēr nu stāv dokumentu mapēs. Ir veikti visi nepieciešamie priekšdarbi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) akcepta saņemšanai, noslēdzot līgumu par Eiropas naudas līdzekļu atbalstu, ir noslēgti līgumi arī ar būvniecības firmām, bet naudas izpildei aizvien nav. Iemesls – bankas nedod kredītu. Konkrēti strādāts ir ar “Swedbank”, SEB, “Nordea” un “Citadeli”, kas laipni aicinājušas pienākt vēlreiz.

L. Strode: “Es uz bankām eju daudzreiz, un atbilde nemainās – izpildiet mūsu nosacījumus. Diemžēl šie nosacījumi nav izpildāmi. Esam iecerējuši vienu māju siltināt Jaungulbenes pagastā, vienu Rankas pagastā un vienu Balvos. Nezinām, kāda iemesla dēļ bankas visam ir pielikušas punktu, neraugoties uz to, ka, piemēram, “Swedbank” kredītus jau esam ņēmuši agrāk un apmaksa notiek bez problēmām. Man neviena banka nav devusi atteikuma pamatojumu rakstveidā, un līdz ar to nevaru juridiski vērsties pēc palīdzības valdībā. Vienīgi savstarpējā sarunā uzzināju, ka mūsu reģions esot tā sauktajā C zonā. Tas nozīmē, ka cilvēkiem nav darba, viņi izceļo, nomirst, un tātad varētu nebūt, kas atmaksā kredītu.”

Valsts nespēj palīdzēt


Ja Gulbenes gadījums ir tikai sākums, vai tas varētu nozīmēt, ka daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšana beigusies, vēl pilnu jaudu nesākot? LIAA, kas administrē šo programmu jau kopš 2010. gada, arī praksē ir sastapusies ar vairākiem gadījumiem, kad bankas atsakās finansēt projektu. Tomēr LIAA neesot tiesību ietekmēt finanšu komerciestādes lēmumus.

ES fondu administrēšanas 2007. – 2013. gada plānošanas periodā daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmu ieviesa pēc konkrētas shēmas – lai pēc projekta īstenošanas saņemtu atbalstu, dzīvokļu īpašniekiem iepriekš bija jāfinansē mājas renovācija ar pašu resursiem. Ja naudas nepietiek, tā jāaizņemas kredītiestādē.

Nākamajā plānošanas periodā (2014. g. – 2020. g.) saskaņā ar Ekonomikas ministrijas ieceri minēto programmu ieviesīs kā finanšu instrumentu, tas ir, aizdevumu ar pamatsummas dzēšanu granta veidā.

L. Strode: “Realitātē iznāk, ka valstiska atbalsta un redzējuma, kā īstenot siltināšanas projektus, nav. Skumji. Bankas nevar ietekmēt ne Saeimas deputāti, ne ministri, ne pašvaldības, ne valsts iestādes, ne Valsts garantiju aģentūra, kas ir gatava nodrošināt līdz 80 procentu segšanu no aizdevuma summas, ne LIAA ar savu līdzfinansējumu. Bet siltināšanas projekti taču ir valstiski nozīmīga lieta. Tāpat, ja bankas bija plānojušas kaut kad kreditēšanu pārtraukt, tad vajadzēja laikus par to brīdināt un mēs nebūtu sākuši izstrādāt jaunos projektus.”

Bankas izvairīgas 


“Raksturojot kreditēšanas pakalpojumus kopumā, finansējuma piešķiršana aizvien ir saistīta ar risku izvērtēšanu, tostarp ēkas atrašanās vietu un tehnisko stāvokli. Ēku siltināšanas projekti, tāpat kā jebkuras citas nozares projekti, tiek analizēti, pirms tiem tiek piešķirts finansējums. Bankai ir svarīgi pārliecināties, ka potenciālais projekts atbilst vēlamajai struktūrai un būtiskākie riski ir pietiekami ierobežoti vai nosegti,” paskaidro Kaspars Dreimanis, “Nordea bankas” Latvijā Kredītu analīzes daļas vadītājs.

Ivars Svilāns, Ārējās komunikācijas vadītājs “Swedbank” Latvijā: “2013. gadā “Swedbank” finansēja 64 māju siltināšanas projektus 6,6 miljonu eiro vērtībā. Atbildot par Gulbenes gadījumu – ir diezgan grūti komentēt precīzi iemeslus atteikumam. Tomēr, kopā ņemot, visos projektos vissvarīgākie nosacījumi ir šādi: ja finansējuma pieprasītājs ir uzņēmums, tad vērtē uzņēmuma finanšu spēju uzņemties saistības un atdot aizdevumu, vērtē kavētos maksājumus, to summu un kavējuma periodu. Tiek vērtēta arī uzņēmuma pieredze, agrāk īstenotie projekti. Vērtējam to, vai mājai ir veikti uzkrājumi, arī dzīvokļu īpašnieku spēju segt izdevumus par mājas renovāciju uzņēmumam, kas aizņemas bankā. Bankai nākas pat vairākas reizes tikties ar dzīvokļu īpašnieku, apsaimniekotāju pārstāvjiem, piedalīties dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs, arī piedalīties būvniecības tāmju caurskatīšanā. Bankas skatījumā kvalitāte mājokļu siltināšanas projektos ir ļoti svarīga, ņemot vērā aizņēmuma termiņu, kurā dzīvokļu īpašnieki atmaksā aizdevumu.”

Situācijas nopietnību uzsver arī Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, viņa praksē tāpat ir problēmas ar finansējuma piesaisti Eiropas struktūrfondu projektiem dzīvojamo māju renovācijai. “Protams, bankas vienmēr ir izvērtējušas arī riskus un izvirzījušas savus noteikumus, taču pēdējā laikā nosacījumi un prasības ir kļuvušas tik sarežģītas, ka varētu pat teikt, ir neizpildāmas. Tādējādi kredīta nav un projekta īstenošana apstājas.”

Taču projekts ir gatavs, un tas jāīsteno noteiktā termiņā – divos gados. Ja finansējums atteikts, jāpārtrauc arī visas pārējās līgumattiecības. Piemēram, būvnieks, startējis konkursā ar savu piedāvājumu, ir norādījis, cik ilgi ir spēkā viņa nosolītā cena. Tā kā konkrētais projekts netiek īstenots laikus, būvniekam ir tiesības no piedāvātās cenas atteikties un norādīt jaunu. Tātad – pilnīgi no jauna jāsāk arī projekta dokumentācijas izstrāde, jo ar LIAA līgums ir noslēgts, balstoties uz iepriekšējām izmaksām.

Ģ. Beikmanis: “Asociācija ir prasījusi gan Ekonomikas ministrijas amatpersonām, gan LIAA gadījumos, kad ir izveidojusies situācija ar finanšu resursu nepieejamību, rast iespēju pagarināt noslēgtos līgumus. Tad mazliet iegūtu laiku, bet jebkurā gadījumā projekti ir jāpabeidz līdz nākamā gada rudenim. Protams, fiziskā termiņa pagarināšana nenozīmē vieglāk tikt pie naudas. Atbildīgajam par projekta sākšanu ir jāstaigā no vienas bankas pie otras cerībā uz atsaucību. Es pats šobrīd jau pētu variantus ārpus valsts robežām, nepaļaujoties tikai uz pašmāju bankām, kā arī cenšos kontaktēties ar mazāk pazīstamām kredītorganizācijām, fondiem. Ir pilnīgi vienalga, kur dabū finansējumu, lai tikai varētu īstenot projektu.”

Cik pesimistisks vai optimistisks ir tuvākās un tālākās nākotnes redzējums? Ģ. Beikmanis: “Attiecībā uz vēl esošā finansēšanas perioda tā saucamajiem vecajiem projektiem, par kuriem jau ar LIAA līgumi noslēgti, neredzu īsti nekādu risinājumu. Par jauno plānošanas periodu – Ekonomikas ministrija izstrādā citu finansēšanas modeli: caur valsts banku, ar zemākiem procentiem, kā arī mazāku atbalsta intensitāti. Respektīvi, Eiropas struktūrfondu apguvē komercbanku pakalpojumi vairs izmantoti netiks.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Jūs ielaidāt bankas, tās jūs aplaupīja, tagad vispār kreditēt ekonomiku ir pārtraukušas, bet pelna uz pakalpojumiem simtiem miljonu gadā kā agrāk. Un valdība netaisās atcelt obligātos maksājumus caur bankām, piemēram, par akcizētajām precēm. Faktiski ar likumu tiek garantēta peļņa privātām struktūrām pie kam ārvalstu, struktūrām. Bet savu vienīgo valsts banku, kurai cilvēki ir atsākuši uzticēties, kura pelna valstij miljonus gadā, pārdod tiem pašiem ārzemniekiem, baņķieriem. Nu, vai nav trulums.

  2. Par jauno plānošanas periodu – Ekonomikas ministrija izstrādā citu finansēšanas modeli: caur valsts banku, ar zemākiem procentiem, kā arī mazāku atbalsta intensitāti. Respektīvi, Eiropas struktūrfondu apguvē komercbanku pakalpojumi vairs izmantoti netiks.” Tāpec jau bankas arī atsaka!

  3. Bankas rīkojas ekonomiski pamatoti un loģiski. Latvijā kaut kāda ekonomiskā nākotne globālisma un mežonīgā kapitālisma apstākļos ir trīs ostas pilsētām. pārējais jānolīdzina ar buldozeru un jāapmežo. No ekonomiskā redzes viedokļa skolās kā apmācību valoda un valstī kā lietvedības valoda jāievieš tikai angļu valoda (nekavējoties atkritīs kopienu problēma un pieaugs darbaspēka mobilitāte). Ja mums tas nepatīk tad jāaimirst par kapitālismu un jāsāk runāt par subsidēto ekonomiku un globalizācijas un ārvalstu investoru ierobežošanu. Esošā situācija nav pamatota ne vienā ne otrā veidā, un izpaužas tikai kā abu variantu sliktāko izpausmju apvienojums.

  4. Kredīts 24 iedos par 200% gadā.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+