Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
22. aprīlis, 2013
Drukāt

Siltināšana sasildīja un uzsildīja


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Savulaik, kad izsludināja valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonda ERAF finanšu atbalstu – 50% apmērā no dzīvojamo namu atjaunošanai nepieciešamajiem izdevumiem, toreizējais ekonomikas ministrs un citas amatpersonas postulēja, ka siltināšana sildīšot ekonomiku. Vai pareģojumi piepildījušies? 


 

“Sildīšana” esot notikusi

Būvmateriālu ražotnes “Paroc” valdes priekšsēdētājs Ivars Fabriciuss uzskata, ka aizvadītajos gados tautsaimniecības “sildīšanas” efekts bijis ievērojams. Spriežot pēc ieguldījumiem skolu, slimnīcu, bērnudārzu un citu sabiedrisko ēku siltināšanā, Latvijas tautsaimniecība ir ieguvusi, tāpēc ka namu siltināšanas programma kopumā (kopā ar tā saukto KPFI instrumentu) veido aptuveni 60% no siltumizolācijas būvmateriālu patēriņa aizvadītajos četros gados. Būvmateriālu pieprasījums un noiets šajā laikā ir vairākkārt pieaudzis.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Vineta Vilistere-Lāce vēsta, ka četros gados ar valsts un ERAF atbalstu izdevies pilnīgi atjaunot 186 namus, būvdarbos pavisam ieguldot 16 976 519 latus. Bet LIAA pagaidām gan neesot sīkāk pētīts, kā šajos gados tikusi “sildīta” Latvijas ekonomika, cita starpā, kur aizplūduši šie aptuveni 17 miljoni latu un kuri būvuzņēmumi visbiežāk saņēmuši ar namu atjaunošanu saistītos pasūtījumus. Pilsētās un novados namu atjaunošanā esot iesaistīti galvenokārt nelieli pašmāju uzņēmumi.

 

Visa nauda 
nepaliek Latvijā

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons stāsta, ka, piemēram, namu atjaunošanai nepieciešamo siltumizolācijas vati iepērk Somijā, Dānijā un citās ārvalstīs.

Ja vienas padomju sērijas piecstāvu dzīvojamā nama atjaunošanai nepieciešami 150 000 līdz 200 000 latu un ja no šīm summām aptuveni 30 procenti aiziet ārzemēs iepirktajiem būvmateriāliem, tad ir skaidrs, ka daļa no namu atjaunošanā ieguldītajiem 17 miljoniem nav palikusi Latvijā. Savulaik gan esot bijusi iecere Ikšķiles apkaimē uzcelt pašiem savu siltumizolācijas vates ražotni, bet to iedzīvotāji paši “nosvilpuši”. Tiesa, uzņēmumā “Tenapors” ražo siltināšanā lietoto būvmateriālu polistirolu.

 

17 miljoni – 
daudz vai maz?

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume spriež, ka salīdzinājumā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par triju aizvadīto gadu ieguldījumu būvniecības produkcijas kopīgajā katlā 17 miljoni izskatoties būtiski. Bet salīdzinājumā ar ERAF piedāvātajiem 40 miljoniem latu nav apgūta pat puse, kaut arī kopš 2009. gada Ekonomikas ministrija vairākkārt atviegloja pieteikšanās noteikumus.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, uzņēmuma “Sakret” komercdirektors Juris Grīnvalds stāsta, ka, salīdzinot ar Nacionālās bibliotēkas vai Valsts ieņēmumu dienesta ēkas un citu lielu projektu īstenošanā ieguldītajām summām, šie 17 miljoni latu ir tīrais nieks.

Viņaprāt, nelielais apgrozījums vienas piecstāvu ēkas siltināšanā ir galvenais iemesls, kāpēc lielie būvuzņēmumi lāgā negrib ar to ķēpāties. Spriežot pēc būvdarbos ieguldītās summas un atjaunoto namu niecīgā skaita, viņaprāt, četros gados siltināšanas pasākumu programmas īstenošanā nav izdarīts nekas.

 

Glābiņš no izputēšanas

Juris Grīnvalds spriež, ka pirms četriem gadiem izsludinātais atbalsts namu atjaunošanai kādu daļu būvmateriālu ražošanas uzņēmumu paglābis no izputēšanas. Krīzes gados, kad būvniecības apjomi strauji samazinājās, daži sienu un jumtu seguma būvmateriālu ražotāji pat bija spiesti uz laiku apturēt ražošanu, jo pieprasījums tirgū krasi saruka pat par 90 procentiem. Toties gatavo būvmaisījumu ražotājiem, kam citu starpā pieder arī “Sakret”, apgrozījums nokritās neievērojami.

“Par namu apkuri maksātā nauda galvenokārt aizplūst uz Krieviju, kas piegādā mums dabas gāzi. Bet par namu siltināšanu nauda paliek Latvijā – būvmateriālu ražotājiem un celtniekiem. Un ar laiku uz siltuma ietaupījuma rēķina nauda atgriežas pie namīpašniekiem, iznākumā zaudētāju nav,” uzsver “Sakret” pārstāvis Juris Grīnvalds.

Arī būvmateriālu vairumtirdzniecības uzņēmuma “EBS” valdes priekšsēdētājs Dzidris Augustinovičs uzskata, ka aizvadītajos gados galvenokārt ēku siltināšana un remonts ļāva pārciest krīzi gan būvmateriālu ražotājiem, gan tirgotājiem, gan būvētājiem. Viņaprāt, krīzes gados būvmateriālu ražotāji tādējādi spēja ne tikai izdzīvot, bet arī palielināt ražošanas jaudu. “2009. un 2010. gadā vislielākais pieprasījums galvenokārt bija siltināšanas pakalpojumiem. Tādējādi būtiski nesaruka pieprasījums pēc siltināšanas būvmateriāliem, ko nevar teikt par citiem būvmateriāliem. Savukārt daļai celtnieku, kas darba meklējumos vēl nebija paguvuši aizbraukt no valsts, bija pastāvīgs darbs pašu mājās,” secina Dzidris Augustinovičs.

Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko skaidro, ka pēc dzīvojamo namu atjaunošanas siltuma ietaupījums svārstās no 30 līdz pat 57 procentiem. Papildu ieguvums ir dzīvojamā fonda saglabāšana, kas bez valsts un ERAF atbalsta nenotiktu.

 

Lētākais vienmēr 
nav labākais

Juris Grīnvalds stāsta, ka, mēģinot pierādīt siltināšanas pasākumu bezjēdzību, daži pētnieki nosauc namus, kuros pēc būvdarbu pabeigšanas cerētais siltuma ietaupījums nav iegūts:

“Pasūtītājus un celtniekus, pat būvuzraugus reizēm neizdodas pārliecināt, ka labāk izmantot dārgākus, toties labākus būvmateriālus un ka būvdarbu gaitā vērts ievērot elementāras tehnoloģiskās prasības. Tā vietā mums atbild, ka iesāktos būvdarbus nevarot apturēt, jo tad nokavēšot nama nodošanu ekspluatācijā un LIAA nedošot Eiropas naudu. Tā tie sliktie piemēri rodas.”

Arī uzņēmuma “Tenapors” valdes loceklis Marats Ņeverovskis atzīst, ka bijis daudz pavirši īstenotu projektu tāpēc, ka iepirkumos noteicošā vienmēr bija viszemākā cena. “Tas nedeva to ekonomisko efektu, par kādu runāja pirms renovācijas.” Viņaprāt, ekonomikas atlabšana notiktu straujāk, ja šajā pasākumā priekšroku dotu vietējiem ražotājiem.

 

Atbalstu nedrīkst pārtraukt

“Paroc” valdes priekšsēdētājs Ivars Fabriciuss atzīst, ka pagaidām dzīvojamo namu siltināšana atpaliek no plānotā. Ņemot vērā daudzstāvu namu iedzīvotāju nespēju vienoties, mazos ienākumus, parādus un citus iemeslus, tā notiek gausāk nekā sabiedrisko ēku siltināšana.

Tomēr, viņaprāt, jau šogad nosiltināto daudzstāvu dzīvojamo namu skaits varētu dubultoties. Ceļoties siltuma cenām, pieaug iedzīvotāju vēlēšanās samazināt izdevumus. “Tāpēc šo atbalstu dzīvojamo namu siltināšanā nekādā gadījumā nedrīkstētu pārtraukt,” piebilst “Paroc” pārstāvis.

Nepieciešamību turpināt valsts atbalstu dzīvojamo namu iedzīvotājiem atzīst arī Ekonomikas ministrijā. Ņemot vērā pabeigtos projektus un tos, par kuru īstenošanu jau ir noslēgti līgumi, ministrijā rēķina, ka ieguldījums būvniecības nozarē jau pašlaik ir aptuveni 100 miljoni latu.

 

Būvniecības produkcija (tūkst. Ls faktiskajās cenās)


1. cet. 2. cet. 3. cet. 4. cet.
2010. gadā 107 145 173 991 247 502 228 904
2011. gadā 91 544 174 774 301 780 300 564
2012. gadā 123 632 237 153 354 480

 349 615

Avots: CSP

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+