Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
24. septembris, 2014
Drukāt

Speciālistu ieteikumi gudrai mājas siltināšanai

Foto - Vivanta VolkovaFoto - Vivanta Volkova

Jaunie ES māju būvniecības standarti nosaka daudz augstāku dzīvojamo māju konstrukciju siltumizolācijas līmeni, nekā tas bija padomju laikā. Salīdzinot savulaik celto daudzdzīvokļu ēku norobežojošo konstrukciju siltumpretestības, standarti bija divreiz zemāki nekā Vācijā un Lielbritānijā un piecreiz zemāki nekā Zviedrijā. Turklāt sērijveidā būvēto māju siltumnoturību pasliktināja zemās kvalitātes materiāli un celtniecības kļūdas.

Siltināt var ar dažādiem materiāliem – dārgākiem un lētākiem. Zemāka cena nebūt nenozīmē, ka materiāls ir sliktāks, galvenais ir to pareizi izmantot. Saskarē ar minerālām virsmām (ķieģeļi, betons, gāzbetons) visbiežāk izmanto poraino polistirolu un minerālvati. No dabiskiem materiāliem (koks, kokšķiedra) veidotas sienas siltina ar minerālvati, ekovati vai kokšķiedru vati. Pastāv vēl ļoti daudzi siltināšanas materiāli, sākot no skaidbetona un beidzot ar gaismas caurlaidīgu, vakuuma, atstarojošu vai nanotehnikas siltumizolāciju. No iecienītākajām sistēmām putupolistirola plāksnes EPS (angl. – Expanded Poly Styrene) pieskaita pie ekonomiskākajiem, kokšķiedru plāksnes – pie ekskluzīvākajiem siltināšanas materiāliem, bet minerālvate ir kaut kur pa vidu, lai gan siltumvadītspējas koeficients visiem ir aptuveni līdzīgs. Tāpat populāri kļuvis siltināt ar termoputām gaisa spraugās – šis materiāls (aminoterms), par kuru laba pieredze ir Vācijā, nepūst, nepelē, ir salizturīgs un labi elpo – laiž cauri ūdens tvaikus, neuzsūcot mitrumu. Ar tā palīdzību koksne tiek pasargāta no pūšanas un metāls – no korozijas, turklāt bremzē arī degšanu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+