Speciālistu ieteikumi gudrai mājas siltināšanai 1

Mājas Ziņas Ekonomika

Jaunie ES māju būvniecības standarti nosaka daudz augstāku dzīvojamo māju konstrukciju siltumizolācijas līmeni, nekā tas bija padomju laikā. Salīdzinot savulaik celto daudzdzīvokļu ēku norobežojošo konstrukciju siltumpretestības, standarti bija divreiz zemāki nekā Vācijā un Lielbritānijā un piecreiz zemāki nekā Zviedrijā. Turklāt sērijveidā būvēto māju siltumnoturību pasliktināja zemās kvalitātes materiāli un celtniecības kļūdas.

Reklāma

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Siltināt var ar dažādiem materiāliem – dārgākiem un lētākiem. Zemāka cena nebūt nenozīmē, ka materiāls ir sliktāks, galvenais ir to pareizi izmantot. Saskarē ar minerālām virsmām (ķieģeļi, betons, gāzbetons) visbiežāk izmanto poraino polistirolu un minerālvati. No dabiskiem materiāliem (koks, kokšķiedra) veidotas sienas siltina ar minerālvati, ekovati vai kokšķiedru vati. Pastāv vēl ļoti daudzi siltināšanas materiāli, sākot no skaidbetona un beidzot ar gaismas caurlaidīgu, vakuuma, atstarojošu vai nanotehnikas siltumizolāciju. No iecienītākajām sistēmām putupolistirola plāksnes EPS (angl. – Expanded Poly Styrene) pieskaita pie ekonomiskākajiem, kokšķiedru plāksnes – pie ekskluzīvākajiem siltināšanas materiāliem, bet minerālvate ir kaut kur pa vidu, lai gan siltumvadītspējas koeficients visiem ir aptuveni līdzīgs. Tāpat populāri kļuvis siltināt ar termoputām gaisa spraugās – šis materiāls (aminoterms), par kuru laba pieredze ir Vācijā, nepūst, nepelē, ir salizturīgs un labi elpo – laiž cauri ūdens tvaikus, neuzsūcot mitrumu. Ar tā palīdzību koksne tiek pasargāta no pūšanas un metāls – no korozijas, turklāt bremzē arī degšanu.

Tēmas